ES bažas par to, ka Krievija to pieprasa izpirkuma maksai par gāzi, kļūst par realitāti

Tas, ka Krievija pārtrauc gāzes piegādes Eiropai, jau sen ir bijusi viena no lielākajām ES bailēm. Šonedēļ tas kļuva par realitāti.

Maskava lēmumu ierobežot apjomus cauruļvadam Nord Stream 1 uz Vāciju vaino pēc sankcijām, kas tika noteiktas pēc iebrukuma Ukrainā, īpaši Kanādas sankcijām, kas atstāja svarīgākās sūknēšanas iekārtas iestrēgušas Siemens Energy rūpnīcā Monreālā.

Taču maz rietumos pērk Maskavas līniju. Krievijai ir pieejami alternatīvi piegādes ceļi, lai nodrošinātu eksporta klientu apgādi, taču tā atteicās tos izmantot. Tā kā samazinājumi sakrīt ar Vācijas, Itālijas un Francijas līderu vizīti Kijevā šonedēļ, Vācijas vicekanclers Roberts Habeks sacīja, ka jebkādas tehniskas problēmas nepārprotami ir "iegansts", lai Krievija varētu saspiest Eiropas ekonomiku.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols sacīja, ka valsts pārvaldītā Gazprom samazinājumi, šķiet, ir Maskavas "stratēģisks" solis, kas atgādinās Eiropai, ka tai nevajadzētu justies "pārāk droši vai pārāk ērti".

Georgs Zahmans, domnīcas Bruegel vecākais līdzstrādnieks, apsūdzēja Maskavu "mēģinājumā spēlēt "skaldi un valdi", sakot, ka prezidenta Vladimira Putina režīms vēlas "palielināt savu ietekmi uz Eiropu pirms ziemas un jebkāda iespējamā izlīguma Ukrainā".

Ja Krievija ātri neatjaunos apjomus, nozare baidās, ka Eiropai būs grūti uzglabāt pietiekami daudz gāzes pirms ziemas mēnešiem, kad pieprasījums būs visaugstākais. Taču, pat ja pilna piegāde atgriežas, šīs nedēļas notikumi beidzot ir gremdējuši nozarē kādreiz izplatīto pārliecību, ka Krievija nevērsīs gāzes ieroci saviem lielākajiem klientiem.

Ir skaidrs, ka Krievijas lēmums, kas samazināja NS1 jaudu par 60 procentiem un izraisīja mazākas plūsmas uz valstīm no Francijas līdz Slovākijai, ir pārcēlis enerģētikas krīzi jaunā un bīstamā fāzē.

"Pašreizējā situācija ir viens no sliktākajiem rezultātiem, kādu bijām domājuši," šonedēļ sacīja Citi analītiķis Edvards Mors, brīdinot, ka, visticamāk, šoziem cenām būs jāpalielinās, lai ierobežotu pieprasījumu, ja Krievijas plūsmas neatgriezīsies.

Gāzes cenas jau ir uzlēkušas — no ļoti augsta līmeņa — šonedēļ pieaugot par vairāk nekā 60 procentiem līdz aptuveni 130 eiro par megavatstundu. Tas ir pastiprinājis globālo satraukumu par strauju inflāciju, jo centrālās bankas cīnās, lai tiktu galā ar cenu pieaugumu, neizraisot plašu ekonomikas lejupslīdi.

Dažiem Krievijas gāzes piegādes pārtraukumi bija neizbēgami. Eiropa kopš Ukrainas iebrukuma februārī ir skaidri parādījusi, ka vēlas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no atkarības no Krievijas enerģijas. Saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma ICIS datiem, Eiropas gāzes patēriņa procentuālais daudzums, kas tiek patērēts no Krievijas, kopš kara ir samazinājies aptuveni uz pusi, līdz 20 procentiem no kopējā patēriņa.

ES ir arī virzījusies uz stingrākiem sankcijām pret Krieviju, aizliedzot jēlnaftas importu pa jūru un virzoties uz to, lai aizliegtu apdrošināšanu visiem tankkuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, uz kura ir arī Apvienotā Karaliste.

Lorāns Ruseckas, IHS Markit gāzes tirgus speciālists, sacīja, ka, lai gan Maskava drīzumā varētu atjaunot piegādes, pastāv risks, ka tā dubultosies un šoziem veiks vēl lielākus samazinājumus.

"Pastāv arvien lielāka iespējamība, ka šī ir galvenās izrādes ievads," viņš sacīja, piebilstot, ka viņš baidās, ka Maskava saskata iespēju vājināt sankcijas, palielinot spiedienu uz Eiropas ekonomiku.

"Ja ir skaidrs paziņojums" mēs pārtrauksim gāzi, ja jūs neatcelsiet sankcijas", esmu pārliecināts, ka viņi saņems ļoti īsu atbildi," viņš teica. "Taču esmu noraizējies, ka Maskavā ir pietiekami daudz atbalsta šādai pieejai, lai tā būtu ļoti reāla iespēja."

Ja Krievijas gāzes plūsmas drīzumā neatjaunosies, Eiropai būtu jāpastiprina sašķidrinātās dabasgāzes jūras kravu meklēšana, lai to aizstātu. Taču šīs iespējas trauslums ir atklāts pēdējo divu nedēļu laikā.

Ugunsgrēks SDG terminālī Teksasā, kas ir atbildīgs par gandrīz 20% no visas ASV sašķidrināšanas jaudas, ir slēdzis rūpnīcu vismaz uz trīs mēnešiem, un maz ticams, ka tā pilnībā atgriezīsies līdz gada beigām.

Eiropa ir guvusi labumu no zemāka Ķīnas pieprasījuma pēc importētās degvielas, valstij cīnoties ar to, kā kontrolēt koronavīrusu, taču nav skaidrs, cik ilgi šī “nulles Covid” politika turpināsies.

Raugoties uz potenciāli grūto ziemu, Vācija ir bijusi viena no retajām lielākajām ekonomikām, kas uzsākusi efektivitātes palielināšanu, aicinot iedzīvotājus šovasar taupīt enerģiju, lai pirms aukstākā gadalaika būtu pieejams vairāk gāzes, ko nodot uzglabāšanai. Itālija, kur piegādes no Gazprom ir samazinājušās par 15%, nākamnedēļ varētu aktivizēt ārkārtas plānu gāzes izmantošanas ierobežošanai, tostarp ierobežot piegādes dažiem rūpnieciskajiem lietotājiem. Taču citi, tostarp Apvienotā Karaliste, līdz šim ir atteikušies noteikt, ka saglabāšana ir valsts prioritāte.

Vēl viena iespēja būtu dedzināt vairāk piesārņojošas ogles un apsvērt citas politiski izaicinošas politikas. Groningenas gāzes lauks Nīderlandē reiz bija lielākais Eiropā, taču tā ieguve ir ierobežota pēc vairāku lielu zemes trīču izraisīšanas, kas sabojāja ēkas. Nozarē tas joprojām tiek uzskatīts par vienu no iespējām, ja ilgstoši trūkst.

Ilgtermiņā ES izmantos vairāk atjaunojamo energoresursu, taču nav pietiekami daudz laika, lai pirms ziemas palielinātu ievērojamu jaudu.

Eurasia Group analītiķis Henings Gloisteins ieteica ES plānot Krievijai pilnībā pārtraukt visas gāzes piegādes un palielināt importu no citiem avotiem. "Sliktākajā gadījumā būtu nepieciešama kāda veida gāzes normēšana, lai saglabātu piegādi būtiskām nozarēm un pakalpojumiem," viņš teica.

Daži ir ierosinājuši, ka ES vajadzētu doties ofensīvā. Zahmans no Bruegel teica, ka Eiropa varētu likt saviem energoapgādes uzņēmumiem efektīvi atcelt visus ilgtermiņa līgumus, kas tiem bija ar Gazprom. Pēc tam Eiropas pircēji varētu piedāvāt iegādāties fiksētu gāzes apjomu par fiksētu cenu, piedāvājot Krievijai labākus nosacījumus lielākam apjomam.

Ja Krievija pēc tam nolemtu apturēt piegādes, Eiropa varētu atbildēt, "bet sēdēt kā vardei ūdenī un ļaut krieviem paaugstināt temperatūru nav labs plāns," sacīja Zahmans.

"Krievija ir teikusi, ka tā ir mūsu gāze, tā ir mūsu spēle", bet mums jāsaka: "tā ir mūsu nauda, ​​tā ir mūsu spēle".

Toma Vilsona papildu ziņojumi Londonā un Eimija Kazmina Romā