Baidena prasmes, Krievijas karš un klimata glābšana

Tā kā 2022. gads tuvojas noslēgumam, ir pienācis laiks ne tikai pārdomāt, bet arī skatīties uz priekšu — kontekstualizēt to, kā enerģijas ekonomika veido mūsu dzīvi. Un evolūcija ir dziļa. Patiešām, Krievija ir iebrukusi miermīlīgajā demokrātiskajā Ukrainā, mainot visu enerģētisko ainu. Rietumi smacē Krieviju ar sankcijām un sola atradināt sevi no naftas un gāzes. Un prezidents Baidens ir ne tikai vadījis Rietumus šajā meklēšanā; viņš ir pieņēmis visu laiku nozīmīgākos klimata tiesību aktus un izvirzījis stingrus mērķus CO2 emisiju samazināšanai. Likumdošanas uzvara noteica COP27 sanāksmes darba kārtību gada beigās, kurā tika gūti divi ievērojami panākumi: lietus mežu glābšana ar suverēniem oglekļa kredītiem un fonda izveide, lai apmaksātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. Trīs stāsti ir neapstrīdami saistīti.

3. numurs: COP27 notikušais noteikti tiks dzirdēts visā pasaulē. Jau trīs gadu desmitus jaunietekmes valstis ir uzsvērušas, ka attīstītā pasaule ir atbildīga par emisijām, kas izraisa klimata pārmaiņas, kas izraisa pieaugošus plūdmaiņus, sausumu un plūdu ūdeņus, kas ietekmē to ekonomiku. Viņi vēlas kompensāciju. Konkrēti, sarunu dalībnieki izveidos a “zaudējumu un bojājumu” fonds sniegt zināmu atvieglojumu Latīņamerikai, Āzijai, Āfrikai un Klusā okeāna dienvidu valstīm. Lai gan līgums ir vēsturisks, detaļas nav zināmas. Vissvarīgākais ir tas, ka joprojām tiek noteikts, kurš saņems finansējumu un ieguldījumu. Līdz ar to republikāņi pārņēma ASV Pārstāvju palātu, padarot maz ticamu, ka tā piekritīs šāda fonda bankrollēšanai; daudzi no šiem locekļiem noliedz, ka klimata pārmaiņas ir problēma — vēl mazāk problēma, ko ASV būtu jāmaksā, lai tās novērstu.

Turklāt jaunattīstības valstis cīnījās, lai iekļautu REDD+ mehānisms galīgajā līgumā. Saskaņā ar šo plānu valdības atskaitās par savām meža zemēm un nosaka mērķus, lai apturētu mežu izciršanu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām novērtē šo progresu pirms emisiju samazināšanas apstiprināšanas. Tas atvieglo to piesaistīt korporatīvo finansējumu un noturēt kokus — dabas bagātība, kas absorbē CO2 no atmosfēras.

Konkrēti, divas pasaules lielākās emisijas valstis — Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis — vienojās tikties, lai veicinātu risinājumus. Ķīna ir noteikusi neto nulles mērķus 2060. gadam, savukārt Amerikas Savienotās Valstis to ir noteikušas 2050. gadam. Ķīnas mērķis ir līdz 20. gadam par 2025% samazināt degvielu ar oglekli. Tikmēr ASV iegulda 369 miljardus USD savā tīro tehnoloģiju ekonomikā. Inflācijas samazināšanas likums. Tas arī samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni 2030. gadā.

2. numurs: Prezidents Baidens pieņem visspēcīgākos vides tiesību aktus kopš 1970. gada Tīra gaisa likuma. Inflācijas samazināšanas likums veicinās elektrisko transportlīdzekļu izaugsme. Bet tas pats attiecas arī uz ūdeņraža degvielas šūnu automašīnām. Tas nodrošina 7,500 $ nodokļu kredītu elektriskajiem transportlīdzekļiem, sākot no 2023. gada, un tas ilgs desmit gadus — ieguvums, kas iepriekš bija zudis, ja automašīnu ražotājs pārdeva vairāk nekā 200,000 XNUMX transportlīdzekļu.

Ūdeņradis arī plaši izmanto naftas pārstrādē un mēslošanas līdzekļu ražošanā. Tomēr tai ir jāpaplašina transports, ēkas un elektroenerģijas ražošana, lai radītu vēl lielāku nospiedumu. “Līdz ar likuma pieņemšanu mēs sagaidām uzplaukumu mūsu elektrolizatoru un zaļā ūdeņraža biznesā,” Endrjū Māršs, uzņēmuma izpilddirektors. Iespraudiet strāvuPLUG
, teikts konferences zvanā. "Visi lietojumi, kas mūsdienās izmanto pelēko ūdeņradi, piemēram, mēslošanas līdzekļu ražošana, tagad varēs iegādāties zaļo ūdeņradi par konkurētspējīgu cenu."

Turklāt ir bijušas atbalsis a kodolrenesanse divus gadu desmitus. Taču Inflācijas samazināšanas likuma pieņemšana var to īstenot. Likums paredz ražošanas nodokļa atlaidi esošajām kodolenerģijas vienībām — līdzīgas tām, ko saņem vēja un saules enerģijas parki. Tas saglabās šīs rūpnīcas konkurētspējīgas, novēršot to priekšlaicīgu pensionēšanos.

Taču nozare izskatīsies savādāk, jo tā sastāvēs no maziem moduļu reaktoriem, nevis no lielizmēra reaktoriem, kuri nav spējuši izpildīt savus grafikus vai budžetu. Mazākie, kas samontēti uz vietas, ir lētāki uzbūvēti, drošāki ekspluatācijā un drīzumā varētu parādīties Ziemeļamerikā. "Kad tas notiks, pievienojot 300 reaktorus, kas ģenerē 90 gigavatus 30 gadu laikā, tas varētu būt zemā līmenī," saka Dags True, Kodolenerģijas institūta galvenais kodolenerģijas speciālists.

Numurs 1: Krievijas iebrukums Ukrainā 24. februārī bija pašnāvības piezīme: tas nogalinās valsts plaukstošo naftas un gāzes sektoru un autoritārā stila vadību. 9. novembrī šis reportieris apmeklēja Berlīnes mūri un Brandenburgas vārtus, kas abi stāvēja starp Austrumu un Rietumberlīni, simbolizējot auksto karu.

Nejauši mūris sabruka 9. gada 1989. novembrī. Divus gadus vēlāk mierīgi sabruks arī Padomju Savienība. Kad tas notika, pasaule uzņēma Krieviju un tās bijušās satelītvalstis, nodrošinot tai daudz lielāku piekļuvi pasaules naftas un gāzes tirgos. Tas ir bijis viens no trim lielākajiem ražotājiem kopā ar Saūda Arābiju un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Saskaņā ar datiem 2020. gadā Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes bija 219 miljardi ASV dolāru Rosstat. Abas nozares kopā veidoja 60% no valsts eksporta un 40% no federālā budžeta.

Taču prezidenta Vladimira Putina iebrukums Ukrainā ir apdraudējis globālo stabilitāti un nostiprinājis NATO. Un tagad eiropieši, kas ir atkarīgi no Krievijas naftas un gāzes, slēdz jaunus līgumus. Tikmēr pasaulē ir tendence kļūt zaļākai, un Eiropa ir pilnībā saistīta ar atjaunojamiem enerģijas avotiem un energoefektivitāti.

ASV, kas ir neto eksportētāja kopš 2017. gada, cer aizpildīt dabasgāzes tukšumu. Ar tirgiem Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Francijā tā pievērš uzmanību Vācijai, kas ir patērējusi Krievijas gāzi. Lielākie ASV eksportētāji ir Cheniere Energy, Exxon Mobil Corp. un ChevronCLC
Corp

Laiks nevarētu būt labāks. Rietumi šogad oficiāli nogalināja Krievijas dabasgāzes cauruļvadu Nord Stream 2 pēc tam, kad tas Ukrainai pieteica karu. Krievija uzbūvēja Nord Stream 2, lai apietu Ukrainu — 11 miljardu dolāru vērts uzņēmums, kas stiepjas 745 jūdzes, pirms tas ieplūst Vācijas Baltijas jūras krastā.

"Ja Krievija iebruks, tas nozīmē, ka tanki vai karaspēks atkal šķērsos Ukrainas robežu, tad tas būs – vairs nebūs "Nord Stream 2"," preses konferencē sacīja Baidens. "Mēs tam pieliksim punktu... Es jums apsolu, ka mēs to spēsim."

Un tas notika — tā pati vadība, ko prezidents izmantoja, lai pieņemtu Inflācijas samazināšanas likumu un atkārtoti apņemtos ievērot Parīzes klimata vienošanos.