ANO Cilvēktiesību padomē tika bloķētas debates par situāciju Sjiņdzjanā

6. gada 2022. oktobrī ANO Cilvēktiesību padome, kurā ir 47 dalībvalstis, noraidīja lēmuma projektu, lai iekļautu debates par situāciju Siņdzjanā, Ķīnā. Neveiksmīgo lēmuma projektu atbalstīja 17 valstis un pret to iebilda 19 valstis. Vienpadsmit valstis atturējās. Neveiksmīgais lēmuma projekts nāk dažas nedēļas pēc tam, kad Augstais cilvēktiesību komisārs viņu publicēja ziņot par cilvēktiesību situāciju Sjiņdzjanā, Ķīnā, secinot, ka Siņdzjanā ir izdarīti “nopietni cilvēktiesību pārkāpumi” pret uiguru un citām kopienām, kurās pārsvarā ir musulmaņi. Ziņojumā piebilsts, ka zvērības var būt starptautiski noziegumi un jo īpaši noziegumi pret cilvēci.

Lēmuma projektu iesniegušas ASV, Lielbritānija, Kanāda, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Islande, Dānija, Austrālija un Lietuva. Iepazīstinot ar lēmuma projektu, Vēstniece Mišela Teilore paziņoja, ka “pirms nedaudz vairāk nekā mēneša Augstais cilvēktiesību komisārs publicēja novērtējumu par cilvēktiesību situāciju Sjiņdzjanā. Pierādījumi šajā neatkarīgajā novērtējumā tika apkopoti trīs gadu laikā. Tā lielā mērā balstījās uz pašas Ķīnas ierakstiem. Tas apstiprina vairākas bažas, ko rada īpašas procedūras, neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, akadēmiskie pētnieki un, pats galvenais, paši uiguri. Vēstniece Teilore uzsvēra, ka ir jārisina debates par ziņojumu un situāciju Siņdzjanā. Šai nostājai piekrita vēl sešpadsmit valstis.

Tomēr Ķīna un vairākas citas valstis stingri iebilda. Ķīnas vēstnieks Čeņ Sju cita starpā atbildēja, ka “lēmuma projekts nav vērsts uz cilvēktiesībām, bet gan par politisko manipulāciju. Ar Sjiņdzjanu saistītie jautājumi nekādā gadījumā nav cilvēktiesību jautājumi. Tie ir par terorisma apkarošanu, deradikalizāciju un antiseparātismu. (…) ASV un dažas citas valstis ir safabricējušas un izplatījušas daudzus melus un baumas, mēģinot nomelnot Ķīnu, graut Sjiņdzjanas stabilitāti un ierobežot Ķīnas attīstību. Tas ir tipisks politiskās manipulācijas piemērs un vissmagākā visu Siņdzjanas etnisko grupu cilvēktiesību pārkāpšana. Starp valstīm, kas atbalstīja Ķīnas nostāju, bija Eritreja, Pakistāna, Sudāna un Kamerūna. Starp tiem, kas atturējās, bija Brazīlija, Gambija, Indija un Ukraina.

Diez vai saruna par šo jautājumu apstāsies šeit. Patiešām, Apvienotās Karalistes vēstnieks Saimons Menlijs apliecināja, ka "šodienas balsojums nosūtīja skaidru vēstījumu Ķīnai: ievērojams skaits valstu netiks apklusinātas, kad runa ir par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur un kas tos ir izdarījis. Mēs turpināsim strādāt ar saviem partneriem, lai sauktu Ķīnas varas iestādes pie atbildības un pievērstu uzmanību Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem. Kas ir plānots šajā posmā, nav skaidrs. Tomēr jautājums varētu tikt izskatīts ANO Ģenerālajā asamblejā, kur šo jautājumu varētu izskatīt un pieņemt lēmumu 193 dalībvalstis.

Apvienoto Nāciju Organizācija vairs nevar ignorēt pierādījumus par Sjiņdzjanas zvērībām, un tā nezaudē savu uzticamību cilvēktiesību jomā. Nākamās nedēļas rādīs, vai ir cerības nodrošināt pārmaiņas uiguriem un citām turku minoritātēm Siņdzjanā. Tomēr šodien bija tumša diena zvērību upuriem un izdzīvojušajiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas uzticamībai.