Argentīna tajā pašā gadā iegūst retu Zelta globusu un Pasaules kausu — un tā nav pirmā reize

By Džozefs Hamonds

Argentīnas sporta zvaigznes un filmu veidotāji īsā laika posmā ir ieguvuši neticamu starptautisku apbalvojumu. Šonedēļ Holivudas Ārzemju preses asociācijas kāroto balvu saņēma drāma “Argentīna, 1985”. Kategorija agrāk bija pazīstama kā filma svešvalodā, un visā Zelta globusa vēsturē ir notikušas citas nosaukuma izmaiņas.

Uzvara var arī likt filmai ceļā uz Oskaru. Oskara nominācijas tiks paziņotas 24. gada 2023. janvārī.

"Es vēlos veltīt šo balvu izcilajam aktierim Rikardo Darīnam un visiem tiem, kas cīnījās par demokrātiju Argentīnā," savā uzrunā teica režisors Santjago Miters.

Filma “Argentīna, 1985” koncentrējas uz Argentīnas prokuroru, kuru vada Darins, herkuliešu centienus notiesāt valsts militāro huntu par cilvēktiesību pārkāpumiem vardarbīgā militārās varas periodā no 1976. līdz 1983. gadam.

Pīters Lanzani (pa kreisi) un Rikardo Darins (pa labi) spēlē prokurorus filmā “Argentīna, 1985”, cenšoties saukt pie atbildības militāros vadītājus, kas atbildīgi par noziegumiem pret cilvēci. Filma šogad ieguva Zelta Globusa balvu. AMAZON STUDIJAS

"Argentīnas iedzīvotājiem tas ir liels prieks pēc uzvaras Pasaules kausā," sacīja Darins, aktieris veterāns savā dzimtajā zemē.

Vēl neticamāk, Argentīna jau iepriekš ir paveikusi šo varoņdarbu.

1986. gada Zelta globusa balvu pasniegšanas ceremonijā līdzīgu godu ieguva Argentīnas filma “The Official Story (La historia oficial)”. Šī filma vēlāk saņēma Oskaru par labāko ārzemju filmu, piešķirot Argentīnai starptautisku atzinību. "Oficiālais stāsts" pēta Argentīnas brutālās diktatūras sekas uz cilvēkiem. Argentīna tajā gadā uzvarēja arī Pasaules kausa izcīņā.

Faktiski, lai gan nesaistītas vienības — futbols un kino — dažās valstīs abas bieži tiek svinētas vienā un tajā pašā gadā.

Viena cita valsts — Vācija — ir pielīdzinājusi Argentīnu, divreiz izcīnot Pasaules kausu un Zelta globusu tajā pašā 365 dienu periodā.

1954. gada Zelta globuss saņēma četras starptautiskas filmas, tostarp Vācijas Rietumvācijas trilleri “No Way Back” (“Weg Ohne Umkehr”). Tajā pašā gadā Rietumvācija uzvarēja savā pirmajā Pasaules kausā. Vācijas filma “Pasažieris” par pāri, kuru apbūra aizdomīgs svešinieks, 1974. gada Zelta globusā ieguva labākās ārzemju filmas balvu. Vēlāk tajā pašā gadā Vācija devās uz otro Pasaules kausu.

Vācija 2003. gadā saņēma Oskaru par labāko ārzemju filmu par filmu "Nekur Āfrikā" par vācu un ebreju ģimeni, kas bēg no nacistiem uz Austrumāfriku. Filma tika nominēta, bet nesaņēma Zelta globusu. Tajā gadā Vācija uzvarēja FIFA Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kas notika ASV, ar 2:1 pārspējot Zviedriju. Gadu iepriekš Vācija 2002. gada FIFA Pasaules kausa finālā vīriešiem zaudēja Brazīlijai ar 2:0.

Arī Brazīlijai sirds sāp: filma “Centrālā stacija” 1998. gadā ieguva divus Oskarus, bet tās vīriešu futbola komanda 3. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā ar 0:1998 piekāpās Francijai.

Argentīna ieņem 11. vietu Kinoakadēmijas filmu nomināciju kopskaitā. Tā ir viena no tikai 62 valstīm, kas saņēmusi nomināciju no 133 valstīm, kas iesniegušas darbus.

Arī Argentīnas pirmais Zelta globuss astoņdesmitajos gados tika piešķirts Latīņamerikas vēstures politisko satricinājumu laikā. Filma “No Way Back” ir veltīta augstākās klases pārim, kurš atklāj, ka viņu adoptētā meita, iespējams, ir viena no pazudušajiem, valdošās militārās diktatūras noslepkavotajiem, bērns.

Šādās filmās attēlotie reģionālie satricinājumi atbalsojas arī mūsdienās. Bijušā prezidenta Bolsinaro atbalstītāju nesenais apvērsuma mēģinājums Brazīlijā liecina, ka demokrātijas pamati dažās Dienvidamerikas valstīs joprojām ir nestabili.