Izraēlas galvenais ekonomists sniedz ieteikumus kriptovalūtu regulēšanai

Izraēlas galvenais ekonomists ir izstrādājis ieteikumu sarakstu par to, kā politikas veidotājiem būtu jārisina digitālo aktīvu likumi valstī, lai droši veicinātu kriptovalūtu ieviešanu.

109 lappusēs ziņot 28. novembrī iesniedza finanšu ministram, Finanšu ministrijas galvenā ekonomiste Šira Grīnberga aicināja izveidot visaptverošāku normatīvo regulējumu, kas saskaņotu tirdzniecības platformas un kriptovalūtu emitentus un paplašinātu tās finanšu regulatoriem piešķirtās pilnvaras. 

Grīnbergs ieteica Izraēlai uzlabot ieguldītāju noteiktību un aizsardzību, nosakot stingrākas licencēšanas prasības tirdzniecības platformām un kriptovalūtu emitentiem, kā arī nodrošinot drošāku līdzekļu pārvaldību no digitālajiem aktīviem.

Viņa arī ieteica finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraugam piešķirt plašākas pilnvaras, lai pārraudzītu licencēšanas noteikumus un izstrādātu visaptverošāku nodokļu sistēmu digitālo aktīvu pirkšanai un pārdošanai.

Paplašinātas Izraēlas Vērtspapīru iestādes pilnvaras ieteica arī Grīnbergs, kurš norādīja, ka pilnvaras ir vajadzīgas, lai pārliecinātos, vai digitālais aktīvs ietilpst Izraēlas vērtspapīru likumu darbības jomā, un lai uzraudzītu maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbību kriptovaldē.

Attiecībā uz likumdošanu Grīnbergs minēja vajadzību ieviest īpašus licencēšanas un uzraudzības noteikumus stabilu monētu emitentiem, kā arī ierosināja izveidot starpministriju komiteju, lai pārbaudītu un regulētu blokķēdes balstītas decentralizētas autonomas organizācijas (DAO).

Viņa piebilda, ka ir svarīgi, lai politikas veidotāji un likumdevēji, īstenojot ar digitālajiem aktīviem saistītus noteikumus, ņemtu vērā tehnoloģiskās neitralitātes jēdzienu.

Finanšu ministrs Avigdors Lībermans uzslavēja Grīnbergu par viņas darbu, norādot, ka ziņojums "ir visplašākais un jaunākais ziņojums, kas pašlaik ir pieejams valdības vajadzībām" Izraēlā un ka viņš sagaida, ka "ziņojums kalpos par pamatu turpmākie lēmumi un tiesību akti” par jautājumiem, kas saistīti ar digitālajiem aktīviem turpmākajos mēnešos.

Saistīts: Izraēlas regulators ķircina visaptverošu kriptovalūtu sistēmu ICC

Neskatoties uz to, ka Izraēla bieži tiek dēvēta par tehnoloģijām lietpratīgu valsti, valsts līdz šim nav izrādījusies pārāk apsēsta ar kriptovalūtu. ierindota 111. vieta no 146 valstīm nesenajā globālajā kriptovalūtu ieviešanas indeksā, ko veica blokķēdes datu uzņēmums Chainalysis. 

Grīnberga arī atsaucās uz datiem savā ziņojumā, kurā teikts, ka Izraēlas iedzīvotāji kopumā ir veikuši 21 miljonu uz blokķēdes balstītu darījumu, kas ir tikai 0.04% no visiem kriptogrāfijas darījumiem visā pasaulē.

Tikmēr tikai 2% izraēliešu ziņoja, ka viņiem pieder vai izmanto kriptonauda maku.

Šķiet, ka gaidāma lielāka adopcija. Telavivas fondu birža (TASE) nesen, 24. oktobrī, paziņoja, ka plāno turpināt izveidojot uz blokķēdes balstītu platformu lai paplašinātu savus tirdzniecības pakalpojumus ar kriptovalūtām. Tajā pašā mēnesī sākās arī TASE tiešraides testi izmēģinājuma projektam, kas ietver digitālo obligāciju marķierizāciju, kuru paredzēts pabeigt 1. gada pirmajā ceturksnī.

Beidzot tiek izdotas arī valdības izsniegtas licences, kļūstot Izraēlā bāzētajai tirdzniecības platformai Bits of Gold pirmā firma, kas saņēma licenci no Kapitāla tirgus iestādes 2022. gada septembrī, lai uzglabātu digitālās valūtas, izmantojot savu aizsargāto glabāšanas maku, un sniegtu bankām noteiktus ar digitālajiem aktīviem saistītus pakalpojumus.