Valdības centieniem cenzēt sociālos medijus jābūt pārredzamiem

Pagājušajā nedēļā konservatīvā ziņu vietne Just the News ziņots ka valdības aģentūras savus mēģinājumus cenzēt sociālos medijus nodeva privātam konsorcijam. Lai gan šis stāsts veicina konservatīvu paranoju par aizspriedumiem pret konservatīvajām grupām, tas arī izvirza svarīgus jautājumus par valdības aģentūru nepareiziem mēģinājumiem apiet runas brīvības ierobežojumus. Tas norāda uz vismaz nepieciešamību pēc pārredzamības un informācijas izpaušanas režīma, lai novērstu misijas slīdēšanu un politiskās manipulācijas.

Iesaistītā privātā sektora grupa, konsorcijs ar nosaukumu Election Integrity Partnership, ietvēra Stenfordas interneta observatoriju, Vašingtonas Universitātes Informētas sabiedrības centru, Atlantijas padomes Digitālās kriminālistikas pētījumu laboratoriju un sociālo mediju analītikas firmu Graphika. Šis nopietno un atbildīgo organizāciju konsorcijs sadarbojās ar Iekšzemes drošības departamentu (DHS), lai sociālo mediju uzņēmumiem nodotu noteiktus ierakstus, kurus tie uzskatīja par dezinformāciju par vēlēšanu dezinformāciju 2020. gada vēlēšanu laikā. Saņemot šos ieteikumus, sociālo mediju platformas varēja rīkoties vai ne. Taču platformas acīmredzot rīkojās aptuveni trešdaļā laika, norāda vietne grupas ziņojums par 2020. gada centieniem. Grupa ir apvienot grupu 2022. gada vēlēšanām.

Just News apgalvoja, ka šī publiskā un privātā sektora partnerība ir vāji slēpts mēģinājums izvairīties no pirmā grozījuma ierobežojumiem valdības cenzūrai, un salīdzināja to ar tagad diskreditēto un pārtraukto Dezinformācijas pārvaldības padomi.

Ir vērts atzīmēt, ka IDD savā 24. augusta paziņojumā presei, kurā tika paziņots par Dezinformācijas pārvaldības padomes darbības pārtraukšanu atkārtoti apstiprināts ka “cīņa pret dezinformāciju, kas apdraud dzimteni, un sniegt sabiedrībai precīzu informāciju, atbildot uz to”, ir daļa no IDD misijas. Šīs misijas ietvaros kopš 2018. gada IDD Kiberdrošības un informācijas drošības aģentūra (CISA) ir atsaucoties sociālo mediju platformās, pēc tās domām, ir vēlēšanu dezinformācija, un tas gandrīz noteikti turpinās to darīt.

Jautājums par privātā sektora sadarbību ir sarkanā siļķe. Neatkarīgi no tā, vai CISA vai kāda cita valsts aģentūra strādā ar privātā sektora uzņēmumu konsorcija starpniecību vai tieši ar sociālo mediju uzņēmumiem, šķiet, nav nozīmes politikas un runas jautājumiem.

Ir arī vērts atzīmēt, ka citās valstīs ir līdzīgas valdības darbības, ko parasti sauc par interneta novirzīšanas vienībām. Un tie ir pretrunīgi visā pasaulē. Pirms vairākiem gadiem tos mēģināja ierakstīt Eiropas Savienības teroristu materiālu direktīvā, taču kā tiesību zinātniece Dafne Kellere atzīmēja pilsoņu brīvību iebildumi mudināja Eiropas Parlamentu atteikties no šīs regulas sadaļas.

Izraēlas interneta nosūtīšanas vienības versija tiek saukta par kibernodaļu, un tās tiesas ir atzinušas tās darbības no jebkādiem vārda brīvības pārkāpumiem. Tā regulāri atsaucas uz palestīniešu ierakstiem sociālo mediju uzņēmumiem, lai tie rīkotos. Bet ziņojums no biznesa grupas septembrī ierosināja ka sociālo mediju uzņēmumi bija neobjektīvi savās satura regulēšanas darbībās, kas saistītas ar šīm ziņām. Ziņojumā citu reformas pasākumu starpā ieteikts nodrošināt pārredzamību.

Man šķiet, ka tas ir saprātīgs pirmais solis, pat ja varētu būt nepieciešami papildu ierobežojumi, lai aizsargātu vārda brīvību. Ja valsts aģentūra atsaucas uz materiālu, kas, pēc tās domām, ir nelikumīgs vai pārkāpj uzņēmuma pakalpojumu sniegšanas noteikumus, tai šis nosūtījums ir jādara publiski pieejams, nevis tikai slepeni jānosūta sociālo mediju uzņēmumiem. Nav nozīmes un tam nevajadzētu būt nozīmes tam, vai aģentūra atmazgā šo nosūtījumu ar privātā sektora konsorcija starpniecību. Aģentūrai arī regulāri jāpublicē kopsavilkuma ziņojumi par savu darbību. Ziņojumiem un pamatā esošajiem datiem jābūt pieejamiem neatkarīgiem pētniekiem pārskatīšanai.

Privātā sektora dalībniekiem, kuri nodod tālāk valdības ieteikumus, arī būtu pietiekami detalizēti jāziņo par savām darbībām, lai neatkarīgi pētnieki varētu novērtēt paveikto. Vēlēšanu integritātes partnerība ar savu retrospektīvo ziņojumu spēra pirmo soli šajā virzienā, taču tam jābūt pārskatāmam reāllaikā, kā arī jāpublicē pēc fakta savu darbību kopsavilkums.

Sociālo mediju pusē uzņēmumiem būtu jāatklāj, kādus ieteikumus tie tieši vai netieši saņem no valsts aģentūrām un kuri tika veikti un kāpēc. Arī tas ir jādara reāllaikā, informējot lietotāju, kura ziņas tika ietekmētas, ka darbības tika veiktas pēc valsts aģentūras ieteikuma un kura aģentūra bija iesaistīta.

Kā atzīmēja slavenais Augstākās tiesas tiesnesis Luiss Brandeiss, saules gaisma ir labākais dezinfekcijas līdzeklis. Valdības darbībām un ar tām saistītajām publiskā un privātā sektora partnerībām, kuru mērķis ir materiālu noņemšana no sociālajiem medijiem, ir nepieciešams neliels dezinfekcijas līdzeklis.