Autors stāv aiz HBO pretrunīgi vērtētās filmas "Laika ceļotāja sieva" adaptācijas

Kritiķi un auditorija līdzīgi šķiet neērti ar Stīvena Mofata adaptāciju Odrijas Nifenegeres 2003. gada bestselleram Laika ceļotāja sieva pēc pirmās no sešām sērijām, kas tika izlaistas svētdien kanālā HBO Max. Lai gan ikviena populāra darba adaptāciju pavada ierastā satraukums par aktieru atlasi, sižetu un radošām izvēlēm, lielākā daļa bažu ir vērstas uz stāstījuma iezīmi, kur titulētais laika ceļotājs Henrijs (attēlo Teo Džeimss) bieži, piespiedu kārtā maksā. ciemošanās pie savas pašreizējās sievas Klēras (Rose Leslie) pagātnē, kad viņa bija bērns un pusaudze (Everleigh McDonell un Caitlin Shorey). Šie kontakti veido viņu vēlākās pieaugušo attiecības tādā veidā, kas liek atcerēties terminu, kas ir mūsu pašreizējās morālās panikas centrā, — kopšana.

Nifenegers, kurš nekontrolē mediju tiesības uz grāmatu un ir tikai tangenciāli iesaistīts pašreizējā adaptācijā, saka, ka diskomforts, kas izriet no šī scenārija, nav Mofata gaumes kļūme (kuram ir jau atbildēja kritiķiem); izaicināt auditoriju ar situācijas morālo neskaidrību vienmēr bija daļa no viņas radošā nodoma.

“Tas nav paredzēts rādīt kā modeli”

"Es nedomāju, ka 1997. gadā [kad pirmo reizi rakstīju romānu] biju sastapies ar vārdu kopšana, bet es biju pazīstams ar šo jēdzienu. Acīmredzot ir nepiedienīgi, lai pieaugušie vīrieši bez uzraudzības tusējas ar mazām meitenēm,” viņa sacīja. "Tāpēc tas ir grāmatā. Tas ir dīvaini. Tas ir veids, kā ceļošana laikā viņus sajauc. Tas nav paredzēts, lai to rādītu kā modeli. Henrijs zina, ka tā ir slikta, slikta ideja, un viņš dara visu iespējamo, lai būtu atturīgs un vecāku, jo viņš ir pretstats kādam, kurš mēģina izkopt bērnu. Grāmatā ir skaidri redzams, ka tas viņu nemierina.

Viņa domā, ka daļa no problēmas ar izrādes uzņemšanu varētu būt neatbilstīgu cerību rezultāts. Lai gan Laika ceļotāja sieva Visā pasaulē tika pārdoti krietni vairāk nekā 8 miljoni eksemplāru un iepriekš tika pielāgota 2009. gada spēlfilmai ar Ēriku Banu un Reičelu Makadamsu, un tā nekad nebija domāta kā pūli iepriecinošs žanra romāns ar vienkāršiem konfliktiem un risinājumiem.

"Ir cilvēki, kas saka, ka tas nav pietiekami sci-fi, un cilvēki, kas saka" šī nav romantika! un es domāju: "Jā, tā ir grāmata." Es negribēju to piesaistīt nekam tik konkrētam.

Literārs romāns, kas tiek maskēts kā žanra bestsellers

Nifenegers, kurš ir arī izcils vizuālais mākslinieks, rakstīja Laika ceļotāja sieva laika posmā no 1997. līdz 2002. gadam, kad viņa bija 30 gadu vecumā, kā eksperiments. "Tas bija pirmais romāns, ko jebkad uzrakstīju," viņa teica. “Man šķita, ka būtu interesanti mēģināt izstāstīt stāstu tikai vārdos, neatbalstoties uz attēliem. To pieņēma neliels neatkarīgs izdevējs MacAdam/Cage, un es būtu ar mieru pārdot dažus tūkstošus eksemplāru.

Grāmata, tāpat kā Nifenegera vizuālā estētika, ir daudzslāņaina, gotiska, sevi apzinoša un grūti nodalāma. Tajā ir zinātniskās fantastikas aspekti, izmantojot ceļošanu laikā, kā arī skaisti realizēta un traģiska romantika tās centrā. Laika ceļotāja sieva ārkārtēji komerciālie panākumi atcēla šo kontekstu un sarežģītību. Cilvēki uz to reaģē, izmantojot nesarežģītu žanra gaidu objektīvu, nevis kā apgrūtinošu, māksliniecisku literatūras darbu no Rietumkrasta neatkarīgās preses, kas, novērtējot Henrija un Klēras sarežģītās attiecības, vēlas ļaut lasītājiem tikt galā ar savu “ick faktoru”.

Kad to pielāgo kāds, piemēram, Stīvens Mofats, kurš auditorijai vislabāk pazīstams kā visu vecumu zinātniskās fantastikas seriālu vadītājs Doctor Who no 2007. līdz 2017. gadam un BBC mūsdienu versija Šerloks Holmss, un pārņem zinātniski izdomātas romantiskas komēdijas virsmas īpašības, un tās daļas, kuras autors apzināti iekļāvis, lai radītu neērtības lasītājiem, rada īpaši nesaskaņas.

Laika ceļotāja sieva ironiskā kārtā ir arī sava laika produkts. Tas ir papildināts ar detaļām no Nifenegera gados jaunajiem gadiem Čikāgas 80. gadu mākslas un mūzikas vidē, un tas ir pārņemts ar 70. gados uzaugušu cilvēku pieredzi, piešķirot tai īpašu pievilcību GenX lasītājiem, kuri īsi bija uzplaukuši kā tendence. 90. gadu beigās – 2000. gadu sākumā.

Nifenegers uzskata, ka izmaiņas paaudžu pieredzē un attieksmē starp šo laikmetu un tagadni varētu arī veicināt negatīvās reakcijas. “Šajās dienās cilvēki ļoti koncentrējas uz vardarbību pret bērniem; tas, kas 1980. gados tika uzskatīts par nenozīmīgu, tagad tiek uzskatīts par nevērību. Romānā Klēra dzimusi 1972. gadā. Stīvens [Mofats] visu laika grafiku ir pacēlis par 20 gadiem uz priekšu. 2000. gadu sākuma bērns būtu bijis vairāk uzraudzīts.

"Šķiet, ka cilvēki vēlas lēkt uz augšu un uz leju šajā versijā ar kronšteiniem"

Nifenegers uzskata, ka nesaskaņotās cerības un jūtīgums varētu būt iemesls, kāpēc tik liela daļa reakcijas ir nokrāsota ar sašutuma notīm. "Agrākās dienās es saņēmu lielu triecienu no feministēm, kuras iebilda pret titulu, kas raksturo Klēras attiecības ar viņas vīru Henriju," viņa sacīja. "Tagad tas ir šis. Šķiet, ka cilvēki vēlas lēkt uz augšu un uz leju par šo jauno versiju ar skavas. Es tikai vēlos atzīmēt, ka varoņu sarežģīto un nekārtīgo dzīvi ne vienmēr apstiprina autors.

Nifenegere atzīst rakstniecei/režisorei Mofatu par viņas grāmatas gara tveršanu, neskatoties uz to, ka ar adaptāciju ir uzņēmusies dažas brīvības. Viņa teica, ka viņi ir sazinājušies gadiem ilgi pēc tam, kad kāds norādīja, ka Mofata rakstītā epizode Doctor Who ar nosaukumu "Meitene kamīnā" spēlēja kā cieņu Laika ceļotāja sieva. Nifenegere atgrieza labvēlību ar Lieldienu olu savā otrajā romānā, Viņas bailīgā simetrija.

"Jūs nekad nevarat precīzi atkārtot grāmatu," viņa teica. "Jūs nevarat to vienkārši ieelpot ekrānā. Bet man šķiet, ka viņi patiešām atdeva visu. Tas ir nervozs, dīvains, taču viņi ir darījuši visu iespējamo, lai padarītu to lielisku.

Tiek gatavots ilgi gaidītais turpinājums

Lai arī kāda būtu pašreizējā HBO seriāla radošā un komerciālā veiksme, Nifenegers saka, ka oriģinālās grāmatas un varoņu fani var sagaidīt ilgi gaidīto turpinājumu, Otrs vīrs, koncentrējās uz Henrija un Klēras meitu Albu un risinās no 1960. gadiem līdz 21. gada otrajai pusei.^st gadsimtā. "Es pabeidzu manuskriptu, un mans aģents un es to rediģējam," viņa teica. Pa to laiku viņa ir iesaistīta ēkas atjaunošanā Hārlija Klārka savrupmāja Evanstonā, Ilinoisā kā a jauns bukmeikeru, mākslas un literatūras centrs.