Eiro zonas centrālās bankas tuvākajās nedēļās atklās savus pirmos būtiskos zaudējumus, kas radušies naudas drukāšanas desmitgadē, vēstot par jaunu pārbaudes ēru un nodokļu maksātāju glābšanas iespēju.
Visvairāk lasītie no Bloomberg
Kad Eiropas Centrālā banka ceturtdien publiskos gada rezultātus, sagaidāms, ka amatpersonas brīdinās par lieliem iztrūkumiem šogad un nākamgad visā reģionā, jo augstākas procentu likmes liek pieaugt kvantitatīvās mīkstināšanas rezultātā izveidoto noguldījumu apkalpošanas izmaksām.
ECB paziņojums paredzēs virkni neērtu nacionālo ziņojumu, un Vācijas Bundesbank, iespējams, saskarsies ar lielāko triecienu no visiem.
"Jau 2022. gadā rezultāti daudzām bankām kļūs negatīvi, jo nesakritīs aktīvu un saistību procentu likmes," intervijā sacīja Portugāles Bankas vadītājs Mario Senteno. "Mēs šobrīd sevi finansējam ar augstākām procentu likmēm, kas neatbilst obligāciju un visu veidu parādu atdevei centrālās bankas bilancē."
Eiro zonas zaudējumi papildinātu piemēru sarakstu visā pasaulē, kaimiņvalsts Šveices Nacionālā banka izceļas ar rekordlielu iztrūkumu pagājušajā mēnesī. Šī perspektīva ir likusi dažām amatpersonām nervozēt, ņemot vērā to, ka tās var ietekmēt reģiona finanšu santehniku un iespējamās fiskālās sekas.
Starptautisko norēķinu banka šomēnes uzstāja, ka šādiem rezultātiem nav nozīmes, ka centrālās bankas var darboties ar negatīvu pašu kapitālu un ka tās nevar bankrotēt. Pirmkārt, amatpersonas apgalvo, ka zaudējumi nekādi neietekmē monetāro politiku.
Tomēr ECB ir kritizējusi monetāro deficītu citviet Eiropas Savienībā, un tās noteikumi var likt valdībām piešķirt naudu nacionālajām centrālajām bankām. Ir pat iespējams, ka pašai Frankfurtes iestādei varētu būt nepieciešams atbalsts.
Saskaņā ar Briseles Eiropas politikas pētījumu centra valdes locekļa Daniela Grosa teikto, Bundesbanka 2022. gadā, visticamāk, gūs nelielus zaudējumus, kas 26. gadā pieaugs līdz 28 miljardiem eiro (2023 miljardiem ASV dolāru), ja ECB likmes paliks pašreizējā līmenī.
Tas dzēstu uzkrājumus 20 miljardu eiro apmērā aktīvu iegādes programmu zaudējumiem, kā arī 5 miljardus eiro kapitāla un rezervju. Normālam uzņēmumam tas varētu nozīmēt maksātnespēju.
Bundesbank pārstāvis atteicās nekavējoties komentēt, kad ar Bloomberg sazinājās.
Gross sagaida brīdinājumu gada finanšu pārskatos, un Bundesbanka vēlāk šogad "mēģinās mierīgi vienoties par kapitāla iepludināšanu no Berlīnes".
Tomēr pēdējā atkārtoto zaudējumu epizodē 1970. gados amatpersonas pārcēla iztrūkumu nākamajos gados, palielinot izredzes, ka viņi varētu to darīt vēlreiz.
Arī citi partneri 2023. gadā saskaras ar lieliem zaudējumiem, taču ar tiem nepietiek, lai iznīcinātu kapitālu. Gros sagaida, ka tie sasniegs 17 miljardus eiro Francijā, 9 miljardus eiro Itālijā un 5 miljardus eiro Nīderlandē. Ja procentu likmes saglabāsies augstas 2024. gadā, arī Nīderlandes un Francijas centrālajām bankām būs negatīvs pašu kapitāla risks.
Septembrī Nīderlandes centrālās bankas vadītājs Klāss Knots brīdināja savu valdību par "kumulatīvajiem zaudējumiem, kas nākamajos gados būs ievērojami". "Ārkārtējā gadījumā var būt nepieciešams kapitālieguldījums" no nodokļu maksātājiem," viņš teica.
Džeroms Hegeli, Swiss Re galvenais ekonomists un bijusī SNB amatpersona, sacīja, ka zaudējumi, visticamāk, pakļaus centrālās bankas un to naudas drukāšanas programmas ciešākai politiskai un sabiedrībai.
Viņš sacīja, ka augstās inflācijas, ko daži daļēji vaino QE, un jebkādu nodokļu maksātāju pārvedumu, kas nepieciešami, lai mainītu negatīvās kapitāla pozīcijas, kombināciju var uzskatīt par "lielu nodokli ekonomikai".
"Kopā ar centrālajām bankām, kas vairs nesniedz negaidītus ieguvumus, palielinās valsts budžeta deficīts," viņš teica. Sliktākajā gadījumā finanšu caurumu aizpildīšana centrālajās bankās varētu nozīmēt, ka valdībām "vajadzēs vēl lielākus nodokļus".
Divkāršā ietekme pakļauj centrālo banku "vissvarīgāko aktīvu riskam, kas ir to de facto neatkarība", sacīja Hegeli.
Zaudējumi rodas tāpēc, ka ECB radīja likviditāti, pērkot 5 triljonus eiro pārsvarā valdības obligācijas, lai veicinātu inflāciju un stabilizētu finanšu tirgus pandēmijas laikā. Liela daļa no šiem līdzekļiem atgriezās kā noguldījumi.
Nacionālās centrālās bankas par tiem maksā procentus pēc ECB likmes, tagad 2.5%. Atbilstošie aktīvi ir fiksēta kupona obligācijas, kas maksā vidēji tikai 0.5%, norāda Gros.
Lai gan monetāros lēmumus pieņem ECB, operācijas tiek veiktas valsts līmenī. Bundesbanku ietekmē vissmagāk, jo Vācijas valdības obligācijas tika uzskatītas par drošu ostu ar zemu vai pat negatīvu ienesīgumu. Grieķijas Banka, kuras pirkumi bija daudz mazāki un valsts obligācijas ar augstāku ienesīgumu, visticamāk, saglabās peļņu.
Eirozonas iestādes paredzēja trūkumus. Saskaņā ar ECB datiem kopējās kapitāla un uzkrājumu rezerves pret zaudējumiem kopējā sistēmā ir 229 miljardi eiro. "Centrālās bankas veica milzīgu uzkrājumu apjomu šajā īsajā ļoti labu rezultātu ciklā," sacīja Centeno.
Gadiem ilgi šī peļņa arī palīdzēja finansēt valdības izdevumus, un apvērsums tagad nozīmē, ka bilances atjaunošanai var būt nepieciešami valsts līdzekļi.
Tuvākajā piemērā Apvienotā Karaliste jau ir apstiprinājusi 11 miljardu mārciņu (13.2 miljardu dolāru) pārskaitījumu Anglijas Bankai saskaņā ar iepriekš saskaņotu atlīdzību.
Šveices centrālajai bankai nav bijis vajadzīgs kapitāla palielinājums pēc tās jebkad lielākajiem zaudējumiem, kas atbilst aptuveni piektajai daļai no Šveices IKP. Taču SNB tikai otro reizi izlaida ikgadējo maksājumu iestādēm, un amatpersonas ir sākušas samazināt bilanci, ierobežojot turpmākos iztrūkumus.
Austrālijas Rezervju bankas zaudējumi 36.7 miljardu ASV dolāru (25.1 miljards ASV dolāru) apmērā ir atstājuši to ar 12.4 miljardu ASV dolāru negatīvu pašu kapitālu. Jūnijā tā paziņoja, ka cer atjaunot rezerves, saglabājot nākotnes peļņu, un nav meklējusi valsts naudu.
Pēc BIS vadītāja Agustina Kārstena teiktā, tas ir labi. Viņš šomēnes sacīja, ka centrālās bankas "var un ir darbojušās efektīvi" pat ar negatīvu pašu kapitālu. "Centrālo banku galvenais mērķis ir nevis peļņa, bet gan sabiedriskais labums."
Visvairāk lasītie no Bloomberg Businessweek
© 2023 Bloomberg LP
Avots: https://finance.yahoo.com/news/euro-area-braces-era-central-050000592.html