(Bloomberg) — Tuvojoties ziemai, valdības visā Eiropā izmisīgi izstrādā palīdzības programmas, lai aizsargātu savus pilsoņus no enerģijas izmaksu pieauguma, ko izraisīja Vladimira Putina iebrukums Ukrainā. Francijā ir elektroenerģijas cenu griesti, Itālijā ir atlaides benzīnam, bet Vācijā - apkures rēķinu subsīdijas.
Visvairāk lasītie no Bloomberg
Šie pasākumi maksā daudz naudas, veido simtiem miljardu eiro lielu iecirtumu un jau ceturto gadu pēc kārtas palielina reģiona finansējuma vajadzības, kas krietni pārsniedz vēsturiskās normas. Problēma ar visu ir tāda, ka atšķirībā no pēdējiem astoņiem gadiem, kad Eiropas Centrālā banka labprāt drukāja naudu un pirka tik daudz obligāciju, cik nepieciešams, valdībām būs jāatrod jauni finansētāji.
Faktiski ECB politikas virziens būs tik straujš, ka analītiķi lēš, ka tas liks reģiona valdībām nākamgad obligāciju tirgū pārdot vairāk jaunu parādu — vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā pēc neto bāzes — nekā jebkad šajā gadsimtā. Un obligāciju investori, kurus satrauc tas pats inflācijas kāpums, ko ECB cenšas apspiest, šobrīd nav noskaņoti pieļaut fiskālo vērienu. Kā uzzināja Liza Trusa, viņi noteiks cenu.
Pat reģionālās lielvalstis, piemēram, Vācija un Francija, netiks pasargātas no aizņēmumu izmaksu lēciena, norāda stratēģi. BNP Paribas SA uzskata, ka Vācijas obligāciju ienesīgums pirmā ceturkšņa beigās pieaugs par gandrīz vienu procentu punktu.
Un Itālijai, kas ir finansiāli visneaizsargātākā no Eiropas Savienības lielajām ekonomikām, likmes ir vēl daudz lielākas. Citigroup analītiķi lēš, ka līdz nākamā gada sākumam būs nepieciešama ienesīguma prēmija gandrīz 2.75 procentu punktu apmērā salīdzinājumā ar etalonobligācijām, lai mudinātu investorus iegādāties Itālijas obligācijas. Tas ir līmenis, kas iedarbinātu Briselē trauksmes zvanus un no jauna uzjundītu nervozās spekulācijas, kas gadu gaitā ir samilzušas un mazinājušās par valsts spēju ilgtermiņā segt parādu maksājumus.
"Ja jūs pārceļaties uz vidi, kurā Eiropas valdības emitē lielākus parādus, lai stātos pretī enerģētikas krīzei, un papildus tam jūs saņemsiet kvantitatīvu stingrību, aizņēmumu izmaksas ievērojami palielināsies," sacīja Flavio Carpenzano, Capital Group Londonas investīciju direktors. "Tirgi sāks apšaubīt parāda ilgtspējību tādās valstīs kā Itālija."
Eiropas Energy Tab pārsniegs 700 miljardus eiro, iestājoties ziemai
Barclays Bank Plc uzskata, ka Eiropas valdības obligāciju neto emisija 500. gadā pieaugs līdz gandrīz 2023 miljardiem eiro, kas ir rekordaugsts rādītājs. Šis skaitlis atspoguļo papildu finansējuma vajadzības, ja ekonomikas lejupslīde izrādītos smagāka, un ņem vērā arī citus finansējuma avotus ārpus obligāciju tirgiem. Neto summa varētu pieaugt par vēl 100 miljardiem eiro, ja ECB sāks ierobežot savas reinvestīcijas, tā saukto kvantitatīvo stingrību.
Vācijā, kas ir reģiona enerģētikas krīzes epicentrs, jo tā ir atkarīga no Krievijas, pasākumi ietver palīdzību apkures rēķinu segšanā, dotācijas un gāzes cenu bremzēšanu. Francija ir ieviesusi gāzes un elektroenerģijas cenu griestus. S&P Global Ratings nesen mainīja valsts prognozi uz negatīvu no stabilas, norādot uz "ļoti pielāgojamu" fiskālo politiku.
Saskaņā ar Citigroup aplēsēm Itālijas neto skaidrās naudas prasība, kas ņem vērā bruto piedāvājumu, izpirkšanu, brīvi apgrozāmos kuponus un centrālās bankas plūsmas, palielināsies par 48 miljardiem eiro, kas ir lielākā summa procentos no IKP pēc Portugāles.
Itālijas obligāciju mode līdz nākamajam gadam var kļūt par iedomu
"Pat ja Itālija ievēros Eiropas līniju, tā emitēs daudz," sacīja Fidelity International fondu pārvaldnieks Ario Emami Nejads. "Maz ticams, ka BTP ilgtspējīgi tirgosies tuvu 150 bāzes punktiem, jo galu galā jums ir jānovērtē visi kvantitatīvās stingrības un emisijas riski ar ierobežotu pieaugumu."
Kārdinoša atgriešanās
Pasaules fiksētā ienākuma tirgos jau ir notikušas lielas pārcenošanas obligācijām šajā drūmajā gadā. 2021. gada beigās Vācijas 10 gadu ienesīgums bija -0.18%. 7. decembrī tas bija 1.79%.
ECB nav vienīgā, kas pāršķir ļoti vaļīgās monetārās politikas lapu. Pirms sešiem mēnešiem Fed uzsāka kvantitatīvus stingrības pasākumus, samazinot savu bilanci par aptuveni 330 miljardiem ASV dolāru no 30. novembra, savukārt Anglijas Banka aktīvi pārdod jauncūkas atpakaļ tirgū.
Tagad jautājums ir par to, cik vēl vairāk investori palielinās ienesīgumu, līdz viņi jutīsies atbilstoši kompensēti. Pieaugošās spekulācijas, ka ECB sāks palēnināt stingrāku stingrības ciklu, jau ir veicinājušas ralliju, savukārt ekonomikas lejupslīde pierunās investorus no riskantiem aktīviem un pievilinās valsts vērtspapīru salīdzinošo drošību.
Lielākam piedāvājumam vajadzētu arī palīdzēt mazināt hronisko augstas kvalitātes aktīvu deficītu pēc tam, kad ECB gadiem ilgi bija uzkrājusi obligācijas, lai samazinātu aizņēmumu izmaksas, pārejot no vienas krīzes uz nākamo.
"Tā ir 100% taisnība, ka mēs redzēsim lielas izmaiņas piedāvājuma pusē, taču tāpat mēs varam redzēt milzīgas izmaiņas arī pieprasījuma pusē," sacīja Annalisa Piazza, MFS Investment fiksētā ienākuma pētījumu analītiķe. Vadība. "Ienesumi ir interesanti, un agri vai vēlu centrālās bankas visā pasaulē tuvosies stingrāku pasākumu cikla beigām."
Kopīgas bažas
Taču nesenie ieguvumi var izzust, ņemot vērā izaicinājumus, kas gaidāmi 2023. gada pirmajā daļā, jo īpaši tāpēc, ka daudzas valdības tradicionāli veic emisijas uz priekšu.
Apvienotās Karalistes nesenā izpārdošana uzsvēra, cik ātri obligāciju tirgi var sagrābt, jo ekspansīvie nodokļu samazināšanas plāni bijušās premjerministres Lizas Trusas vadībā galu galā piespieda Anglijas Banku iesaistīties krīzes apkarošanas režīmā.
Pastāv arī iespēja, ka ECB atklāj QT plānu, kas ir agresīvāks, nekā gaidīts, lai gan politikas veidotāji ir mēģinājuši kliedēt šīs bailes. Bundesbank prezidents Joahims Nāgels novembrī sacīja, ka ECB bilances samazināšanai jānotiek "pamazām".
ECB, izmantojot QT dienu, nevajadzētu paļauties uz tirgus mieru
ECB obligāciju tirgus kontaktgrupas sanāksmē novembrī visbiežāk paustās bažas bija par riskiem, kas saistīti ar Eiropas valsts parāda lielo neto piedāvājumu. Viens no šīs grupas dalībniekiem ir Amundi SA, Eiropas lielākais aktīvu pārvaldītājs, kura stratēģi nesenajā ziņojumā rakstīja, ka valsts vērtspapīru emisija ir rūpīgi jāuzrauga.
“Vairāk obligāciju 2023. gadā var šķist kā daudz vairāk obligāciju bez kvantitatīvās mīkstināšanas,” sacīja Džails Geils, NatWest Markets Eiropas likmju stratēģijas vadītājs.
– Ar Sujata Rao palīdzību.
Visvairāk lasītie no Bloomberg Businessweek
© 2022 Bloomberg LP
Avots: https://finance.yahoo.com/news/europe-needs-500-billion-cash-070000712.html