Baidens saka, ka trīs nesen notriekti gaisa objekti nebija saistīti ar Ķīnas spiegu programmu

Prezidents Baidens saka, ka trīs notriekti gaisa objekti nav saistīti ar Ķīnas spiegu programmu

VAŠINGTONA — ASV prezidents Joe Biden ceturtdien paziņoja, ka trīs bezpilota gaisa objekti, kurus nedēļas nogalē notriekuši ASV militārpersonas, "visticamāk, ir saistīti ar privātiem uzņēmumiem, atpūtas vai pētniecības iestādēm" un nav saistīti ar masīvo Ķīnas novērošanas balonu, kas tika notriekts 4.februārī.

"Mēs vēl nezinām, kas bija šie trīs objekti, taču šobrīd nekas neliecina, ka tie būtu saistīti ar Ķīnas spiegu balonu programmu vai ka tie būtu novērošanas transportlīdzekļi no jebkuras citas valsts," Baltajā namā sacīja Baidens.

Piezīmes izskanēja pēc dienām montāžas spiediens gan no Kongresa demokrātiem, gan republikāņiem, kuri teica, ka amerikāņu tauta to ir pelnījusi dzirdēt no prezidenta tieši to, ko administrācija zināja par spiegu balonu un kāpēc Baidens vēlāk pavēlēja notriekt vēl trīs peldošus objektus ar amerikāņu iznīcinātājiem.

Prezidents paskaidroja, ka pēc Ķīnas gaisa balona amerikāņu militārās aizsardzības radari paaugstināja savu jutīguma līmeni, "lai uztvertu vairāk lēni kustīgu objektu virs mūsu valsts un visā pasaulē".

"To darot, viņi izsekoja trīs neidentificētus objektus Aļaskā, Kanādā un virs Huron ezera Vidusrietumos," viņš teica.

"Es devu rīkojumu nojaukt šos trīs objektus civilās komerciālās gaisa satiksmes apdraudējuma dēļ un tāpēc, ka mēs nevarējām izslēgt novērošanas risku pār jutīgiem objektiem," sacīja Baidens.

Jūrnieki, kas norīkoti uz Assault Craft Unit 4, sagatavo materiālus, kas iegūti Atlantijas okeānā no liela augstuma gaisa balona, ​​kas 4. februārī tika nogāzts virs ASV teritoriālajiem ūdeņiem, lai transportētu to federālajiem aģentiem Apvienotajā ekspedīcijas bāzē-Litlkrīkā Virdžīnijabīčā, Virdžīnijā, 10. februārī. 2023. gads.

Raiens Zīlbahs | ASV Navy Foto | izmantojot Reuters

Ceturtdien Baltais nams paziņoja, ka no Ķīnas gaisa balona ir atguvis galveno novērošanas tehnoloģiju. "Tas, ko mēs iemācīsimies, stiprinās mūsu spējas," viņš piebilda.

Nebija skaidrs, vai no trim mazākajiem objektiem ir izdevies atgūt kādu atlūzu un cik ilgi šie centieni turpināsies.

Pēc spiegu balona iznīcināšanas ASV pagājušajā nedēļā paziņoja par jaunām sankcijām sešām Ķīnas militārajām un gaisa tehnoloģiju firmām par to iespējamo līdzdalību Ķīnas globālajā gaisa novērošanas programmā.

Ceturtdien Pekina paziņoja par savu nodomu noteikt sankcijas pret lielākajiem ASV aizsardzības līgumslēdzējiem acīmredzamā atriebībā par Amerikas sankcijām.

Taču tā vietā, lai ar saviem izteikumiem paaugstinātu likmes vēl augstāk, Baidens centās kliedēt spriedzi starp divām pasaules lielākajām ekonomikām, spriedzi, kas, pēc dažu ekspertu domām, ir tuvu visu laiku augstākajam līmenim.

"Mēs meklējam konkurenci, nevis konfliktu ar Ķīnu," sacīja prezidents. "Mēs nemeklējam jaunu auksto karu... mēs sacentīsimies un atbildīgi vadīsim šo konkurenci, lai tas nenonāktu konfliktā."

Viņš sacīja, ka spiegu balonu epizode "uzsver, cik svarīgi ir saglabāt atvērtas saziņas līnijas starp mūsu diplomātiem un militārajiem profesionāļiem" Pekinā un Vašingtonā.

Baidens arī sacīja, ka plāno runāt ar Ķīnas prezidentu Xi Jinping un “nokļūsti līdz galam” notikušajam.

Divi balti baloni peld pie Ķīnas karoga, kad aktīvists mācītājs Patriks Mahonijs protestē pret Ķīnas valdību saistībā ar iespējamo Ķīnas novērošanas balonu, kas pagājušajā nedēļā tika notriekts virs ASV demonstrācijas laikā pie Ķīnas vēstniecības Vašingtonā, DC, 15. 2023. gads.

Sauls Lēbs | Afp | Getty Images

Vēlāk runājot ar televīzijas kanāla NBC Pīteru Aleksandru, Baidens sacīja, ka incidents ar gaisa balonu ir piemērs simtiem atsevišķu notikumu, kas notiek starp divām lielākajām pasaules lielvarām, piemēram, ASV un Ķīnu, un kas ir nozīmīgi paši par sevi, taču noteikti atspoguļo jebkādas būtiskas izmaiņas politikā.

"Es domāju, ka pēdējā lieta, ko Sji vēlas, ir fundamentāli saplēst attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz piekļuvi ASV tirgiem," Aleksandram sacīja Baidens.

Masīvais Ķīnas novērošanas balons pirmo reizi tika atklāts Amerikas gaisa telpā pie Aļaskas 28. janvārī un tika notriekts 4. februārī ASV gaisa telpā pie Dienvidkarolīnas krastiem.

Astoņas dienas redzami peldot virs ASV un Kanādas kontinenta, spiegu balons izraisīja sašutumu gan sabiedrībā, gan kongresa locekļi prasot zināt, kāpēc Baidens nebija pavēlējis balonu notriekt ātrāk.

Mazāk nekā nedēļu pēc spiegu balona iznīcināšanas, pirmais no vēl trim objektiem piektdien tika nolaists ūdeņos virs Ziemeļu Ledus okeāna. Šis objekts bija mazas automašīnas izmērs un peldēja 40,000 XNUMX pēdu augstumā, un tas bija daudz mazāks nekā Ķīnas balons.

Vienu dienu vēlāk virs Kanādas Jukonas tika notriekts balons, kas bija līdzīgs pēc izmēra un augstuma. Trešais peldošais objekts bija nedaudz mazāks un peldēja tikai 20,000 XNUMX pēdu augstumā, kad tas svētdien tika izvests virs Huronas ezera.

Avots: https://www.cnbc.com/2023/02/16/china-spy-balloons-biden-addresses-nation-on-shootdowns-of-aerial-phenomena.html