Francija cer, ka jaunatne un izsalkums spēs pārspēt “Pasaules kausa ieguvēja lāstu”

Dānijai divi, Francijai nulle.

Tāds bija 11. gada 2002. jūnija rezultāts, kas lika Pasaules kausa īpašniekiem ieņemt pēdējo vietu A grupā. Denisa Romemāla un Jona Dāla Tomasona gūtie vārti pieveica Francijas izlasi, kura Dienvidkorejā nespēja gūt nevienus vārtus, zaudējot ar 1:0. uz Senegālu un savās pārējās divās spēlēs neizšķirti 0:0 ar Urugvaju.

Pēc divdesmit gadiem Francija atkal ir Pasaules kausa čempione, un atkal Āzijā tiekas pret Dāniju.

Lielākā daļa prognožu ceru, ka Francijai veiksies labi. Viņiem ir spēcīgs sastāvs un salīdzinoši laipna grupa uz papīra, pretī Tunisijai un Austrālijai, kā arī Dānijai. Taču līdzīgi kā Francija 2002. gadā, arī citi nesenie pasaules čempioni ir stostījušies nākamajā Pasaules kausa izcīņā, radot stāstījumu, kas pazīstams kā “Pasaules kausa ieguvēja lāsts”.

Kopš Francijas neveiksmes 2002. gadā Brazīlija ir vienīgā Pasaules kausa īpašniece, kas tikusi tālāk par grupu turnīru. Viņi sasniedza ceturtdaļfinālu 2006. gadā. Nākamajā Pasaules kausa izcīņā 2010. gadā Itālijas īpašnieces ierindojās apakšgrupā, kurā bija Paragvaja, Slovākija un Jaunzēlande.

Pēc tam Spānija 5. gadā ar 1:2014 pārspēja Nīderlandi, pēc tam ar 2:0 zaudēja Čīlei, nodrošinot savu izslēgšanu. Pēdējā Pasaules kausa izcīņā Vācija pūlējās un pūlējās pret Dienvidkoreju, taču nespēja atrast izeju, un galu galā ielaida divus vārtus, ierindojoties F grupas pēdējā vietā.

Vai “Pasaules kausa ieguvēja lāsts” atkal piemeklēs?

Ir vairāki faktori, kas dažiem cilvēkiem var likt šaubīties Les Bleus.

Viņi piedalās šajā Pasaules kausā šausmīgā formā, ar kaimiņiem pāri Lamanšam, Anglija un Velsa ar sliktāku formu dosies pašreizējā starptautiskajā pārtraukumā.

Savainojumi ir skāruši dažus galvenos spēlētājus, piemēram, N'Golo Kante, Polu Pogbā, Kristoferu Nkunku un Presnelu Kimpembe. Arī Francijas nesenie rezultāti pret D grupas pretinieci Dāniju viņiem nedos lielu uzmundrinājumu; jūnijā Parīzē ar 2:1 zaudēja dāņiem, bet pēdējā izlašu pārtraukumā Kopenhāgenā cieta sakāvi ar 2:0.

Tiek uzskatīts, ka "Pasaules kausa uzvarētāju lāsts" ir saistīts ar to, ka īpašnieki ļauj savai komandai kļūt novecojušas, saglabājot spēlētājus pāri labākajiem spēlētājiem tikai tāpēc, ka viņi uzvarēja četrus gadus iepriekš.

Spānija bija starp vecākajām komandām 2014. gadā un Ksavi, Deivids Vilja un Ksabi Alonso visi atkāpās no starptautiskajiem dienestiem neilgi pēc izstāšanās no Pasaules kausa. Itālija bija ceturtā vecākā puse 2010. gadā, bet Vācijai, no otras puses, 2018. gadā bija viena no jaunākajām komandām. Situācija ir nedaudz atšķirīga, ja runa ir par starta vienpadsmitnieku, jo seši no Vācijas izlases, kas startēja 2014. gada finālā pret Argentīnu, joprojām ir sākumsastāvā. Vācijas spēlēs 2018. gadā, visi 28 gadus veci vai vecāki.

Francija 2022. gadā, iespējams, savainojumu dēļ, nevis pēc ieceres, ir izvēlējusies jaunu un izsalkušu komandu.

Neskatoties uz tādu vecāko spēlētāju klātbūtni kā 36 gadus vecais Olivjē Žirū un 34 gadus vecais Karims Benzemā, Francijas izlase ir vidēji desmitā jaunākā. Kad salīdzinot vidējo komandas vecumu, tikai Gana, ASV, Velsa un Ekvadora ir izvēlējušās jaunākas puses. Francijas izlases galvenais treneris Didjē Dešāns, iespējams, bija tur un to izdarīja, taču daudzi viņa spēlētāji to nav izdarījuši, jo komandas vidējais mačs ir tikai 13.

Viņiem ir daudz talantīgu spēlētāju, piemēram, Viljams Saliba, Žils Kounde un Madrides Real pussargi Aurljens Čuameni un Eduardo Kamavinga, kuri nepiedalījās 2018. gada triumfā Maskavā, un būs tikpat izsalkuši pēc savas pirmās Pasaules kausa medaļas kā jebkurš cits. turnīrs.

Francijas izlases vidējās līnijas savainojumi sākotnēji varētu šķist vājš punkts, taču, tā kā Tchouameni un Camavinga tagad ir iespēja spīdēt uz pasaules mēroga, tas varētu būt pozitīvs.

Francija sāka tā saukto “Pasaules kausa ieguvēju lāstu” jau 2002. gadā. Šogad viņi cerēs to izbeigt.