Pārkāpjot cerības, ES oglekļa emisijas samazinās līdz 30 gadu zemākajam līmenim

Bija paredzēts, ka būs netīrs rudens un ziema, kad Eiropas valstis centās aizstāt Krievijas gāzi ar oglēm, kas rada lielu piesārņojumu. Taču saskaņā ar Enerģētikas un tīra gaisa pētījumu centra datiem aukstie gadalaiki līdz šim ir bijuši tīrākie vairāk nekā 30 gadu laikā.

"Bija plaši izplatītas cerības, ka fosilā kurināmā krīze izraisīs ES emisiju pieaugumu," atklāj: Lauri Myllyvirta, CREA vadošais analītiķis, jaunā ziņojumā. "Tas bija balstīts uz pārpratumu."

Visa gada garumā ES palielināja fosilā kurināmā importu no avotiem visā pasaulē. Eiropas komunālie uzņēmumi centās aizstāt samazinātās piegādes no Krievijas, kas pārtrauca gāzes eksportu un aizliedza tās ogļu eksportu. Tikmēr sausums noplicināja hidroenerģiju, un kodolenerģija neko nepalīdzēja. Kamēr Vācija izvēlējās iztikt bez kodolenerģijas, Francijā bija ārkārtīgi daudz staciju, kas bija dīkstāvē remontam un degvielas uzpildei. Visi šie faktori pamudināja Eiropu importēt fosilo kurināmo, un daudzi analītiķi paredzēja, ka emisijas pieaugs, jo šis imports tika sadedzināts.

Taču līdz vēlam rudenim augstās gāzes cenas bija samazinājušas pieprasījumu pēc fosilā kurināmā, savukārt vēja un saules enerģija uzstādīja ražošanas rekordus (ziemai), lai kompensētu starpību, saka Myllyvirta. Arī Eiropas hidroenerģija atguvās pēc sausās vasaras.

Emisijas samazinājušās enerģētikas sektorā un visā ekonomikā: “Kopējās CO2 emisijas ir samazinājušās kopš jūlija, ko izraisīja dramatiskais fosilās gāzes izmantošanas samazinājums rūpniecībā un ēkās.”

Emisijas Eiropā samazinājās līdz mazāk nekā 8 metriskām tonnām dienā, salīdzinot ar vairāk nekā 10 Mt/dienā 1990. gadā. Emisiju kritums varētu būt bijis izteiktāks, ja Francija būtu spējusi atsākt vairāk dīkstāves atomelektrostaciju.

"Francijas kodolenerģijas operators EDF nav spējis sasniegt savus mērķus attiecībā uz reaktora restartēšanu, kā rezultātā novembrī atkal ir rekordzema kodolenerģijas jauda," raksta Myllyvirta. Emisijas tik un tā samazinājās.

Maigs laiks var izskaidrot daļu no novembra emisiju samazināšanās, bet ne decembra:

“Decembra pirmajā pusē bija aukstāks laiks nekā gadu iepriekš. Tomēr kopējās emisijas saglabājās krietni zem 2021. gada līmeņa, kas liecina, ka gāzes un elektroenerģijas patēriņa samazinājums nebija galvenokārt saistīts ar laikapstākļiem. Decembrī enerģētikas sektora emisijas atkal sāka pieaugt, jo nozari joprojām nomocīja vājie kodolenerģijas rādītāji, un arī vēja apstākļi bija ļoti nelabvēlīgi, taču samazināta gāzes izmantošana ārpus enerģētikas sektora ir samazinājusi emisijas kopumā.

Vēja ražošana pieauga Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un jo īpaši Vācijā, savukārt saules enerģijas ražošana pieauga deviņās valstīs ar Poliju. Tomēr ražošanas pieaugumu samazina kopējā elektroenerģijas ražošanas apjoma dramatiskais kritums, ko izraisa fosilā gāzes samazināšanās.

CREA novērojumi saskan ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras oktobrī ziņotajām tendencēm. Pasaules energoapgādes oglekļa intensitāte samazinās, pateicoties atjaunojamiem energoresursiem, ziņo IEA, piebilstot, ka atjaunojamie resursi kompensē ogļu izmantošanu, kas, domājams, pieaugs sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un no tā izrietošo Krievijas gāzes eksporta samazināšanos.

"Lai gan enerģētikas krīze, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, ir veicinājusi globālo ogļu pieprasījumu 2022. gadā, padarot dabasgāzi daudz dārgāku," IEA. teica, "salīdzinoši nelielo ogļu emisiju pieaugumu ir ievērojami atsvērusi atjaunojamo energoresursu paplašināšanās."

CREA atklājumi ir balstīti uz gandrīz reāllaika datiem ES CO2 izsekošana emisijas.

VAIRĀK NO FORBIEM“Miega enerģijas krātuves milzis” mostasBy Džefs Makmahons