Darcy Paquet iemūžina labāko no Korejas kino

Kad Dārsijs Pakets 1997. gadā pārcēlās uz dzīvi Korejā, viņš jau bija Āzijas kino cienītājs, jo viņam patika filmas no Honkongas un Japānas, tāpēc viņš nolēma uzzināt vairāk par Korejas kino.

"Filmas, kuras es redzēju, bija daudz labākas, nekā es gaidīju," sacīja Pakets, kurš uzauga Masačūsetsā. “Un tomēr es ietu tiešsaistē un meklētu informāciju, bet angļu valodā par tiem nebūtu nekā. Tāpēc es nolēmu izveidot vietni par Korejas kino, domājot, ka tas būtu labāk nekā nekas.

Šī vietne tika atvērta 1999. gadā, Koreanfilm.org, bija tik daudz “labāks par neko”, ka kļuva par saprātīgu angļu valodas kino ziņu avotu starptautiskiem filmu cienītājiem. Tīmekļa vietne kalpoja arī par vizītkarti Paketa žurnālista karjerai, atspoguļojot Korejas kino tādām publikācijām kā Cine24, un galu galā viņš tulkoja subtitrus godalgotajām korejiešu filmām, piemēram, Bonga Džonho filmai. Parazīts un Hirokazu Kore-eda Brokeris.

"Man ir paveicies ar savu laiku," sacīja Pakē. “Es sāku rakstīt par korejiešu kino tieši tad, kad korejiešu kino sasniedza pārējo pasauli. Tas bija laikmetā, kad visā pasaulē bija spēcīgas slāpes pēc zināšanām par korejiešu filmām, un bija ļoti maz cilvēku, kas sniedza šīs zināšanas.

Pakets savu subtitru tulkotāja karjeru sāka, labojot tulkojumus angļu valodā un dažkārt arī tulkojot kopā ar korejiešu draugu. "Apmēram pirms desmit gadiem es jutu, ka mana korejiešu valoda ir tādā līmenī, ka varu spēlēt pirmos draftus," viņš teica. "Un pat šodien daudzi cilvēki pārskata manu darbu."

Pēdējo desmit gadu laikā viņš ir strādājis ar dažiem Korejas labākajiem režisoriem un atzīmē, ka katra pieredze ir atšķirīga.

"Es domāju, ka visi labākie režisori ir ļoti jutīgi pret tulkošanas smalkumiem un saprot, cik tas ir svarīgi," sacīja Pakē. "Bongs Džonho tulkošanas ziņā ir ļoti praktisks. Pirms es sāku, viņš man nosūtīja četras piezīmju lappuses, un pēc tam, kad es pabeidzu, tur bija e-pasti turp un atpakaļ. Pēc tam mēs divas dienas pavadījām, sēžot pie ekrāna, rindu pa rindiņai pāršķirstot tulkojumus kopā ar producentu un dažiem citiem CJ darbiniekiem. Tas bija ļoti intensīvs process. Man tas bija ļoti izpalīdzīgs un interesants, jo es vienmēr varēju pajautāt visu, kas man bija interesants.

Brokeris, režisors Kore-eda, radīja īpašu izaicinājumu, jo scenārijs sākotnēji tika rakstīts japāņu valodā. Kore-eda saprot dažas korejiešu valodas, sacīja Pakets, taču galvenokārt strādāja ar tulka starpniecību, kurš sniedza visus subtitru pārskatīšanas ieteikumus.

“Man tas ir lielais izaicinājums starpnieks bija jautājums par toni,” sacīja Pakē. “Tā kā es domāju, ka Kore-eda ir režisors, kurš spēj noiet līdz robežai starp ļoti emocionālu un pārāk emocionālu un viņš zina, kā noturēties tikai līnijas labajā pusē. Un tulkojumā to ir ļoti viegli kļūdīties. Jums ir jābūt ļoti precīzam attiecībā uz to, kur jūs ievietojat toni. Tas bija mans lielākais izaicinājums ar filmu.

Subtitru tulkošana atšķiras no jebkura cita veida tulkojuma, saka Pakets. “Publika dzird aktierus runājam, no ekrāna var gūt daudz emociju. Tulkojumam tas jāpauž. Es ļoti uzmanīgi skatos izrādes, kamēr es tulkoju. Bieži rodas sajūta, ka es tulkoju priekšnesumu, nevis tekstu. Jums ir jāapzinās arī tādi jautājumi kā laiks.

Kad aktieris reaģē uz noteiktu informāciju, tulkotājam ir jāpārliecinās, ka auditorija to apstrādā vienlaikus ar aktieri.

"Kopumā es daudz domāju par attiecībām starp varoņiem un to, kā varoņi attīstās stāsta gaitā," sacīja Pakets. "Un dialogs atspoguļo visu, kas notiek varoņa prātā. Man jācenšas apzināties, kas notiek zem virsmas, un jābūt pārliecinātai, ka es atspoguļoju, cik vien iespējams.

Pakets ir autors Jaunais korejiešu kino: viļņu laužšana, kas aptver nozari no 1980. līdz 2000. gadiem. Viņš uzrakstīja grāmatu 2009. gadā un atzīmē, ka viens no acīmredzamajiem veidiem, kā nozare kopš tā laika ir mainījusies, ir pieaugošā starptautiskā interese.

"Es domāju, ka korejiešu filmu veidotāji tagad patiešām apzinās starptautisko auditoriju," sacīja Pakets. "Un tāpēc tādi režisori kā Parks Čanvuks un Bons Džonho veido filmas globālai auditorijai neatkarīgi no tā, vai tās ir korejiešu vai angļu valodā."

Taču lielākās izmaiņas varētu būt pieaugošais neatkarīgo filmu skaits, kuras tagad tiek ražotas Korejā. Lai atzīmētu šīs neatkarīgās filmas, Pakets nodibināja Savvaļas ziedu filmu balvas, neatkarīgo filmu festivāls.

"Neatkarīgais sektors ir ļoti dinamisks," viņš teica. “Izveidot vismaz 100 filmu gadā ar neticamām aktiermeistarībām. Katru gadu parādās aizraujoši jauni talanti, taču tie neizbēgami tiek nedaudz ignorēti. Šis ir laiks katru gadu, kad varam svinēt šo filmu veidotāju sasniegumus.

Pakets piedalīsies Londonas Korejas filmu festivāls, notiek līdz 17. novembrim. Viņš ir pieteicies strādāt par paneļa dalībnieku, piedalīties jautājumu un atbilžu grupā pēc starpnieks un iepazīstinām ar divām neatkarīgajām filmām. Viena no filmām saucas Dienā karsts, naktī auksts.

"Mūsdienās ir daudz neatkarīgu filmu, kas parāda, kā parastiem cilvēkiem ir finansiālas grūtības, un šī filma to dara ar humora izjūtu," viņš teica. "Tam ir reāla priekšrocība, bet tas nav sarkastisks. Vai negatīvs. Tas ir sirsnīgi.”

Viņš arī iepazīstinās Vientuļa sala tālajā jūrā.

"Tas ir par jaunu sievieti, kura ir talantīga māksliniece, bet pamet mākslu un dodas uz budistu templi," sacīja Pakē. "Tas ir par attiecībām starp viņu un viņas tēvu. Tas uzdod daudz jautājumu par to, kas dzīvē ir svarīgs.

Savas dzīves desmitgades laikā Korejā Pakets ir piedalījies arī dažās drāmās un filmās, tostarp Hong Sang-soo filmā 2020. Sieviete, kura skrēja. Viņa nepilna laika aktiera karjera notika nejauši.

"Dzīvojot Korejā, es iepazinu daudzus režisorus," viņš teica. “Gan ar subtitru darbu, gan arī kā žurnālists un filmu festivālos. Beidzot uzgāju kādu režisoru, kuram diezgan steidzami vajadzēja ārzemju aktieri, tāpēc iegāju šajā daļā. Kad citi režisori to redzēja, viņi teica: ak, Dārsij. Ikreiz, kad kādam vajadzīgs mazprasīgs, ne pārāk dārgs ārzemju aktieris, viņi man piezvana.

Viņš priecājas piedalīties Londonas filmu festivālā, lai vēl plašāku auditoriju iepazīstinātu ar to, ko viņš apbrīno Korejas kino.

"Parastam festivālam ir sava darba kārtība un attiecības ar publiku," sacīja Pakē. “Lai gan tāds festivāls kā šis patiešām var padziļināti aplūkot dažādus filmu veidošanas stilus Korejā. Es domāju, ka tas patiešām ir impulss tam, kas jauns un interesants korejiešu kino.