Vai Krievijas neapdomīgā plosīšanās varētu apdraudēt kodolenerģiju?

Krievijas neapdomīgā plosīšanās ietver mežonīgus uzbrukumus Ukrainas atomelektrostacijām. Tas mudināja Baidena administrāciju apsvērt sankciju piemērošanu Krievijas spējai eksportēt savas kodoltehnoloģijas un augsti bagātinātā urāna piegādes. Tomēr šāda rīcība ietekmētu pasaules kodolenerģijas nozari.

Ukrainas Černobiļai un Zaporožjei - lielākajai atomelektrostacijai Eiropā - ir uzbrukts. Taču valstī kopumā ir 15 atomelektrostacijas, kas ir potenciālie mērķi. Ukraina pastāstīja Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra piektdien, ka tās inženieri ir remontējuši starpsavienojumus starp Zaporožžas atomelektrostaciju un primāro elektrotīklu. Šis process jāpabeidz līdz 22. martam.

Labā ziņa ir tā, ka radiācijas līmenis gan Zaporožžjā, gan Černobiļā ir normas robežās. Ja tiks panākts pamiers, atomenerģijas aģentūrai būs jāveic atbilstoša pārbaude. "Izveidojot šo sistēmu, aģentūra spēs sniegt efektīvu tehnisko palīdzību šo objektu drošai darbībai," saka ģenerāldirektors Rafaels Grosi.

4. martā Krievijas spēki pārņēma Zaporožžas rūpnīcu. Darbojas tikai divi no sešiem tās reaktoriem. Protams, Černobiļā 1986. gadā uzsprāga un aizdegās ceturtais no četriem reaktoriem. Neviens no reaktoriem nedarbojas, lai gan daži turpināja ražot elektrību līdz 2000. gadam. Krievijas militārpersonas uzbruka tai pašai stacijai 24. februārī.

Ukraina pusi elektroenerģijas iegūst no kodolenerģijas. Rūpnīcu apšaudīšana rada jautājumus par Krievijas turpmāko lomu starptautiskajā enerģētikas ainā. Tas arī rada dilemmu par to, vai kodolenerģija ir droša pasaulē, kurā viens trakais cilvēks var atbrīvot savu atriebību. Patiešām, kad Krievijas tanki un artilērija trāpīja Zaporožjei, tā varēja izlaist nāvējošu starojumu lokāli un pāri starptautiskajām robežām, tostarp Krievijas gaisa telpā.

Krievijas naftai un dabasgāzei tiek piemērotas sankcijas. To vada Eiropa, kas aptuveni 40% no savas dabasgāzes iegūst no Krievijas. Un vācieši atsakās pieļaut Krievijai 11 miljardus dolāru Nord Stream 2 cauruļvads. Agresiju nevar pieļaut — ne tādu, kas nevajadzīgi nogalina tūkstošiem nevainīgu. Eiropai, kas būvē vairāk sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) importa termināļu, ir izvēles iespējas. ASV cer palielināt SDG eksportu uz kontinentu.

Urāna izejmateriāli

Taču Eiropa varētu arī izvēlēties neslēgt esošās kodoliekārtas, kā norādījusi Beļģija. Vai arī tas varētu uzbūvēt vēl vairāk, kā Francija ir ierosinājis.

"Es domāju, ka pastāv šī atziņa, ka, ja kodolenerģija kaut kādā veidā tiktu noņemta no galda vai atbalsts tai samazinātos, tas vēl vairāk iedragās energoapgādes drošību Eiropā, šeit, ASV un ārpus tās, un tas patiešām ietekmēs tiem, kas vēlas izmantot enerģiju kā ieroci,” saka politikas attīstības vecākais viceprezidents Džons Koteks Kodolenerģijas institūts CERAWeek laikā.

Karš pret Ukrainu rada nopietnas šaubas par to, vai Krievijai būtu jāpiegādā urāns, ko izmanto atomelektrostaciju kurināmajam. Saskaņā ar ASV enerģētikas informācija, Krievija nodrošina aptuveni 16% no šīs valsts urāna. Apmēram trīs ceturtdaļas no tā tiek iegādātas saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem. Krievija nodrošina 20% no Eiropas urāna. Austrālija, Kanāda un Kazahstāna piegādā divas trešdaļas no pasaules urāna. Tikai 10% no tā nāk no vietējām raktuvēm.

Precīzāk sakot, Kanādas Cameco un Kazahstānas Kazatomprom nodrošina vairāk nekā pusi no pasaules urāna piegādēm. Francijas uzņēmums Orano nodrošina 13%, savukārt Krievijas/Kanādas uzņēmums Uranium One, Krievijas ARMZ Uranium Holding, China National Nuclear Corp. un China General Nuclear Power Group veido mazākus procentus, viss saskaņā ar datiem. Pasaules Kodolieroču asociācija.

Apsveriet Constellation Energy: nesenā iesniegumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijai tā teica, ka tai ir daudz urāna — pietiekami daudz, lai pietiktu gadiem un izturētu iespējamo Krievijas piegāžu boikotu. Vai tā pati teorēma attiecas uz pārējām pasaules atomelektrostacijām?

440 valstīs ir 30 kodolreaktori, un vēl 55 pašlaik tiek būvēti. The Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra 2016. gadā teica, ka pasaules kodolflotei ir pietiekami daudz urāna 130 gadiem. Ja piegādes kādreiz samazinātos, tirgi attiecīgi reaģētu — kā tas ir bijis agrāk.

Tomēr dilemma ir sarežģītāka. The ASV Enerģētikas departaments finansē progresīvu kodolenerģijas programmu — iekārtas, kas sasniedz augstāku siltuma efektivitāti, kas nepieciešama tērauda ražošanai un ūdeņraža ražošanai. Divi no saņēmējiem ietver TerraPower un X-Energy, kas cer komercializēt tehnoloģiju piecu gadu laikā. Ir arī NuScale Power un Kairos spēks, kas testē progresīvus kodolieroču protokolus.

Pašlaik Krievijai ir lielas iespējas nodrošināt augsti bagātināts urāns lai darbinātu šos reaktorus. Taču Enerģētikas departaments arī piešķir naudu augsti bagātināta urāna izpētei un izstrādei. "Raugoties uz priekšu uz kodolenerģijas pieaugumu, kā mēs to redzam... ir svarīgi, lai mēs investētu degvielas cikla priekšgalā," saka Marija Korsnika, kodolenerģijas padomes priekšsēdētāja. Kodolenerģijas institūts, CERAWeek.

Turklāt "Es domāju, ka kodolvērtības piedāvājums ir pamata un fundamentāls," viņa piebilst. “Tas ir uzticams, nesatur oglekli, tas ir 20% no ASV elektroenerģijas piegādes. Mūsu priekšā ir svarīgi ne tikai dekarbonizēt elektrības sektoru, bet arī visu ekonomiku.

Lai gan cunami un sprādziens ir izraisījuši iepriekš notikušas kodolavārijas, neviens nekad nav domājis, ka tāda lielvalsts kā Krievija uzbruks šīm rūpnīcām, jo ​​īpaši kodoltehnoloģiju un saistīto degvielu eksportētājai. Bet tagad tas ir noticis. Kodolrūpniecībai nevajadzētu ciest no šo pārkāpumu blakusparādībām. Tomēr Krievijai būtu jāmaksā barga cena, sākot ar tās enerģijas eksporta un urāna piegādes aizliegumu.