Azerbaidžānas reakcija uz Krievijas iebrukumu ir ietvērusi plānus palielināt enerģijas eksportu uz Eiropu

Džozefs Hamonds

Eiropas Savienības līderi maijā apņēmās apturēt Krievijas enerģijas importu kā daļu no plašākiem centieniem izteikt cenzūru Maskavai un noteikt sankcijas par tās iebrukumu Ukrainā.

Ienāk Azerbaidžāna, kas ir apņēmusies palielināt dabasgāzes importu uz Eiropu pēc kara sākuma.

Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena, viesojoties Baku 2022. gada jūlijā, sacīja: “Mēs ne tikai cenšamies stiprināt mūsu esošo partnerību, kas garantē stabilas un uzticamas gāzes piegādes Eiropas Savienībai. EU caur Dienvidu gāzes koridoru. Mēs arī liekam pamatus ilgtermiņa partnerattiecībām energoefektivitātes un tīras enerģijas jomā, jo mēs abi cenšamies sasniegt Parīzes nolīguma mērķus.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena arī raksturoja Azerbaidžānu kā "galveno partneri mūsu centienos atteikties no Krievijas fosilā kurināmā".

Faktiski abi mērķi ir savstarpēji saistīti Azerbaidžānā, tāpat kā daudzās naftas eksportētājvalstīs. Jo vairāk Azerbaidžāna attīstīs alternatīvo enerģiju vietējam patēriņam, jo ​​vairāk naftas būs eksportam.

Pašlaik lielākā daļa Azerbaidžānas elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot fosilo kurināmo, bet atlikumu iegūst no hidroelektrostacijām, kas ir viens no Azerbaidžānas kalnainā reljefa priekšrocībām. Tomēr tās ģeogrāfija nozīmē, ka tai ir liels potenciāls arī dažādiem citiem alternatīviem un atjaunojamiem enerģijas resursiem. Vēja enerģija valstī spēj saražot 800 MW gadā. Patiešām, viens no "Baku", Azerbaidžānas galvaspilsētas nosaukuma, izcelsmes stāsts cēlies no "Badi Kube", kas no vecās persiešu valodas nozīmē "vēja pilsēta".

"Mēs pilnībā atbalstām visu valstu teritoriālo integritāti un suverenitāti un neatkarību, un mēs esam atbalstījuši Ukrainu šajā grūtajā laikā," intervijā Zenger News sacīja Azerbaidžānas vēstnieks ASV Hazars Ibrahims. "Ir patiešām svarīgi izbeigt šo situāciju ar diplomātiskiem līdzekļiem, jo ​​tas ir svarīgi gan reģionālajam, gan globālajam mieram."

Vēstnieks solīja, ka, neskatoties uz neseno robežkonfliktu ar Armēniju septembrī, joprojām pildīs savas globālās saistības palielināt importa apjomu uz Eiropu.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs šomēnes paziņoja, ka ir sāktas sarunas par Trans-Adriatic Pipeline (TAP) paplašināšanu. Pašlaik šis cauruļvads katru gadu no Azerbaidžānas Shah Deniz lauka uz Eiropu piegādā 10 miljardus kubikmetru gāzes. Itālija veido 8 miljardus mXNUMX no šā importa gadā, bet pārējo — Grieķija un Bulgārija.

Enerģijas eksporta pieaugumam no Azerbaidžānas būs nepieciešami gadi, lai sasniegtu briedumu. Vēl viens potenciāls dabasgāzes avots Eiropai ir sašķidrinātā dabasgāze (SDG). Azerbaidžāna turpinās attīstīt jaunu cauruļvadu eksportu uz Eiropu neatkarīgi no sašķidrinātās dabasgāzes attīstības Eiropā, sacīja vēstnieks.

"Mēs nerunājam par konkurenci," sacīja Ibrahims, "jo vairāk avotu, jo labāk tas kopumā ir tirgum. Jo īpaši ģeopolitiskās krīzes laikā globālā enerģijas tirgus stabilitāte tiek panākta, sadarbojoties ar mūsu partneriem visā pasaulē.

Vēstnieks apstiprināja, ka šīs sarunas virzās uz priekšu. Viņš arī sacīja, ka Dienvidu gāzes koridoram, kas savienos Azerbaidžānu, Gruziju, Turciju un Grieķiju, būs izšķiroša nozīme dabasgāzes eksporta paplašināšanā.

“Mēs apņēmāmies ar ES līdz 2027. gadam dubultot dabasgāzes eksportu uz mūsu partneriem citur Eiropā. No pašreizējiem 10 miljardiem m20 Eiropas tirgiem līdz 2027 miljardiem mXNUMX līdz XNUMX. gadam, katru gadu palielinoties,” sacīja Ibrahims.