Vai Grieķijai ir vajadzīgas tās Krievijas S-300 raķetes Krētā?

Jūnija sākumā Grieķijas aizsardzības ministrs Nikos Panagiotopuls bija nepārprotams, kad viņš uzsvēra ka viņa valsts nenodos Ukrainai savas tāla darbības rādiusa Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas S-300, kas glabājas Krētas salā.

"Mēs nenodrošināsim pretgaisa raķetes no mūsu salām vai pretkuģu raķetes neatkarīgi no tā, cik viņi mums to lūgtu, jo mēs saskaramies ar reāliem draudiem," viņš sacīja.

"Grieķija nesūtīs S-300 ieroču sistēmu," viņš uzsvēra. "To, kas mums nepieciešams, kas ir noderīgs un galvenokārt operatīvi aktīvs, mēs negrasāmies izlaist."

Panagiotopula apgalvojums, ka Grieķija vajadzībām interesanti tie S-300PMU-1 akumulatori uz Krētas. Galu galā atšķirībā no Turcijas nesen notikušās strīdīgās S-400 iegādes no Maskavas un pašas Grieķijas agrāk veiktā mazāka darbības rādiusa Krievijas 9K33 Osa un Tor-M1 sistēmu iepirkuma, Atēnas šīs S-300 nemeklēja sev.

Tā bija Kipras Republika, kas 1990. gadu otrajā pusē sākotnēji pasūtīja šīs sistēmas tagad Krētā. Nikosijas liktenīgais pirkums nekavējoties izraisīja krīzi ar Turciju, kas draudēja sabombardēt baterijas, veicot preventīvu triecienu brīdī, kad tās nolaidās sadalītajā salā. Atēnas galu galā piekrita izmantot sistēmas, lai mazinātu šo krīzi un novērstu iespējamu karu. Tas tos glabāja Krētā, kur viņi nosēdēja neizmantoti vairāk nekā desmit gadus.

2013. gadā Grieķija tos izņēma no noliktavas un pirmo reizi militārajās mācībās veica izmēģinājuma apšaudes. Izraēlas gaisa spēki ziņots izmantoja iespēju trenēties pret sistēmu, iespējams, gatavojoties turpmākām darbībām pret Sīrijas vai Irānas S-300.

Panagiotopuls, iespējams, īpaši nedomāja par S-300, kad viņš teica, ka Grieķija nedos Ukrainai nekādu sistēmu. vajadzībām. Tomēr viņa izteikumi rada jautājumus par iespējamiem ārkārtas rīcības plāniem Grieķijas bruņotajiem spēkiem, lai nospiestu šīs modernās Krievijas raķetes.

"Reālie draudi", uz ko Panagiotopuls atsaucās, neapšaubāmi bija Turcija. Pašlaik starp šīm divām kaimiņvalstīm ir diezgan liela spriedze, lai gan karš joprojām ir maz ticams.

Grieķu S-300, kas bija paredzēti, lai cīnītos pret NATO kara lidmašīnām un raķetēm, potenciāli varētu radīt nopietnus draudus Turcijas F-16 lidmašīnām plašā Egejas jūras joslā. Ja Grieķija izvietotu S-300 un tās jaudīgie radari aktīvi skenētu Egejas jūras gaisa telpu un krāsotu Turcijas lidmašīnas, tas neapšaubāmi nozīmētu būtisku spriedzes eskalāciju. Ja Turcija reaģētu, izvietojot savus S-400 savā rietumu krastā, mēs redzētu, ka izvērstos pilnīgi smieklīgs scenārijs, kurā citas NATO dalībvalstis mērķētu savas uzlabotās Krievijas raķetes viena pret otras amerikāņu būvētajiem iznīcinātājiem.

Šis ārkārtējais hipotētiskais scenārijs, protams, joprojām ir ļoti maz ticams, pat ja turpmākajos mēnešos palielināsies spriedze un suņu cīņas.

Panagiotopuls arī sacīja, ka Grieķija "nesūtīs ieročus, par kuriem mēs neesam parūpējušies par to nomaiņu". Tas varētu nozīmēt, ka Atēnas būtu gatavas nodot savus S-300 Ukrainai apmaiņā pret Rietumu nomaiņu un drošības garantijām, kā to izdarīja Slovākija ar savu vienīgo S-300 akumulatoru aprīlī. Grieķija varētu arī nevēlēties nodot ieročus, baidoties no tiešas Maskavas dusmas, lai gan tas ir daudz mazāk ticams.

"Atbilstošs grieķu un amerikāņu ieroču apmaiņas darījums varētu būt teorētiski iespējams, taču šķiet sarežģīts, atsaucoties uz raķetēm Patriot," sacīja Džordžs Zogopuls, Starptautiskā centra Eiropas formācijas vecākais līdzstrādnieks. "Agrāk Turcija bija lūgusi ASV raķetes Patriot. Tādējādi Amerikas administrācijai būs jāpieņem lēmumi, kas neradīs papildu slogu saspīlētajām attiecībām ar Turciju.

Tzogopuls šaubās, ka Atēnas nevēlas pārvest savus S-300 uz Kijevu, lai izvairītos no pretestības Maskavai.

"Grieķijas un Krievijas attiecības ir sasniegušas visu laiku zemāko punktu, un nav cerību uz divpusējās krīzes beigām īstermiņā un vidējā termiņā," viņš sacīja. "Grieķijas valdība ir pieņēmusi skaidru stratēģisku lēmumu nostāties ASV pusē — vairāk nekā tikai pieskaņoties ES politikai, un ir sagaidāms, ka tā turpināsies arī kara laikā. Tas nozīmē, ka tā ir gatava nosūtīt vairāk ieroču uz Ukrainu, cieši sadarbojoties ar ASV.

"Uz šī fona Grieķijas galvenās bažas rada nevis Krievijas dusmas, kas tiek uzskatītas par pašsaprotamu un, šķiet, neliedz tai (Grieķijas valdībai) piegādāt jaunus ieročus, bet gan tās turpmāko lēmumu ietekme uz militāro korelāciju pret pret Turciju," viņš piebilda.

Tzogopuls neuzskata, ka Grieķijas un Turcijas kara iespējamība pagaidām ir augsta. Tomēr viņš norādīja, ka "konflikti var izcelties kā turpinājums nelielām negadījumiem, kas tuvākajos mēnešos nav izslēgti Egejas jūrā un Vidusjūrā."

"Grieķijas valdība joprojām cer, ka Vašingtona rīkosies preventīvi, lai novērstu bīstamus scenārijus, taču tai nav izdevies iegūt drošības garantijas no Vašingtonas šajā virzienā," viņš sacīja. "Arī priekšvēlēšanu periods gan Grieķijā, gan Turcijā nedod priekšroku mieram."

"ASV interese aizsargāt NATO dienvidu flangu rada zināmu optimismu," viņš piebilda. "Tomēr ASV pēdējā laikā ir zaudējušas kontroli dažās krīzēs (Sīrijā, Afganistānā utt.), un tām trūkst iepriekšējo gadu desmitu vadības meistarības."

"Vēl svarīgāk ir tas, ka ir ļoti grūti paredzēt, kā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans varētu rīkoties, cenšoties gūt panākumus ārpolitikā (vai pašmāju auditorijai uztveramus panākumus), visos iespējamos veidos izraisot Grieķijas aizsardzības reakciju."