Vācija brīdina par "Lehmana brīdi", ja Krievija pārtrauks dabasgāzes piegādi Eiropai

Vācija ir soli tuvāk tam, lai būtu jānormē gāzes patēriņš, jo piegādes no Krievijas sāk izsīkt, un valsts augstākā ekonomikas lietu amatpersona brīdina, ka tas var radīt vēl lielāku ekonomisko blakusefektu.

No ceturtdienas Vācija ir iestājusies otrais trauksmes līmenis saskaņā ar Vācijas ekonomikas un klimata pārmaiņu ministra Roberta Habeka teikto.

Šajā līmenī "piegādes drošība šobrīd ir nodrošināta, bet situācija ir saspringta", norāda Habeka ministrija. paziņoja, pēc tam, kad sākās gāzes piegādes pa cauruļvadu Nord Stream 1, kas savieno Krieviju ar Vāciju izžūst 14 jūnijā.

“Pat ja mēs to vēl nejūtam, mēs esam gāzes krīzes vidū. No šī brīža gāze ir ierobežota vērtība,” teikts Habeka paziņojumā, kas pievienots ministrijas paziņojumam.

Habeks piebilda, ka, ja piedāvājums turpinās samazināties un cenas turpinās pieaugt, tas var radīt viļņus, kas nodarīs neatgriezenisku un plašu kaitējumu enerģijas tirgum, ko viņš pielīdzināja "Lehman Brothers efektam", atsaucoties uz laiku, kad Lehman. Investīciju banka Brothers pasludināja bankrotu 2008. gadā, izraisot ekonomikas šoka viļņus cauri globālajai finanšu sistēmai.

"Visam tirgum kādā brīdī draud sabrukums," sacīja Habeks.

Vācijas tirgi ir vieni no vissmagāk cietušajiem no kara Ukrainā un Krievijas gatavības izmantot enerģijas eksportu kā ieroci, jo valsts lielā mērā ir atkarīga no Krievijas gāzes importa. Krievija rēķinājās 55% no Vācijas gāzes importa 2021. gadā, un 40% 2022. gada pirmajā ceturksnī.

Laika posmā no gada sākuma līdz maija beigām Vācija ir spējusi samazināt Krievijas gāzes importu līdz 35%, taču valsts enerģijas tirgi joprojām ir ļoti neaizsargāti pret pat mazākajām piegāžu izmaiņām no Krievijas.

Kad Krievija pagājušajā nedēļā sāka samazināt gāzes plūsmas uz Vāciju, Krievijas gāzes uzņēmums Gazprom teica, ka tāpēc tehniski jautājumi saistībā ar trūkstošu gāzes kompresoru bloku elektrostacijā Nord Stream cauruļvada Krievijas pusē. Izslēgšanai bija tūlītēja ietekme, nosūtot gāzi cenas pieaug par 24% visā Eiropā, un Habeks toreiz atbildēja uz šo aktu, nosaucot to par "politiski motivētu".

Savos jaunākajos paziņojumos Habeks pauda neskaidrību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpmāk vairs neizmantos tādus pašus pasākumus, un mudināja vāciešus sagatavoties.

“Cenas jau tagad ir augstas, un mums ir jāsagatavojas turpmākam pieaugumam. Tas ietekmēs mūsu rūpniecības produkciju un uzliks lielu slogu daudziem patērētājiem. Tas ir ārējs šoks," sacīja Habeks.

Habeks piebilda, ka valsts "galvenā prioritāte" ir uzpildīt gāzes krātuvi pirms nākamās ziemas, taču atzina, ka Krievijas radītie draudi padara Vācijas enerģētiskās drošības perspektīvas mazāk paredzamas un ka stingrāki enerģijas normēšanas pasākumi var būt neizbēgami.

"Visiem patērētājiem - rūpniecībā, valsts iestādēs un mājsaimniecībās - jāturpina pēc iespējas samazināt gāzes patēriņu, lai mēs varētu pārdzīvot ziemu," viņš teica.

Saskaņā ar ministrijas paziņojumu, vienlaikus veicinot normēšanas pasākumus, pāreja uz otro trauksmes līmeni nozīmē, ka Vācijas gāzes uzņēmumi un piegādātāji tagad ir pakļauti lielākam spiedienam meklēt alternatīvus gāzes avotus, lai palīdzētu saglabāt uzglabāšanas līmeni stabilu dažu nākamo mēnešu laikā. Vācijas valdība nodrošina gāzes uzņēmumus 15.8 miljardu dolāru aizdevumos un kredītos iepirkt vairāk gāzes no ārvalstīm un palīdzēt nodrošināt piegādes.

Otrajā brīdinājuma līmenī uzņēmumi teorētiski varētu sākt pārnest augstākās izmaksas uz patērētājiem, taču valdība vēl neļaujot tam notikt, Reuters ziņots.

Ja Vācija stātos uz trešo trauksmes līmeni, valdība varētu sākt vienpusēji lemt, kad un kur regulēt gāzes piegādes, teikts ministrijas paziņojumā.

Šis stāsts sākotnēji tika rādīts vietnē Fortune.com

Avots: https://finance.yahoo.com/news/whole-market-danger-collapsing-germany-214337451.html