Blokķēde var uzlabot globālās atkritumu apsaimniekošanas izsekojamību

Atkritumu apsaimniekošana neapšaubāmi ir viens no lielākajiem izaicinājumiem pasaulē. Pārskati liecina, ka 33 procenti cieto atkritumu, kas rodas pilsētās, netiek apglabāti videi draudzīgā un drošā veidā. Vienā no šādiem ziņojumiem minēts, ka ar to saistītos riskus varētu mazināt, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju. Pašlaik tehnoloģiju lielā mērā izmanto kriptovalūtu sektors.

Blockchain un IoT kopā var būt noderīgi atkritumu apsaimniekošanai

Atvērtās piekļuves zinātnisko žurnālu izdevēja MDPI publicētajā rakstā tas aprakstīts kā "jauna pieeja vides ilgtspējības un atbildības izaicinājumiem mūsu mūsdienu pasaulē". Raksta līdzautori ir Katarzyna Bulkowska, Magdalena Zielińska un Maciej Bułkowski.

Blockchain ir vienkārši sadalīta virsgrāmatas tehnoloģija (DLT), kas reģistrē informāciju vienībās, ko sauc par blokiem. Tas darbojas līdzīgi kā Google dokumenti, tiešsaistes tekstapstrādes programma. Kad dokumenta saite ir kopīgota, ikviens var piekļūt datiem, kas ietverti pamatdokumentā. Blockchain darbojas pēc līdzīgas koncepcijas, turklāt ar blokam ievadīto informāciju nevar manipulēt.

Tehnoloģijas integrācija ar atkritumu apsaimniekošanu varētu kļūt par nozīmīgu viedo pilsētu attīstības sastāvdaļu. Rakstā uzsvērts, ka lietiskā interneta (IoT) pievienošana blokķēdei var būt noderīga. Lai gan pirmais var vākt datus reāllaikā, otrais rūpētos par drošību un nemainīgumu.

Ņemot vērā blokķēdes drošumu pret viltojumiem, tā var izrādīties labāka par centralizētām sistēmām. Rakstā atzīmēts: "Atšķirībā no pašreizējām centralizētajām atkritumu datu pārvaldības sistēmām, kuras ir neaizsargātas pret tīšu vai nejaušu iejaukšanos, šīs izsekošanas iespējas uzlabo procesa integritāti."

Saskaņā ar pētījumu, noteiktu veidu veselības aprūpes atkritumu izsekošana var kļūt vienkāršāka, izmantojot blokķēdi. Tas varētu arī uzlabot cilvēku drošību. Sensorus varētu piestiprināt pie atkritumu maisiem, lai atšķirtu bīstamos un nebīstamos atkritumus. Pēc tam no sensoriem pārsūtītie dati tiek nosūtīti uz blokķēdi izsekošanai.

Kā daļa no pētījuma dokumentā minēts arī Eiropas Komisijas Zaļais kurss. Iniciatīva tika apstiprināta 2020. gadā ar mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropas Savienību (ES) oglekļa neitrālu. Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena to iztēlojās kā "cilvēku uz mēness brīdi".

Rakstā secināts, ka "blokķēdes tehnoloģija varētu mainīt atkritumu apsaimniekošanu, risinot problēmas, kas saistītas ar nepareizu apsaimniekošanu, kaitējumu videi un neefektivitāti."

Pasaules Bankas, starptautiskas monetārās institūcijas, dati liecina, ka ik gadu tiek radīti gandrīz 2 miljardi tonnu cieto atkritumu. Paredzams, ka līdz 3.40. gadam šis rādītājs pieaugs līdz 2050 miljardiem tonnu gadā. Ziemeļamerika joprojām ir lielākā atkritumu radītāja pasaulē uz vienu iedzīvotāju, kam seko Eiropa un Āzija.

E-atkritumi ir kļuvuši par visstraujāk augošo globālās atkritumu ražošanas segmentu. Pieejamie dati liecina, ka 53.6. gadā tika saražoti 2019 miljoni tonnu, no kuriem tikai 17.4 procenti tika pārstrādāti. Turklāt 32 procenti no pasaules cietajiem sadzīves atkritumiem (MSW) tiek pārstrādāti. Šobrīd Amerikas Savienotajās Valstīs ir vairāk nekā 3,000 aktīvo poligonu.

Kopš 2021. gada Anurags strādā par The Coin Republic fundamentālu rakstnieku. Viņam patīk vingrināt savus zinātkāros muskuļus un dziļi izpētīt kādu tēmu. Lai gan viņš aptver dažādus kriptovalūtu nozares aspektus, viņš ir diezgan aizrautīgs par Web3, NFT, Gaming un Metaverse un iztēlojas tos kā (digitālās) ekonomikas nākotni. Sirdī lasītājs un rakstnieks sevi dēvē par “vidējo ģitāristu” un jautru futbolistu.