Autors Džo Kešs
Pekina (Reuters) - Ķīnas rūpnīcu cenas maijā samazinājās visstraujāk pēdējo septiņu gadu laikā un ātrāk, nekā prognozēts, jo pieprasījuma kritums ietekmēja ražošanas sektora palēnināšanos un apgrūtināja trauslo ekonomikas atveseļošanos.
Tā kā pieaugošās procentu likmes un inflācija samazina pieprasījumu Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā, Ķīna turpretī cīnās ar strauju cenu kritumu, rūpnīcām saņemot mazāk par saviem produktiem no galvenajiem aizjūras tirgiem.
Ražotāju cenu indekss (RCI) maijā samazinājies astoto mēnesi pēc kārtas, samazinoties par 4.6%, piektdien paziņoja Nacionālais statistikas birojs (NBS). Tas bija straujākais kritums kopš 2016. gada februāra un lielāks par 4.3% kritumu Reuters aptaujā.
"Deflācijas risks joprojām ietekmē ekonomiku," sacīja Živejs Džans, Pinpoint Asset Management galvenais ekonomists. "Pēdējie ekonomiskie rādītāji raida konsekventus signālus, ka ekonomika atdziest," viņš piebilda.
Ķīnas ekonomika pirmajā ceturksnī auga straujāk, nekā gaidīts, taču jaunākie rādītāji liecina, ka pieprasījums strauji vājinās, maijā samazinoties eksportam, importam un rūpnīcu aktivitātei.
Patēriņa cenu indekss (PCI) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 0.2%, palielinoties no 0.1% kāpuma aprīlī, taču nepiepildīja prognozes par 0.3% pieaugumu.
Pārtikas cenu inflācija, kas ir galvenais PCI virzītājspēks, palēninājās līdz 1.0% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu no 2.4% iepriekšējā mēnesī. Mēneša griezumā pārtikas cenas samazinājās par 0.7%.
Austrālijas dolāra kurss kritās par 0.2% līdz 0.6704 dolāriem, izsekojot Ķīnas valūtas juaņas kritumam pēc inflācijas datiem.
Valdība ir noteikusi mērķi, ka vidējās patēriņa cenas 2023. gadā ir aptuveni 3%. 2. gadā cenas pieauga par 2022% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
"Mēs joprojām domājam, ka darba tirgus sasprindzinājums vēlāk šogad radīs zināmu augšupvērstu spiedienu uz inflāciju, taču tas paliks politikas veidotāju komforta zonā," sacīja Julian Evans-Pritchard, Capital Economics Ķīnas ekonomikas vadītājs.
"Valdības griesti "apmēram 3.0%" galvenajai likmei, visticamāk, netiks pārbaudīti, un mēs šaubāmies, ka inflācija kļūs par šķērsli palielinātam politikas atbalstam," viņš piebilda.
ZEM SPIEDIENA
Politikas veidotāji ir atkārtoti paziņojuši par savu nodomu balstīties uz 1.4 miljardiem Ķīnas patērētāju pēc tam, kad ekonomika pagājušajā gadā ziņoja par vienu no lēnākajiem izaugsmes tempiem gandrīz pusgadsimta laikā.
"Līdz šim monetārā politika un fiskālā politika ir saglabājusies stingra, kā arī zemāks ienākumu pieaugums, tāpēc iekšzemes pieprasījums ir nomākts," sacīja Hang Seng Bank China galvenais ekonomists Dens Vans.
Daži ekonomisti sagaida, ka Ķīnas Tautas banka (PBOC) samazinās procentu likmes vai atbrīvos vairāk likviditātes finanšu sistēmā. Banka martā samazināja aizdevēju rezervju normu.
Ķīnas lielākās bankas ceturtdien paziņoja, ka ir samazinājušas noguldījumu procentu likmes, sniedzot zināmu atvieglojumu finanšu sektoram un ekonomikai kopumā, mazinot spiedienu uz peļņas normām un samazinot kreditēšanas izmaksas.
Analītiķi ir samazinājuši savas prognozes par ekonomikas izaugsmi šim gadam, turpinoties palēninājuma pazīmēm. Valdība šim gadam ir noteikusi pieticīgu IKP pieauguma mērķi aptuveni 5% apmērā pēc tam, kad 2022. gada mērķis ir smagi izlaists.
(Ziņojumu veidojis Džo Kešs; rediģējis Sems Holmss)
Avots: https://finance.yahoo.com/news/chinas-factory-gate-deflation-deepens-014549776.html