Hondurasas izstāšanās no ICSID, ko atbalsta ekonomisti saistībā ar kriptogrāfijas uzņēmumu strīdiem

85 ekonomistu grupa atklāti atbalstījusi Hondurasas valdības lēmumu izstāties no Pasaules Bankas šķīrējtiesas Starptautiskā investīciju strīdu izšķiršanas centra (ICSID). Šis atbalsts nāk uz strīdīgas cīņas fona ar Próspera Inc., firmu, kas specializējas ar kriptovalūtu darbināmu salu izveidē, kas ir iesniegusi satriecošu 10.8 miljardu dolāru prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar izmaiņām tiesību aktos, kas tika pieņemti 2022. gadā.

Ekonomistu apstiprinājums atspoguļo pieaugošās bažas par starptautisko šķīrējtiesas struktūru suverenitāti. Viņi apgalvo, ka šādas institūcijas bieži vien piešķir korporatīvās intereses par prioritāti valsts attīstībai un labklājībai. Strīds ar Próspera Inc. ir kļuvis par gadījuma izpēti šajās bažās, uzņēmumam meklējot kompensāciju pēc Hondurasas valdības likumdošanas izmaiņām, kas, iespējams, ietekmēja tā uzņēmējdarbību un turpmāko peļņu.

Próspera Inc. bija iesaistījies vērienīgā projektā, lai Roatanas salā attīstītu daļēji autonomu kriptovalūtu ekonomisko zonu. Tomēr Hondurasas kongress pieņēma tiesību aktus, kas efektīvi likvidēja tiesisko regulējumu, kas ļāva darboties šādām zonām, kas pazīstamas kā ZEDE (nodarbinātības un ekonomiskās attīstības zonas). Līdz ar to Próspera Inc. apgalvo, ka šī darbība ir radījusi būtisku finansiālu kaitējumu tā ieguldījumiem un nākotnes ieņēmumu potenciālam.

Ekonomistu atbalsts Hondurasas izstāšanai no ICSID atspoguļo plašāku skepsi pret šādām šķīrējtiesas struktūrām, kuras bieži tiek uzskatītas par instrumentiem, kas var iedragāt valsts spēju pārvaldīt sevi un regulēt ārvalstu ieguldījumus tās robežās. Kritiķi apgalvo, ka tādu būtisku prasību draudi kā Próspera Inc. var atturēt valstis no politikas īstenošanas sabiedrības interesēs, jo īpaši tādās jomās kā vides aizsardzība, darba tiesības un ekonomiskā suverenitāte.

Hondurasas valdības lēmums pamest ICSID nav bezprecedenta. Arī Bolīvija, Venecuēla un Ekvadora iepriekš ir pametušas šo organizāciju, atsaucoties uz līdzīgām bažām par suverenitāti un daudznacionālo korporāciju pārmērīgo ietekmi.

Šī situācija rada kritiskus jautājumus par līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un valsts regulatīvās iestādes saglabāšanu. Lietas gaitā to rūpīgi uzraudzīs politikas veidotāji, investori un starptautisko tiesību eksperti. Rezultāts potenciāli varētu mainīt starptautisko investīciju strīdu ainavu un šķīrējtiesas lomu to risināšanā.

Plašāka ietekme uz kriptovalūtas nozari un uzņēmumiem, kas iesaistīti blokķēdes infrastruktūras projektos, ir nozīmīga. Lieta parāda sarežģīto mijiedarbību starp inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un valstu tiesību sistēmām, uzsverot vajadzību pēc skaidriem normatīvajiem regulējumiem, kas var pielāgoties jaunām tehnoloģijām, vienlaikus aizsargājot valsts intereses.

Hondurasas valdības nostāja, ko atbalsta daudzu ekonomistu atbalsts, liecina par pieaugošu pretestību starptautisko šķīrējtiesas iestāžu pārspīlētajai ietekmei. Šī attīstība varētu iedvesmot citas valstis pārvērtēt savas saistības pret šādām institūcijām un nodrošināt lielāku kontroli pār savu ekonomisko un likumdošanas likteni.

Attēla avots: Shutterstock