Beļģijā notiek atklāta apspriešanās, lai noteiktu, vai tai vajadzētu klasificēt noteiktus kriptovalūtas aktīvus kā vērtspapīrus, ieguldījumu instrumentus vai finanšu instrumentus. Finanšu pakalpojumu un tirgu iestāde (FSMA), valsts finanšu regulators, teica paziņojumā:
“...FSMA vēlas nodrošināt skaidrību, gaidot saskaņotu Eiropas pieeju[1], par to, kad kriptoaktīvus var uzskatīt par vērtspapīriem, ieguldījumu instrumentiem vai finanšu instrumentiem un vai uz tiem var attiekties prospekta tiesību akti un/vai MiFID uzņēmējdarbības noteikumi.
Kamēr Eiropas Savienība pabeidz nozīmīgāko Kripto aktīvu tirgus (MiCA) regulu, kas ir gaidāma 2024. gadā, kriptovalūtu uzņēmumiem ir nepieciešama skaidrība par to, vai tie ir spēkā esošo likumu pakļautībā, sacīja regulators. Šim nolūkam regulators ir izstrādājis vadlīnijas, lai noteiktu, kuras kriptovalūtas varētu klasificēt kā vērtspapīrus vai finanšu instrumentus un kādi tiesību akti uz tām attiecas.
Vadlīnijas sniedz soli pa solim plānu kriptovalūtu aktīvu klasifikācijas noteikšanai. Pirmais solis ir noteikt, vai kriptogrāfijas aktīvs ir “iekļauts instrumentā”, ti, tie ir maināmi vai aizstājami.
Vadlīnijās teikts, ka kriptovalūtu aktīvi, kas nav iekļauti instrumentā, nav kvalificējami kā vērtspapīri. Tomēr, ja tie ir iekļauti instrumentā, var būt divas situācijas.
Pirmkārt, instrumenti var būt līdzdalība vai balsstiesības projektā vai tiesības uz noteiktu summu.
Šādā gadījumā, ja instrumenti ir pārvedami, kriptoaktīvi ir kvalificējami kā vērtspapīri saskaņā ar Prospektu likumu un finanšu instrumenti. Prospektu likums nosaka, ka kriptoaktīvu emitentiem ir jāpublicē prospekts potenciālajiem investoriem.
Kā finanšu instrumentiem aktīviem būs jāatbilst arī MiFID rīcības noteikumiem. ES Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (MiFID) ir noteikti normatīvie pienākumi ieguldījumu sabiedrībām, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību.
Ja instrumenti tomēr nav nododami, tad kriptovalūtu aktīvi ir kvalificējami kā ieguldījumu instrumenti, un emitentiem ir jāpublicē prospekts saskaņā ar Prospektu likumu, teikts vadlīnijās.
Otrkārt, instrumenti var atspoguļot tiesības uz emitenta preces vai pakalpojuma piegādi.
Tādā gadījumā, ja instrumentiem ir primārais vai sekundārais ieguldījumu mērķis, tas tiek klasificēts kā Prospektu likumam pakļautie ieguldījumu instrumenti. Bet, ja instrumentiem nav ieguldījumu mērķa, kriptovalūtas aktīvi būs ārpus Prospekta likuma darbības jomas.
Pamatnostādnēs bija norādīti vairāki aspekti, kas jāpārbauda, lai noteiktu, vai instrumentam ir ieguldījumu mērķis. Uzskatīs, ka kriptogrāfijas aktīviem ir ieguldījumu mērķis, ja:
“…instrumenti ir nododami personām, kas nav emitents; emitents emitē ierobežotu skaitu instrumentu; emitents plāno tos tirgot tirgū un sagaida peļņu; savāktie līdzekļi tiek izmantoti emitenta vispārējam finansējumam un vēl ir jāizstrādā pakalpojums vai projekts: instrumenti tiek izmantoti personāla samaksai; emitents organizē vairākas pārdošanas kārtas par dažādām cenām.”
Vadlīnijās tika piebilsts, ka uz kriptovalūtām, kurām nav emitenta, bet kuras ir ģenerētas ar datora kodu, piemēram, Bitcoin (BTC) un Ethereum (ETH), neattiecas Prospekta regula, Prospektu likums vai MiFID rīcības noteikumi.
Apspriešanās ir atvērta visām ieinteresētajām pusēm un investoru pārstāvjiem, un tā noslēgsies 31. jūlijā.
Avots: https://cryptoslate.com/belgium-starts-consultation-on-classification-of-crypto-as-securities-and-investment-instruments/