Krievijas iebrukumam Ukrainā būtu nopietna ietekme uz starptautiskajiem enerģijas tirgiem

Konflikts starp Krieviju un Ukrainu var izplatīties starptautiskajos enerģijas tirgos. Ja Krievija nosūtīs savus karavīrus Ukrainas centrā, tas varētu nozīmēt Ziemeļu straumes 2 — 11 miljardu dolāru dabasgāzes cauruļvada beigas. Vācija, kas atsakās apstiprināt līniju, brīdina par "augstu cenu", ja tā iebruks Ukrainā. 

Tas liek uzdot jautājumu par to, kam ir lielākā vara: krieviem, kas baro enerģētiski izsalkušo Eiropu, vai rietumu sabiedrotajiem, kas var “melnajā sarakstā” iekļaut prezidentu Putinu un Krieviju. Tā kā Krievija 2014. gadā izvairījās no Ukrainas Krimas atņemšanas, var būt iemesls, ka jebkura agresija tiks uztverta ar vāju reakciju, galvenokārt tāpēc, ka Nord Stream 2 nodrošinātu 15% no Eiropas dabasgāzes.

Taču pārņemšana radītu ievērojamas izmaksas. Eiropieši var būt atkarīgi no Krievijas dabasgāzes, taču viņiem ir citas iespējas. Un ASV vēlas būt ievērojamāks sašķidrinātās dabasgāzes vai SDG piegādātājs, lai gan par augstāku cenu nekā Krievijas dabasgāze. Proti, enerģētikas ieņēmumi veido gandrīz divas trešdaļas no Krievijas ienākumiem. Tomēr daži eksperti saka, ka līnija ir nevajadzīga — ka Krievija būvēja projektu, lai apietu Ukrainu un pārtrauktu tai maksāt tranzīta nodevas.

"Jau tagad ir pietiekami daudz cauruļvadu jaudas," saka Suriya Jayanti, ASV Tirdzniecības departamenta starptautiskā enerģētikas padomniece, apaļā galda sarunā, kurā šī reportiere bija diskusiju dalībniece. “Nord Stream 2 ir politisks projekts. Tas nepalielina energoapgādes drošību. Mēs nekonkurējam ar Nord Stream 2. Mēs cenšamies atturēt Krieviju no lielākas enerģijas dominēšanas pār Eiropu. Prezidents Putins jau ir nolēmis nepalielināt eksportu, lai viņš varētu piespiest Vācijas regulatoru apstiprināt projektu. Tas ir ģeopolitisks ierocis. 

Krievija tagad piegādā 39% no Eiropas dabasgāzes. ASV piegādā 3.5%. Eiropa būvē vairāk SDG saņemšanas termināļu, lai dažādotu piegādes. Taču Krievijas dabasgāzes cenas ir par 40% lētākas nekā SDG spot cenas. Un kontinentam tagad trūkst dabasgāzes — un par to jāmaksā augsta cena. Krievija pilnībā neatvērs tapu, kamēr Vācija nesertificēs Nord Stream 2.

Īsa vēsture: Krievija uzdāvināja Krimu ukraiņiem 1954. gadā, kad Padomju Savienības sabrukums šķita neiedomājams. Un 2014. gadā ukraiņi sacēlās un padzina tās Krievijas atbalstīto prezidentu. Krievija iebruka un atņēma Krimu, okupējot daļu no tā sauktā Donbasa reģiona, lielas ogļu ieguves un rūpniecības teritorijas. Šis konflikts turpinās. 

Cīņā rūdīts

2019. gadā Ukraina ievēlēja Volodimiru Zeļenski, kurš vēlējās atbrīvot savu valsti no korupcijas un politiski saskaņot to ar Rietumiem. Un kļūt par NATO dalībvalsti. Taču prezidents Putins uzskata Ukrainu par daļu no Krievijas auduma — slāvu tautām, kuras ir savstarpēji saistītas gadsimtiem ilgi. Vairāku vizīšu laikā Ukrainā šis reportieris bija liecinieks daudzu ukraiņu mīlestībai pret Krieviju. Abiem ir draugi un ģimene, kas dzīvo aiz robežām. 

Prezidents Putins vēlas, lai prezidents Baidens saprastu šo vēsturi: Ukraina nevar pievienoties NATO, jo tai ir 1,200 jūdžu gara robeža ar Krieviju. Taču Amerikas Savienotās Valstis ir dibinātas uz demokrātijas principiem. Un, lai gan šīs vērtības tagad ir apdraudētas, amerikāņi joprojām tic pašnoteikšanās tiesībām — vērtībai, ko izmanto daudzi jaunāki ukraiņi, kuriem ir antipātijas pret Krievijas vadītājiem. Turklāt Baidens Putinam skaidroja, ka NATO ir aizsardzības organizācija. 

Jau tagad ar NATO ir apvienojušās bijušās Padomju Savienības dalībvalstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija un Polija, Rumānija, Slovākija un Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva. Prezidentam Putinam Padomju Savienības sabrukums bija traģēdija. NATO būt pie viņa durvīm ir vēl sliktāk.

Viena iespēja Krievijai ir militāra darbība pret Ukrainu. Taču arī ekonomiskais spiediens. Vismaz trīs reizes šajā gadsimtā Krievija ir pārtraukusi gāzes pārvietošanu caur Ukrainu, kas katru gadu saņem miljardus tranzīta nodevās. Krievija tomēr ir piekritusi sūtīt savu gāzi caur Ukrainu līdz 2024. gadam. Kas notiks tālāk?

Prezidents Zelenskis runāja ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu par dalību organizācijā 2022.gadā, kurš atbildēja, ka šāda asociācija ir Ukrainas un tās 30 dalībvalstu alianses ziņā. "Mēs esam karojuši astoņus gadus," sacīja Ukrainas prezidents. "Un liela mēroga vai Krievijas vai Krievijas Federācijas atbalstīto kaujinieku spēcīgas eskalācijas iespējamība var notikt jebkurā dienā... Es uzskatu, ka Krievija ir iegrūdusi Ukrainu NATO."

Uz šo brīdi ukraiņi ir kļuvuši kaujas rūdīti. Amerikas Savienotās Valstis ir piegādājušas modernu militāro aprīkojumu — aktīvus, kurus bijušais prezidents Tramps bija draudējis aizturēt, ja neizmeklēs toreizējo kandidātu Baidenu. Tas neizdevās un noveda pie Trampa pirmās impīčmenta. Papildus šiem jaunajiem ieročiem ukraiņi arī izmantotu partizānu karu, ja notiktu iebrukums. 

Augsta cena

Baidena un Putina virtuālās samita laikā decembrī Baidens draudēja Krievijai ar soda sankcijām, kas iesaldēs tās oligarhu aktīvus un neļaus krieviem pārvietot savu naudu caur starptautisko banku sistēmu. Tomēr Vācijas valdībai ir liels banku klubs, kas neļauj Nord Stream 2 sākt darbību. 

"Jebkuram teritoriālās integritātes pārkāpumam būs sava cena, augsta cena, un mēs šeit runāsim vienā balsī ar mūsu Eiropas partneriem un transatlantiskajiem sabiedrotajiem," decembrī sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Nord Stream 2 noteikti varētu izmantot kā politisku ieroci — gan Krievija, gan Rietumi. Ja Krievijas karaspēks okupētu Ukrainu, Vācija varētu liegt tās atvēršanu, bet ASV varētu eksportēt savu SDG. Šim nolūkam ASV Federālā enerģētikas regulēšanas komisija ir apstiprinājusi duci SDG eksporta termināļu, papildus pieciem, kas pašlaik darbojas: Cheniere Energy Sabine Pass un Corpus Christi LNG, kā arī Sempra Energy.
SRE
Cameron LNG, Dominion Energy's
D
Cove Point LNG, Teksasā bāzētā Freeport LNG un Kinder Morgan's
KMI
Elbas salas SDG.

Nord Stream 2 ir likumīga biznesa problēma, kas piegādā Eiropai tik nepieciešamo dabas resursu. Un finansiālās sankcijas pret ekonomisku konkurentu pārkāpj godīgas spēles noteikumus, ja vien starptautiskie līderi nenosaka, ka ir pārkāptas Ukrainas pašnoteikšanās tiesības. Ja tas tiks sasniegts, eiropieši var vēl vairāk dažādot savus enerģijas piegādātājus. Tas var kaitēt Krievijas kabatas grāmatai. Taču tas kaitētu arī politiski, liekot Krievijai turpināt virzīt savu gāzi caur Ukrainu.

SKATĪT ARĪ:

Sākot no Krievijas Nord Stream 2 ir pabeigts. Ko tagad?

Sākot no Krievijai un Ķīnai ir daudz ciešākas enerģētikas saites

Sākot no Burisma, Baidens un Ukrainas centieni kļūt enerģētiski neatkarīgiem