Nodokļi kriptovalūtu jomā strauji attīstās, un notikumu izsekošana ir ne tikai obligāta, bet arī nepieciešamība. Eiropas un NVS valstu tirgi ir piedzīvojuši nelielu satricinājumu saistībā ar kriptovalūtu nodokļu attīstību. Notiek darbs ar visiem lielākajiem reģioniem, kuri nostiprina savu nostāju par to, kā viņi vēlas definēt digitālos aktīvus, ienākumus, kas gūti no to apmaiņas un pārdošanas, un nodokļiem.
Itālija ir ieviesusi pamata nodokļu politiku digitālajiem aktīviem, paziņojot par aizstājējnodokļa likmi 26% apmērā. Ieguvumi no digitālo aktīvu pārdošanas un/vai maiņas (labākas skaidrības labad kriptovalūtas) Itālijā tiek klasificēti kā dažādi ienākumi. Tas gan attiecas uz privātpersonām, kuru ienākumi pārsniedz 2,000 EUR vērtību.
Alternatīvi, viņi var samaksāt 14% no samazinātā nodokļa vienkārši līdz pastiprinot savu īpašumu vērtību. Tas attiecas tikai uz palielināto summu ar iespēju maksāt nodevas pa daļām. Par turpmākajām iemaksām Itālijas kriptovalūtu entuziastiem tiks iekasēti procenti 3% apmērā.
Pirmā no trim iemaksām sākas 30. gada 2023. jūnijā.
Itālijas iestādes ir arī izstrādājušas politiku attiecībā uz kriptovalūtu ieguvējiem, skaidri norādot, ka viņu pakalpojumi neietilpst pievienotās vērtības nodokļa jurisdikcijas jomā. Līdz ar to viņiem nav tiesību atskaitīt minēto nodokli par attiecīgiem pirkumiem. Tas nozīmē, ka kriptogrāfijas ieguvēji nav kvalificējami kā ar nodokli apliekamas personas par saviem pakalpojumiem tīklā.
Portugāle precizēja, kā tā plāno aplikt ar nodokli ieņēmumus no digitālajiem aktīviem savā 2023. gada valsts budžetā. Sākot ar 01. gada 2023. janvāri, tas definē kriptogrāfijas aktīvus kā vērtības vai tiesību digitālus attēlojumus, kurus var uzglabāt vai pārsūtīt digitāli, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju. Tajā nav iekļauti neaizvietojamie aktīvi.
Vienota nodokļa likme 28% apmērā tiek piemērota kapitāla pieaugumam no ieguves, līdzdalības, tirdzniecības, algas, apstiprināšanas un citiem maksājumiem, kas veikti, izmantojot digitālo valūtu. Binants sīkāk to izskaidro, norādot, ka jebkura cita marķiera izsniegšana, kas atbilst šiem kritērijiem, var pretendēt uz piemērojamo nodokļa likmi.
Bulgārija izmanto nodokļu struktūru 10% apmērā, kas definē ieņēmumus no digitālajiem aktīviem pie personīgajiem ienākumiem. Ar nodokli apliekamie ienākumi tiek iegūti pēc radušos zaudējumu atskaitīšanas no gūtās peļņas. Tas nozīmē, ka tikai pozitīvā starpība kompensē ar nodokli apliekamos ienākumus saskaņā ar Bulgārijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu.
Rumānija īpaši runā par neaizvietojamiem marķieriem, uzsverot, ka ieņēmumi no NFT tiks klasificēti kā ienākumi no intelektuālā īpašuma tiesībām, kuriem piemēro 10% nodokli saskaņā ar Citi ienākumi. Tomēr peļņai ir jābūt lielākai par RON 200 par katru darījumu, ja kopējais ieguvums nepārsniedz RON 600.
Spānija nosaka, ka kriptogrāfijas uzņēmumiem ir jāiesniedz ikgadēja informatīva deklarācija par darījumiem, ko tie apstrādā saskaņā ar 39. pantu. Paredzams, ka drīzumā tiks publicēts detalizēts saraksts.
Tikmēr Vācija ir reģistrējusi uzvaru ar Vācijas Federālās Fiskālās tiesas spriedumu, ka kapitāla pieaugums, kas iegūts no kriptovalūtas pārdošanas, ir apliekams ar nodokli. Pašreizējā norma tiek piemērota, ja kopējie ienākumi konkrētajā taksācijas gadā pārsniedz 600 eiro.
Dānijas Nodokļu ministrija ir atvērusi attiecīgus publiskos kanālus konsultācijām. Līdz tam Direktīvā DAC8 ir prasīts vākt un ziņot nodokļu iestādēm informāciju par klientiem.
Baltkrievijā un Kazahstānā tiek īstenots attiecīgi prezidenta edikts N.80 un jauni digitālo aktīvu nodokļa noteikumi. Kamēr Baltkrievija apsver iespēju piešķirt atbrīvojumu no nodokļa no 01. gada 2023. janvāra līdz 01. gada 2025. janvārim, Kazahstāna virzās uz priekšu, lai apliktu ar nodokli kapitāla pieaugumu no digitālajiem aktīviem.
Avots: https://www.cryptonewsz.com/developments-in-crypto-tax-across-europe-and-cis-at-a-glance/