Globālā tirdzniecība nekad neizskatīsies tāpat kā

Globālā tirdzniecība izskatīsies tā, kā jūs to nekad iepriekš neesat redzējis.

Un par to jūs varat vainot ekonomiskā nacionālisma pieaugumu, teikts nesenajā ziņojumā.

"Naidīgums starp Ķīnu un Rietumiem veicina ekonomiskā nacionālisma liesmas," teikts ziņojumā Londonā bāzēta konsultāciju firma Capital Economics. Savukārt autori uzskata, ka globālā tirdzniecības sistēma, kas mums ir kopš aptuveni 1945. gada, šobrīd “saplīst” un radīs divus galvenos tirdzniecības blokus.

Tas, iespējams, būs būtisks trieciens labklājībai, ko mēs visi esam baudījuši kopš Otrā pasaules kara beigām. Kopš ass lielvalstu sakāves 1945. gadā globālās tirdzniecības apjoms ir konsekventi palielinājies gadu desmitiem pēc desmit gadiem. Pēdējais pieaugums sākās, kad Ķīna pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) 2001. gada decembrī.

Vairums brīvā tirgus ekonomistu jau sen uzskata, ka brīvā tirdzniecība ir laba lieta, jo tā nodrošina lielāku un efektīvāku globālo izlaidi. Brīvā tirdzniecība nenozīmē tarifus, kvotas vai beztarifu barjeras ārvalstu importam.

Mēs it kā ieradāmies 21. gadsimta pirmajā desmitgadē. Vidējie tarifi samazinājās līdz 2.6. gadā par 2017% mazāk nekā 8.6% 1994. gadā. Līdz ar šo kritumu tirdzniecība pieauga, sasniedzot maksimumu nedaudz virs 60% no pasaules IKP 2008. gadā, tā svārstījās nedaudz zem šī krituma un pēc 2018. gada sāka nokrist no klints. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem.

Un tagad mēs esam jaunā laikmetā. Vismaz tā liecina galvaspilsētas Ekonomikas pārskats.

Kapitāls uzskata, ka pandēmija un karš Ukrainā ir saasinājuši šo problēmu, valstīm meklējot protekcionismu (jeb tirdzniecības barjeru uzlikšanu), jo viņu pašu nozares cieš no nestabilās globālās ekonomikas briesmīgās ietekmes.

Rezultātā tiks izveidoti divi plaši tirdzniecības bloki. Pirmā un lielākā būs ASV, tās sabiedrotie un draugi. Otra būs Ķīna, tās sabiedrotie un draugi.

Šādas izmaiņas samazinās produktivitātes pieaugumu un palielinās inflāciju, teikts ziņojumā. Visticamāk, tiks samazināta darbinieku ar īpašām spējām pārvietošanās starp abām jomām, kā rezultātā palēnināsies inovācijas un ekonomiskais progress.

"[G]eopolitiskajiem apsvērumiem [būs] lielāka nozīme lēmumos par resursu piešķiršanu," teikts ziņojumā. Citiem vārdiem sakot, tukšais kapitālisms izmirs, valstij arvien vairāk iejaucoties tirgos.

Ja tas vien neizklausās pietiekami slikti, ir vēl kas.

Tehnoloģiju un farmācijas uzņēmumi ļoti cietīs no tirdzniecības ierobežojumiem, un tāpēc to peļņas pieaugums samazināsies. Tas ir īpaši slikti Eiropai un ASV, jo šīs ir divas nozares, kas pēdējo pāris gadu desmitu laikā ir devušas lielus panākumus.

Labās ziņas tiem, kas ir ASV blokā, veiksies daudz labāk nekā Ķīnā. Ziņojumā tas izskaidrots šādi:

• “[Ķīnas vadītajā blokā] dominē pati Ķīna, padarot pielāgošanos grūtāku un tādējādi palielinot iespējamo ekonomisko ietekmi. Tas ir ietverts mūsu skatījumā, ka Ķīnas izaugsmes temps līdz šīs desmitgades beigām palēnināsies līdz 2%.

Ķīnai 2% pieauguma temps ir līdzvērtīgs ekonomikas sabrukumam rietumos.

ASV būs vairāk pielāgojama, pateicoties tās tālejošajām tirdzniecības attiecībām ar vadošajām ekonomikām, piemēram, Rietumeiropā, Japānā un Dienvidkorejā.

Ziņojuma ievadam ir draudīgs beigas, ziņojumā teikts šādi:

• “Kamēr tiek novērsta krīze un lūzums novedīs tikai pie daļējas iepriekšējo gadu desmitu integrācijas atcelšanas, ekonomikas un finanšu tirgi pakāpeniski pielāgosies jaunajai videi. Bet ir arī mazāk labdabīgas iespējas, kuras ir vērts apsvērt”. Mans uzsvars.

Vienkārši sakot, ja vēsie prāti neņems virsroku, divu līmeņu tirdzniecības sistēma varētu izskatīties kā debesis salīdzinājumā ar pilnīgu ekonomikas sabrukumu visā pasaulē.

Cerēsim, ka līdz tam nenonāks.