Ķīna un ASV ir pretrunā, globalizācijai klibojoties un pieaugot stratēģiskajai autonomijai

2022. gads bija dramatisks tirgos, ekonomikā un visā ģeopolitikā. 2023. gads var atnest vairāk tādu pašu un vēl lielākas pārmaiņas. Es un Deivids Skillings esam rakstījuši, ka nākamo(-os) gadu(-os) varētu raksturot Klauzevica teiciens, ka politika var būt 'karš ar citiem līdzekļiem“ tādā nozīmē, ka stratēģiskā konkurence starp lielajiem reģioniem būs dominējošā tēma, kas iedarbosies uz starptautisko politisko ekonomiku. Šajā piezīmē mēs koncentrējamies uz galveno elementu – globalizāciju un pāreju uz stratēģisko autonomiju.

Globalizācija pēdējos vairākos gados ir bijusi satriekta un izaicināta, taču globalizācijas nāve ir pārspīlēta. Intensīvās globalizācijas periods beidzas, bet pasaules tirdzniecības plūsmas ir bijušas noturīgas – kopš globālās finanšu krīzes ir mainījušās kā daļa no IKP. Globālās plūsmas perspektīvas 2023. gadā ir vājākas, ņemot vērā pasaules ekonomikas palēnināšanos, taču tā nav deglobalizācija.

Tomēr globalizācija ir mainījusies, ko 2022. gadā paātrināja Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas. Globālā ekonomika sadrumstalojas, un veidojas politiskāks un reģionālāks globalizācijas modelis.

Piegādes ķēdes

Daļēji tas ir saistīts ar ekonomiskiem faktoriem, jo ​​piegādes ķēdes tiek saspiestas, reaģējot uz pieaugošajiem piegādes ķēdes riskiem un samazinātām darbaspēka izmaksu arbitrāžas iespējām. Uzņēmumi pakāpeniski atjauno un gandrīz nomaina darbību, un tas paātrināsies 2023. gadā, pat ja pēcpandēmijas globālās piegādes ķēdes spiediens samazināsies.

Taču graujošāks elements ir politika. Iekšpolitikā arvien vairāk tiek virzīts uz stratēģisko autonomiju un neatkarību galvenajās nozarēs. Jo īpaši lielās ekonomikas vairs nav gatavas tikt ierobežotām ar PTO un citiem starptautiskiem noteikumiem; daudzpusējās institūcijas turpinās panīkt.

Rūpniecības politika ir pārgājusi protekcionismā. Inflācijas samazināšanas likums un CHIPSHIPS
un Zinātnes likums ASV ir divi piemēri ar plašiem vietējā satura noteikumiem. Visticamāk, ES un daudzu valstu valdības līdz 2023. gadam atbildēs ar savām rūpnieciskā atbalsta paketēm. Ķīna turpinās stiprināt savu nacionālo čempionu attīstību.

Pusvadītāji

Saistībā ar to pieaugošā ģeopolitiskā sāncensība starp ASV/Rietumiem un Ķīnu spēcīgi ietekmēs globālās plūsmas. ASV ir noteikušas ierobežojumus un sankcijas pret Ķīnu, jo īpaši attiecībā uz pusvadītājiem, un vēlas atdalīt savas ekonomikas daļas (lai gan ASV un Ķīnas divpusējās tirdzniecības plūsmas joprojām ir tuvu rekorda līmenim). Tāpat Eiropa un citas valstis turpinās samazināt ekonomisko ietekmi uz Ķīnu, lai gan pakāpeniskāk. Arī Ķīnas politika virzās tajā pašā virzienā, ko pastiprina Rietumu vadīto ekonomisko sankciju ievērošana pret Krieviju.

Nesenās G20 sanāksmes noteica zināmus šķēršļus ASV un Ķīnas attiecībām, novēršot dažus šķēršļus, taču stratēģiskās konkurences loģika paliek neskarta. 2023. gadā un pēc tam, kad tirdzniecības un investīciju plūsmas nosaka ģeopolitiskā saskaņošana, draudzīgums kļūs par arvien acīmredzamāku realitāti. Uzņēmumiem, investoriem un valdībām būs jāpieņem stingrākas izvēles, jo īpaši attiecībā uz Ķīnu – valdības prasību, kā arī ieinteresēto pušu spiediena dēļ.

Tomēr tas ir daudz sarežģītāk nekā binārs sadalījums – mēs virzāmies uz plūstošu, daudzpolāru izkārtojumu. Rietumos pastāv ekonomiskas šķelšanās, jo valstis vēlas saglabāt stratēģisko telpu, nevis izvēlēties starp ASV un Ķīnu. ES un ASV attiecības būs gan sadarbības, gan konkurētspējīgas. Vidējās lielvaras Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijā strādās, lai saglabātu izvēles iespējas. Saūda Arābija ir piemērs tam, jo ​​tā stiprina attiecības ar Ķīnu.

Pieaugs domstarpības globalizācijas jomā, un pasaule kļūs sadrumstalotāka. Valstis un uzņēmumi tiks spiesti izdarīt izvēli attiecībā uz ģeopolitisko saskaņošanu, un tiem būs aktīvāk jāpārvalda ģeopolitiskais risks. 2023. gads būs gads, kurā mēs pāriesim uz daudz izteiktāku stratēģisku ģeopolitisko konkurenci un spriedzi globalizācijas jomā.

Ietekme uz uzņēmumiem

Samaziniet globālās piegādes ķēdes risku, attīstot vairāku lokālu klātbūtni: vairāk vietējās ražošanas, vairāk ārvalstu investīciju plūsmu, nevis tirdzniecības plūsmu.

Lai samazinātu ģeopolitisko risku, uzņēmumiem tirgus stratēģijā jāintegrē draudzīgums. Taču sagatavojieties spriedzei Rietumos: iespējams, ka pastāvēs spriedze starp ES un ASV.

Uzņēmumiem jutīgās nozarēs (piemēram, tehnoloģiju jomā) ir jāsagatavojas īstermiņa traucējumiem globālajās piegādes ķēdēs un tirgu sadrumstalotībai, jo paātrinās stratēģiskās autonomijas virzība.

Avots: https://www.forbes.com/sites/mikeosullivan/2022/12/15/china-and-the-us-at-odds-as-globalisation-falters-and-strategic-autonomy-rises/