Riska kultūras Ukrainā un tās pārtikas importa partneriem

Ukrainas pilsoņi cieš no traģiskākajām un tiešākajām Krievijas agresijas sekām, bet valstīm, kuras parasti gūst labumu no Ukrainas lauksaimniecības produktivitātes, karš apdraud ievērojamu daļu no to pārtikas piegādes. Turpinoties Krievijas brutālajam iebrukumam Ukrainā, maz ticams, ka tās lauksaimniecības sektors spēs saražot tādus pārtikas, lopbarības un biodegvielas ražas daudzumus, kādus tas parasti būtu izaudzējis. Tā kā Ukraina ir liela lauksaimniecības produktu eksportētāja, tas, visticamāk, saasinās piegādes ķēdes traucējumus, kas jau notiek bloķēto sūtījumu dēļ. USAIUSAI
D bija skrējis a 5 gadu programma, 35 miljoni dolāru lai uzlabotu apstākļus Ukrainas lauksaimniekiem, un kopš tā laika tas ir pārveidots, lai mēģinātu mazināt kara ietekmi. Tomēr saimniecības cieš nekritiska iznīcināšana redzēts citās nozarēs.

Nav iespējams paredzēt, kas tiks izaudzēts, novākts vai nosūtīts 2022. gada veģetācijas sezonā, taču tālāk norādītās tabulas un grafiki ir paredzēti, lai profilētu ietekmētās kultūras un eksporta klientus, kuri ir pakļauti riskam 2022. gada augšanas sezonā. Tie ir balstīti uz 2020. gada datiem no FAOSTATS, starptautiska ražošanas un tirdzniecības datu kopa, ko apkopojusi Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).

Pirmajā tabulā ir aprakstītas 10 populārākās Ukrainas kultūras, kas saražotas metriskajās tonnās. Šīs ražas pārsvarā veido 2–6 procentus no pasaules daudzu preču piedāvājuma, bet Ukrainā 26. gadā saražoja 2020 % pasaules saulespuķu sēklu. Tabulā ir iekļauti salīdzinājumi ar ASV un Rietumeiropas produkciju. Lielākā daļa audzēto kviešu, kukurūzas (kukurūzas), miežu, rapšu un sauso zirņu tiek eksportēti, bet kartupeļi, auzas un rudzi netiek eksportēti. Ievērojams daudzums saulespuķu un rapšu sēklu tiek eksportēts kā pārstrādātā eļļa.

Ja Ukrainas 2022. gada raža tiks apdraudēta vai ja to nevarēs nosūtīt, ir daudzas valstis visā pasaulē, kuras izjutīs ietekmi. Nākamajās trīs tabulās tas ir aprakstīts, pamatojoties uz vienu iedzīvotāju. Kukurūzas, sojas pupu un kukurūzas kliju deficīts ietekmētu lopkopību, savukārt saulespuķu eļļu un kviešus galvenokārt izmantos tiešam patēriņam cilvēku uzturā. Kvieši ir sarežģīta prece, jo dažādu galaproduktu ražošanai tiek izmantoti dažādi kvieši (ravētas maizes, plātsmaize, krekeri, nūdeles...), tāpēc šie importētāji nevar viegli atrast aizvietošanas iespējas no citām ražošanas jomām. Miežus izmanto lopkopībā, alum un pārtikā. Rapšu sēklas bieži izmanto biodīzeļdegvielas ražošanai, taču daži rapšu veidi, kas ir vairāk līdzīgi rapšu sēklām, ir paredzēti lietošanai pārtikā. Dažas valstis, kas importē lielu daudzumu Ukrainas kukurūzas un miežu (piemēram, Nīderlande), izmanto to, lai barotu dzīvniekus eksportam, un tāpēc konfliktu izraisītiem pārtikas piegādes traucējumiem citās valstīs, iespējams, būs sekundāra ietekme. Dažās valstīs kukurūzu izmanto arī bioetanola ražošanai. Kategorija “Cits” Katarai galvenokārt bija 22.2 kg kviešu kliju uz vienu cilvēku. Kiprai bija 4 kg kviešu kliju un 2.1 kg cukura. Izraēlai tas bija 2.3 kg kviešu ziedu un 2.2 kg lopbarības miltu lipekļa.

Tālāk esošajā diagrammā ir attēlots gan cilvēku patēriņam, gan dzīvnieku barībai paredzētu preču importētāju otrais līmenis. Kategorija “Cits” Džibutijai AAE
sastāv no sausiem zirņiem (17 kg/personai), tītara kviešu klijām (5.6 kg/personai) un AAE kviešu miltiem (5 kg/personai)

Ķīna ir iekļauta zemāk esošajā trešā līmeņa grafikā, jo ar 8 kg importa uz vienu cilvēku tā veido 11.8 miljonus tonnu 2020. gada Ukrainas eksporta – 20% no kopsummas, kas apkopota trīs iepriekšminētajos grafikos. Kategorija “Citi” šajā līmenī ir 10.7 kg uz cilvēku kviešu miltu Moldovai, 15.7 kg/personai saulespuķu sēklu Bulgārijai un 4.3 kg/personai sojas eļļas Polijai.

Tālāk tabulā norādītās Ukrainas kultūras parasti ir pieejamas vietējam patēriņam, un 2022. gadā tās var nebūt pietiekami piegādātas. Tā kā ir vismaz 12 miljons bēgļu kuri aizbēguši no Ukrainas (~27% no pirmskara iedzīvotājiem), arī uzņemošajās valstīs būs palielināts pieprasījums pēc pārtikas.