ASV īpašais prezidenta sūtnis klimata jautājumos Džons Kerijs (pa labi) ar COP26 prezidentu Aloku Šarmu G-20 kopīgajā vides un klimata ministru sanāksmē Nusa Dua, Indonēzijas Bali salā, 31. gada 2022. augustā.
Firdia Lisnawati | Afp | Getty Images
BALI, Indonēzija — G-20 ministri ir pulcējušies Indonēzijā, lai apspriestu progresu oglekļa emisiju jomā. Bet cerības ir zemas.
20 valstu grupa veido aptuveni 75% no pasaules kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. 2021. gadā grupa atzina, ka globālās sasilšanas ierobežošanai līdz 1.5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, būs nepieciešami “jēgpilni un efektīvi” pasākumi.
Taču ir neapmierinātība ar konkrētu pasākumu trūkumu laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis vairākām valdībām turpināt izmantot ogles ilgāk, nekā tās cerēja.
"Daudzas pasaules valstis asi nosoda Krievijas agresiju Ukrainā... tāpēc bija grūti risināt sarunas ar krieviem," telekanālam CNBC Bali sacīja Nīderlandes klimata un enerģētikas ministrs Robs Džetens.
Krievija ir starp G20 valstīm. Šomēnes par to ziņoja Sky News un citi Krievija pūš dabasgāzi ko tas parasti būtu eksportējis uz Eiropu. Saskaņā ar G-20 uzņemošās valsts Indonēzijas teikto, Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedalīsies līderu sanāksmē, kas paredzēta novembrī.
“Ir arī milzīga enerģētikas krīze, cenas pasaulē ir augstas, cilvēkiem ir grūtības samaksāt par enerģiju. Un tas arī nepalīdz rīkoties klimata jomā, jo daudzas valstis atkal atgriežas pie fosilā kurināmā," sacīja Džetens.
Pēc Kremļa neprovocētā iebrukuma Ukrainā un dabasgāzes plūsmas pārtraukšanas no Krievijas uz Eiropu valstis, tostarp Nīderlande, Vācija un Austrija, paziņoja, ka tām būs jādedzina vairāk ogļu — fosilā kurināmā.
Citas pasaules daļas ir palielinājušas ogļu patēriņu, tostarp Ķīna, kas ir piedzīvojusi a šovasar stiprs karstuma vilnis un patērē rekordlielu enerģijas daudzumu.
Šie lēmumi, pat ja tie ir pagaidu lēmumi, atšķiras no iepriekšējiem nolīgumiem.
Amatpersona no vienas no iesaistītajām valstīm, kura nevēlējās tikt nosaukta sarunu jutīguma dēļ, sacīja, ka galvenais izaicinājums šajās sanāksmēs ir "kā mēs varam panākt, lai valstis ievērotu (klimata) mērķus."
Lasiet vairāk par klimata pārmaiņām
“Daudzas (nācijas) cenšas būt elastīgas. Vai mēs varam, lūdzu, saglabāt mērķus? amatpersona sacīja.
Indonēzijas valdība atzina, ka sarunas ir smagas.
"Diskusija par saistībām ir diezgan sarežģīta, jo tā rada zināmas sekas dažām dalībvalstīm," sacīja G-20 prezidentūra Indonēzijai. paziņojums pirms sanāksmēm.
"Pašreizējais ģeopolitiskais stāvoklis arī rada izaicinājumu notiekošajā sarunu procesā," teikts paziņojumā piebilda, atsaucoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Austrālijas vides un ūdens lietu ministre Taņa Pliberseka sacīja, ka Krievijas uzbrukums kaimiņvalstij ir "sarežģījušas sarunas. Taču valstis nekādā gadījumā nevarētu ignorēt šo nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tam ir jābūt kaut kam tādam, par ko tiek runāts tādās starptautiskās sanāksmēs kā šī.
Tikmēr ekstrēmi laikapstākļi visā pasaulē, šķiet, padara vajadzību pēc valdības rīcības arvien steidzamāka. Piemēram, Pakistāna piedzīvo nežēlīgus plūdus, un trešdaļa valsts ir zem ūdens.
Valdības ministrs aģentūrai Reuters sacīja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir "atbildība" palīdzēt Pakistānai un novērst turpmākus ārkārtējus laikapstākļus, ņemot vērā, ka valsts oglekļa pēdas nospiedums ir viens no zemākajiem pasaulē.
Eiropā Vācijas sausums ir samazinājis ūdens līmeni Reinas upē, apgrūtinot degvielas, kviešu un citu priekšmetu transportēšanu.
"Mums ir jāpastiprina sava spēle, un visi šie ekstrēmi laikapstākļi visā pasaulē — Eiropā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī Amerikā [ir] mūsu īstais modinātājzvans ikvienam. ka mums ir jārīkojas tagad,” sacīja Nīderlandes ministrs Džetens.
Avots: https://www.cnbc.com/2022/08/31/g20-faces-tough-negotiations-on-climate.html