Eiropas saules un vēja enerģija pirmo reizi pārspēj gāzes enerģiju

Vēja turbīnas un saules paneļi pagājušajā gadā saražoja vairāk nekā piekto daļu ES elektroenerģijas, pirmo reizi nodrošinot vairāk enerģijas nekā dabasgāze, liecina jauns ziņojums.

Neatkarīgās enerģētikas domnīcas Ember veiktā analīze liecina, ka vēja un saules enerģija gada laikā saražoja 22 % no ES elektroenerģijas, bet gāze – 20 %. Ziņojums arī parāda, ka atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas pieaugums palīdzēja izvairīties no 10 miljardu eiro (10.89 miljardu ASV dolāru) izmaksām par gāzi.

Ogļu, kas ir visintensīvākā fosilā kurināmā, izmantošana gada laikā pieauga par 1.5%, lai saražotu 16% no Eiropas elektroenerģijas, taču šis pieaugums bija īslaicīgs, un gada otrajā pusē ievērojami samazinājās termiskā ogļu ražošana.

Tikmēr gan hidroenerģija, gan kodolenerģija, kas saražo lauvas tiesu ES elektroenerģijas, nokritās līdz zemākajam līmenim 20 gadu laikā. Sausie apstākļi lielākajā kontinenta daļā izraisīja ūdens līmeņa pazemināšanos upēs, izraisot hidroelektrostaciju ražošanu, savukārt kodolreaktori tika izslēgti — daži apkopei, citi pastāvīgi.

Vislielākais pieaugums atjaunojamo energoresursu ziņā bija saules enerģijas jomā, kas pieauga par 24%, nodrošinot papildu 39 teravatstundas elektroenerģijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ne mazāk kā 20 ES valstis ir sasniegušas rekordlielu saules enerģijas ražošanas daļu.

Kopumā gadā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās, 7.9. gada pēdējā ceturksnī pieprasījumam samazinoties par 2022%, salīdzinot ar to pašu periodu 2021. gadā, un tas ir saistīts ar siltākiem laikapstākļiem, šaubām par pieejamību un eiropiešu enerģijas taupīšanas paradumiem.

Embers prognozē, ka 2023. gadā ES saražotās elektroenerģijas oglekļa intensitāte vēl vairāk samazināsies, jo kodolspēkstacijas atkal darbosies un turpinās vēja un saules enerģijas izmantošana. Analītiķi prognozē, ka 20. gadā fosilā kurināmā ražošana samazināsies par 2023%.

"Eiropas pāreja no tīrās enerģijas iziet no šīs krīzes spēcīgāka nekā jebkad agrāk," sacīja Deivs Džonss, Ember datu ieskatu vadītājs. "Eiropas valstis ne tikai joprojām ir apņēmušās pakāpeniski atteikties no oglēm, bet arī tagad cenšas pakāpeniski atteikties no gāzes. Enerģētikas krīze neapšaubāmi ir paātrinājusi Eiropas elektroenerģijas pāreju.

"Eiropa steidzas uz tīru, elektrificētu ekonomiku, un tas būs pilnībā redzams 2023. gadā," piebilda Džonss. "Pārmaiņas tuvojas ātri, un ikvienam jābūt tām gatavam."

Embers atzīmēja, ka 2023. gada pirmajās divās nedēļās vien fosilā kurināmā izmantošana ir samazinājusies par 29%. Gaidāms, ka ogļu un gāzes patēriņš gada laikā turpinās samazināties: analītiķi atklāja, ka bloks izmantoja tikai trešo daļu no 22 miljoniem tonnu papildu ogļu, ko tas importēja, lai aizsargātos pret tādiem faktoriem kā kodolreaktoru slēgšana un dabasgāzes piegādes pārtraukšana no Krievijas. Embers secināja, ka ES valstis joprojām ir tikpat apņēmušās pakāpeniski atteikties no oglēm, kā tās bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, savukārt pāreja no gāzes elektroenerģijas ražošanai turpināsies nemainīgi.

Ziņojums nāk karsti uz papēžiem enerģētikas ziņojums no naftas uzņēmuma BP kas prognozēja pieprasījuma kritumu pēc gāzes un naftas, ko paātrināja Krievijas karš Ukrainā.

"Palielinātā uzmanība enerģētikas drošībai Krievijas un Ukrainas kara rezultātā var paātrināt enerģētikas pāreju, jo valstis cenšas palielināt piekļuvi iekšzemē ražotai enerģijai, kuras lielākā daļa, visticamāk, nāks no atjaunojamiem enerģijas avotiem un citiem nefosilajiem kurināmajiem. ,” sacīja BP galvenais ekonomists Spensers Deils.

Grafikā BP norādīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir "neatgriezeniski samazinājis pieprasījumu pēc fosilā kurināmā".

Reaģējot uz Ember ziņojumu, Eiropas Komisijas Eiropas Zaļā kursa izpilddirektors Franss Timmermanss sacīja: “Mēs redzam ievērojamu paātrinājumu atjaunojamās enerģijas būvniecības tempā… Ir skaidrs, ka Eiropas iedzīvotāji vēlas gūt labumu no lētām cenām. , tīra enerģija.

Timmermanss sacīja, ka skaitļi liecina, ka ES mērķis līdz 45. gadam 2030% no atjaunojamiem enerģijas avotiem ir "ambiciozs, bet pilnībā īstenojams. Eiropieši zina, ka mums ir jāatrodas no fosilā kurināmā. Atjaunojamie enerģijas avoti ir ļoti svarīgi, lai pārvarētu klimata krīzi un samazinātu gaisa piesārņojumu. Tie ir arī ļoti svarīgi, lai izbeigtu mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.

Elifs Gündüzyeli, NVO koalīcijas CAN Europe vecākais enerģētikas politikas eksperts, sacīja: “Eiropas elektroenerģijas pārskats 2023 pierāda, ka pieprasījuma samazināšana kopā ar ievērojami lielāku vēja un saules enerģijas ražošanu var aizstāt fosilo kurināmo elektroenerģijas nozarē. Lai to aptvertu un atbilstoši virzītos, nevajadzētu piemeklēt fosilās gāzes krīzi. Gündüzyeli mudināja Eiropas likumdevējus "braukt uz šo vilni un vienoties par lielāku enerģijas ietaupījumu un ilgtspējīgiem atjaunojamās enerģijas mērķiem".

Ember ziņojums “European Electricity Review 2023” apskatāms šeit.