Centrālās bankas pirkšana, iespējams, ir palielinājusi zelta cenas janvārī – Pasaules Zelta padome

Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes (WGC) datiem fiziski zelta pirkumi, iespējams, ir veicinājuši zelta cenu pieaugumu janvārī.

Organizācija paziņoja, ka dārgmetālu cenas janvārī pieauga par 6.1%, līdz mēneša beigām sasniedzot 1,924 USD par unci.

Tajā teikts, ka ASV dolāra kritums bija "nozīmīgs veicinātājs" janvāra kāpumam, jo ​​"ASV Valsts kases ienesīguma kritums" deva vērtībām papildu stimulu.

ASV dolāra indekss — instruments, kas sver Ziemeļamerikas valūtas stiprumu pret citu valūtu grozu — kopš pagājušā gada pavasara janvārī nokritās līdz lētākajam līmenim. Tirgotāji pārdeva izdevīgos vērtspapīrus, jo ziņas par inflācijas samazināšanos izraisīja spekulācijas par Federālo rezervju sistēmas mazāk vērienīgu likmju paaugstināšanu.

Vājāks dolārs padara lētāku dārgmetālu iegādi citās valūtās, tādējādi palielinot kopējo pieprasījumu pēc zelta.

Centrālās bankas turpina pirkt?

WGC komentēja, ka spēcīga interese par centrālo banku pirkšanu varētu būt atbildīga arī par zelta spēcīgo sākumu jaunajam gadam.

Tajā teikts, ka "mēs nevaram izslēgt [ietekmi], ko varētu radīt centrālās bankas pirkšanas vai to cerības, kas pēc kolosālā 2022. gada, iespējams, turpināsies arī 2023. gadā."

Ķīnas Tautas banka janvārī pievienoja savām rezervēm papildu 15 tonnas dārgmetāla, atzīmēja organizācija.

Saskaņā ar iepriekšējiem WGC datiem centrālās bankas pērn iegādājās rekordlielu daudzumu dzeltenā metāla – 1,136 tonnas. Tajā teikts, ka iestādes palielināja savas līdzdalības ģeopolitiskās nenoteiktības un augstās inflācijas dēļ.

2023. gads ir trīspadsmitais pēc kārtas neto pirkumu gads un lielākais gada pieprasījuma līmenis kopš 1950. gada.

Janvārī ETF reģistrē aizplūšanu

Tomēr WGC norādīja, ka līdzdalības globālajos biržā tirgotajos fondos (ETF) janvārī piedzīvoja 26.2 tonnu aizplūšanu.

Kopējās līdzdalības šajos fondos janvāra beigās bija 3,446.2 tonnas.

Padome norādīja, ka to galvenokārt noteica likvidācijas Eiropā, kur aizplūde kopumā sasniedza 33 tonnas. Tajā tika izteikts pieņēmums, ka pārdošanas līmeni "potenciāli ietekmēja pieaugošās procentu likmes reģionā, valūtas kursa kāpums un vietējo akciju nostiprināšanās".

Pagājušajā mēnesī akciju apjoms Āzijas ETF fondos samazinājās par 4 tonnām saistībā ar aizplūšanu Ķīnā. Taču Ziemeļamerikā fondi ieplūda otro mēnesi pēc kārtas, palielinoties par 9 tonnām, savukārt citur ieplūda 1.7 tonnas.

Neskatoties uz šo fizisko aizplūšanu, pasaules ETF vērtība pieauga par 5%, pateicoties zelta cenai. 213.4. janvārī kopējais akciju apjoms bija 31 miljardi ASV dolāru.