Pansori un K-Pop elektrificē mūžīgo stāstu par "Trojas sievietēm"

Eiripīda stāsts par Trojas sievietes notiek pēc Trojas krišanas, kad Trojas sievietes sēro par mirušajiem un saskaras ar viņu nākotni kā grieķu gūstekņiem. Lai gan tas ir sens stāsts, tas ir arī mūžīgs, kas turpina iedvesmot adaptācijas.

"Neskatoties uz to, ka tas tika uzrakstīts gandrīz pirms 3,000 gadiem, tas joprojām ir ļoti patiess," sacīja Ongs Kens Sens, gaidāmā iestudējuma režisors. Trojas sievietes Bruklinas Mūzikas akadēmijā (BAM). “Joprojām ir pārsteidzoši, kā stāsti par karu un cilvēkiem, kas ir nonākuši karā, nemainās. Tāpēc ir sava veida pārlaicīgums, ko, manuprāt, ir svarīgi atkal un atkal celt uz skatuves.

Onga senās traģēdijas interpretācijā ir iekļauts gan k-pop, gan tradicionālā korejiešu muzikālā stāstījuma forma, kas pazīstama kā pansori. Tā nav pirmā reize, kad Singapūras režisors izmanto Āzijas kultūru, lai interpretētu Rietumu klasiku. Viņš iestudēja Richard III Japānā ar a kabuki zvaigzne un apvienoja māksliniekus no Japānas, Taizemes, Ķīnas un Indonēzijas, lai izveidotu versiju King Lear. Viņu aizrauj mākslinieciskās hibridizācijas iespējas neatkarīgi no tā, vai tā notiek, sajaucot kultūras vai samērojot laikmetus.

"Manuprāt, darbs starp kultūrām ir sava mākslas darba pamats," sacīja Ongs. "Bet svarīgāk par to ir arī darbs starp laikiem, ideja par to, kas ir tradicionāls un kas ir mūsdienīgs, un kas joprojām ir būtisks vai vitāli svarīgs no viena laikmeta citā laikmetā līdz citam laikmetam."

Trojas sievietes ir stāsts par konkrētu laiku un vietu, bet luga darbojas tik daudzos laikos un vietās, sacīja Ongs. “Tas ir pārvietojies pa visu pasauli. Ir bijis tik daudz iestudējumu Trojas sievietes, dažkārt iestudēts ļoti ekstrēmās kara situācijās. Sīrijā arābu pasaulē bija versija, kas notika kara laikā.

Šoreiz aktieru sastāvs ir korejiešu valoda un arī mūzika. Kad Ongs pirmo reizi piedzīvoja izteiksmīgo pansori dziedāšanas stilu, tas šķita lieliski piemērots grieķu traģēdijai. Tomēr stāsta pielāgošana prasīja dažus gadus.

"Pagāja zināms laiks, lai izaugtu," viņš teica. “Forma prasa vārdu pārrakstīšanu tādā kā melodiskā poētiskā formā. Viņiem ir jāpārkārto zilbes, lai tās atbilstu noteiktam metram, un tas prasa vairākus rakstīšanas posmus. Eiripīds ir jātulko korejiešu valodā un arī jāpārraksta, lai tas atbilstu skaitītājam, un tad ir jābūt komponistam, lai tas atbilstu esošajai melodijai, jo pansori ir esošas melodijas, un tad parasti ir arī cits komponists, kurš raksta blakus mūziku, lai atnestu visu pantiņus kopā. Tātad tas ir sarežģīts rakstīšanas process.

Lugas pansori daļu sarakstījis Ahn Sook-sun, pansori dziedātājs, kuru Korejas Kultūras mantojuma administrācija ir atzinusi par nacionālo dzīvo dārgumu.

"Jaunkundze. Ahn Sook-sun tagad, manuprāt, ir 80 gadus vecs, un viņa iekļāva vārdus tradicionālajās melodijās un korī,” sacīja Ongs. “Jaunās kompozīcijas komponēja k-pop komponists Jungs Džēils, kurš bija filmas komponists. Parazīts. Šie divi komponisti sacerēja dažādas operas daļas, tāpēc man atkal interesē šī ideja par dažādu žanru apvienošanu. Grieķu traģēdijās ir galveno varoņu monologi, un tad notiek koris, kas komentē notiekošo. Tātad koris ir rakstīts vairāk k-pop stilā, un galvenie varoņi dzied tradicionālākā stilā.

Režisors pirmo reizi tika iepazīstināts ar Korejas kultūru, strādājot pie maģistra grāda izrādes studijās NYU Tisch Mākslas skolā. Viņš jau vadīja teātra kompāniju Singapūrā, iestudējot vairākas izrādes gadā, bet viņš gribēja studēt performanci politikas un kultūras studiju kontekstā. "Visa ideja par politiku un dzimumu un kultūras studijām man bija patiešām svarīga," viņš teica.

Izvēloties Helēnas tēlu, Onga vēlējās, lai skatītājiem būtu skaidra sajūta, ka viņa ir nepiederoša persona.

"Tā kā pansori ir diezgan specifiska mākslas forma, jautājums bija par to, kurš varētu spēlēt Helēnu," viņš teica. “Ja divas korejietes spēlētu grieķieti Helēnu un Trojas karalieni Hekubu, jūs uzreiz nevarētu pateikt, ka viņas pieder dažādām pasaulēm. Tāpēc es sākotnēji domāju, ka varbūt mēs varētu likt operdziedātāju no rietumiem un palikt operas žanrā, lai gan tā ir cita operas forma. Bet tad šķita pārāk klišejiski domāt par šo austrumu-rietumu elementu, kas tiek izspēlēts tik atklāti. Tad es nodomāju, ja mūs ierobežo visi, kas nāk no pansori, jo viena gada laikā nevar iemācīt kādu dziedāt pansori, pamēģināsim vīriešu dzimuma dziedātāju kā pretpunktu pārējām sievietēm.

Lai gan Helēna izraisa Trojas karu, bēgot kopā ar Parīzi, viņa lugā lūdz žēlastību, vainojot savā nelaimē dievus. Uzdodot vīrieti dziedātājam spēlēt Helēnu, Ongs jautājumam par viņas vainu kļuva sarežģītāks.

"Kad Helēna dzied, ka tā nav viņas vaina, ka tas bija dievu nolūks savest viņu kopā ar Parīzi, tas uzdod visus šos jautājumus," sacīja Ongs. “Vai mums ir izvēle attiecībā uz savu seksualitāti? Visi šie vecie jautājumi par dabu un audzināšanu. Tātad pēc sākotnējās formālās atšķirības tas rada zināmu sarežģītību. Izvēloties vīrieti pansori dziedātāju, pēkšņi rodas visi sociālie un politiskie jautājumi par seksualitāti un to, kā cilvēki dzīvo kopā.

Ongu, Singapūrā bāzētā TheatreWorks direktoru un 2010. gada Fukuokas balvas mākslā un kultūrā saņēmēju, piesaista klasiski traģēdiju stāsti, piemēram, Karalis Līrs, Ričards III un Trojas sievietes jo tie atklāj kaut ko par būtību tam, ko nozīmē būt cilvēkam. Gadījumā, ja Trojas sievietes tas ir par noturību.

"Kad viņi ir nonākuši nelaimē, mēs redzam, no kā viņi patiesībā ir izgatavoti," viņš teica. “Tas vairs nav par politiskiem darījumiem. Tas ir saistīts ar ļoti vienkāršu jautājumu par to, ko mēs turamies, lai izdzīvotu, un ko mēs galu galā novērtējam. Tā notiek ar šīm sievietēm, jo ​​galu galā viņas var tikt izvestas, bet ko viņas vēl paturēs kā vērtīgas?”

Lai gan izrādei ir starptautiska komanda, mākslinieciskais talants galvenokārt nāk no Korejas Nacionālais Changgeuk uzņēmums, kas tika dibināta 1962. gadā kā Korejas Nacionālā teātra daļa. Onga klasiskās lugas versija pirmo reizi debitēja Korejā 2016. gadā, kam sekoja izrādes Singapūras Starptautiskajā mākslas festivālā un pēc tam tika izpārdotas izrādes Londonā, Amsterdamā un Vīnē. Izrāde plkst BAM notiks 18. un 19. novembrī.