Šķiet, ka mūsdienās ekonomika ir balstīta uz adatām.
Krājumi krīt, investori ir nervozi, un balsis turpina to kurnēt gandrīz tuvojas lejupslīde.
Šobrīd viss izskatās slikti, taču viens ekonomists atsakās ieslīgt bailēs no sliktākā scenārija — un saka, ka divi galvenie faktori liecina, ka recesija nebūt nav skaidra.
In intervija trešdien ar Hārvardas VēstnesisDžeisons Fūrmans, Hārvardas profesors un bijušais prezidenta ekonomikas padomnieks Baraka Obamas laikā, sacīja, ka pašreizējā tirgus nestabilitāte ir neizbēgama Federālo rezervju sistēmas funkcija, lai paaugstinātu procentu likmes, lai cīnītos ar inflāciju ASV.
Furmans nav pārsteigts, ka akciju tirgus šobrīd uzvedas tik neregulāri, un norāda, ka no tā varētu būt pat neizbēgami.
"Viena lieta, kas iet cauri visai ekonomikai, ir procentu likmes," viņš teica. "Kad procentu likmes paaugstinās, investoriem kļūst pievilcīgāk pārvietot savu naudu obligācijās un izņemt no akcijām, un tas izraisa akciju kritumu."
Prezidentam Baidenam ir skaidri ka galvenā iekšzemes prioritāte ir valsts inflācijas līmeņa pazemināšana, kas pēdējā lasījumā bija plkst 8.3%. Lai to izdarītu, Federālo rezervju sistēma ir bijusi pakāpeniski paaugstinot procentu likmes kopš marta, šim solim noteikti būs zināma ietekme uz akciju tirgu.
Furmans teica, ka citi faktori, piemēram, COVID bloķēšana Ķīnā ietekmē ražošanu, ir nopietni kaitējuši akciju indeksiem, jo īpaši tehnoloģiju ziņā smagajiem NASDAQ. Bet joprojām ir tikai "visam cauri viens stāsts, un tas ir procentu likmes".
Taču tas nenozīmē, ka augstākas procentu likmes nerada nekādu risku ekonomikai. Fed mēģinājumi izkļūt no inflācijas var beigties ar viens no diviem veidiem: ekonomikas mīksta piezemēšanās, kurā inflācija samazinās bez būtiskas ekonomiskās aktivitātes samazināšanās vai bezdarba masveida pieauguma, vai smaga piezemēšanās, ko sauc arī par ekonomikas sabrukumu.
Ekonomiku glābj
Par laimi ekonomikai, pēc Furmana domām, šķiet, ka mīksto piezemēšanos atbalsta divi faktori: patērētāju aktivitāte un benzīna cenas.
Neskatoties uz augstākām cenām visā ekonomikā, patērētāju aktivitāte šogad ir saglabājusies spēcīga, galvenokārt pateicoties ASV pircēji pandēmijas laikā uzkrājuši lielus ietaupījumus. Pēc Furmana domām, tas, vai ASV patērētāji spēs turpināt iepirkties inflācijas vētras laikā, būs galvenais faktors recesijā.
"Es neesmu noraizējies par lejupslīdi nākamajā gadā, jo patērētāju tēriņi joprojām ir ļoti spēcīgi, un patērētājiem ir aptuveni 2.3 triljoni ASV dolāru lieki ietaupījumi, ko viņi uzkrājuši pandēmijas laikā un ko vēl varētu iztērēt nākamo pāris gadu laikā. "Fūrmens teica.
Ideja, ka ASV patērētāja spēks var glābt ekonomiku no lejupslīdes, ir balstīts uz valsts zemo bezdarba līmeni un lielajiem pandēmijas laikmeta ietaupījumiem, un Furmans nav vienīgais, kurš uzskata šo viedokli.
Investīciju banka Goldman Sachs ir atradis līdzīga sudraba odere, kas nesen pārliecināja investorus, ka, lai gan pieaug lejupslīdes risks, "privātā sektora finansiālā situācija galu galā var noteikt, vai politikas stingrības dēļ ekonomika nonāks lejupslīdē."
Bet pat tad, ja patērētāju tēriņi nesaglabājas pietiekami augsti, lai novērstu recesiju, Furmans saskata galveno faktoru, kas veicina inflācijas stabilizēšanos: benzīna cenas.
"Ja vēlaties jautāt, cik liela inflācija mums būs turpmāk, jūs vēlaties izņemt nestabilas lietas, piemēram, naftas cenas un benzīna cenas, jo tās ir ļoti augstas, un tās, iespējams, samazināsies," sacīja Furmens.
Ceturtdienas vidējās gāzes cenas valstī bija $4.41, vairāk nekā par dolāru vairāk nekā pirms gada. Bet pasaules ražotāji ir smagi strādājuši, lai palielinātu piedāvājumu, lai atdzesētu cenas, tostarp Baidena plānu dienā no valsts stratēģiskās rezerves izlaidīs rekordlielu daudzumu 1 miljonu barelu naftas.
"Labās ziņas ir tādas, ka daļa inflācijas, visticamāk, izlīdzināsies vai samazināsies," sacīja Furmens, atsaucoties uz augsto gāzes cenu ietekmi uz inflāciju.
"Pat ja kopējā inflācija ir augsta, inflācijas daļai, ko cilvēki visvairāk pamana, vajadzētu uzlaboties. Viņiem ir ļoti maz iemesla turpināt celties tā, kā viņi ir,” viņš piebilda.
Šis stāsts sākotnēji tika rādīts vietnē Fortune.com
Avots: https://finance.yahoo.com/news/harvard-economist-says-economy-looks-161746387.html