Kā lielas derības par tīru enerģiju varētu Eiropā ietaupīt 1 triljonu dolāru

Kad politiķi un eksperti iesaistās ēterā, lai risinātu klimata pārmaiņas, viņi regulāri samazina izaicinājumu līdz kompromisam: auditorijai tiek teikts, ka, lai gan mums ir jāpārtrauc fosilā kurināmā izmantošana, tas radīs milzīgas ekonomiskās izmaksas.

Taču nozīmīgs jauns Eiropas pētījums liecina, ka šis argumentācijas virziens ir nepatiess.

Saskaņā ar enerģētikas pētījumu ekspertu grupas Ember datiem, masveida Eiropas elektroenerģijas sistēmas paplašināšana, četrkāršojot atjaunojamās enerģijas ražošanu un izveidojot elektrisko infrastruktūru, līdz 1. gadam ES varētu ietaupīt vairāk nekā USD 2035 triljonu, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību un tīrāku gaisu.

Emberas pētnieki modelēja visu Eiropas elektroenerģijas sistēmu, lai atrastu lētāko enerģijas ceļu līdz 2050. gadam — gadam, kurā ES ekonomikām ir juridiski pienākums sasniegt nulles oglekļa emisijas. Viņi atklāja, ka visi zemāko izmaksu scenāriji paredzēja, ka Eiropa līdz 2035. gadam panāks gandrīz pilnībā bez fosilām vielām tīru elektrotīklu ar 95% zemu emisiju avotiem un 70–80% no elektroenerģijas ražošanas no vēja un saules enerģijas.

"Tīras enerģijas palielināšana ir abpusēji izdevīga," sacīja Embera vecākais enerģētikas analītiķis Kriss Roslovs. “Tas ietaupīs naudu, ļaus Eiropai izpildīt savas saistības klimata jomā un samazinās tās atkarību no importētā fosilā kurināmā. Eiropai būtu jāiegulda tagad, lai līdz 2035. gadam atmaksātos.”

Salīdzinājumā ar pašreizējiem Eiropas plāniem, kas ietver fosilā kurināmā paplašināšanu, pētnieku modelētais alternatīvais, tīras enerģijas ceļš salīdzinājumā ar gadu ir četrkāršojies vēja un saules enerģijas ražošanā, kā arī infrastruktūras attīstība, piemēram, elektroenerģijas starpsavienojumu dubultošana (elektrība cauruļvadi” starp tautām). Stresa testos pētnieki atklāja, ka uz atjaunojamiem energoresursiem orientētā elektroenerģijas sistēma saglabājās stabila un efektīva pat tad, ja tā ilgstoši tika pakļauta nelielam vējam vai saulei. Papildus milzīgajiem ietaupījumiem, ko radītu šāda uz atjaunojamiem energoresursiem balstīta elektroenerģijas sistēma, "tā sniegtu būtiskus uzlabojumus Eiropas enerģētikas suverenitātē laikā, kad atkarības samazināšana no fosilā kurināmā ir steidzama prioritāte klimatam, ekonomikai un drošībai", norāda autori. rakstīt.

Jauna kodolenerģijas jauda nebija šo zemāko izmaksu ceļu iezīme, lai gan pētnieki nekonstatēja, ka pašreizējie kodolenerģijas paplašināšanas plāni radītu ievērojami lielākas sistēmas izmaksas. Tikmēr enerģijas ražošana no oglēm tiktu pilnībā izbeigta līdz 2030. gadam.

VAIRĀK NO FORBIEMKāpēc komiksu grāmatas varētu būt spēcīgs ierocis cīņā par klimatu?By Deivids Vetters

Būtiski, ka Rosslovs sacīja, ka scenārijs liecināja, ka vēja un saules enerģijas "pārtrauktībai" — kad vējš nepūš vai nespīd saule — nebūs nepieciešami papildu parastie "nosūtamie" enerģijas avoti, piemēram, ar dabasgāzi darbināmi. turbīnas.

"Mēs faktiski atklājam, ka, paplašinot vēja un saules enerģiju visā Eiropā, nepieciešamība pēc nosūtāmām firmām elektrostacijām laika gaitā samazinās, lai gan enerģijas pieprasījums pieaug," sacīja Rosslovs. "Mums joprojām ir vajadzīga zināma nosūtāmā jauda, ​​bet, ja mēs varam palielināt vēja un saules enerģiju, viņi lielāko daļu laika veic lielāko daļu darba." Tā rezultātā pēc 2025. gada jaunas gāzes stacijas nebūtu jābūvē.

Svarīgi, ka modelēšana tika veikta pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas ir dramatiski palielinājis fosilā kurināmā, jo īpaši fosilās gāzes, izmaksas. "Pašreizējais cenu karš [par gāzi un naftu] netika ņemts vērā," sacīja Roslovs. "Šādos apstākļos potenciālie ietaupījumi varētu būt vēl lielāki."

Tomēr, īstenojot šādu scenāriju, būtu jāsaskaras ar ievērojamiem šķēršļiem, tostarp arī politiskiem šķēršļiem. Lai redzētu solītos ieguvumus un ietaupījumus, Eiropas valstīm būtu jāiegulda sākotnējais ieguldījums 300–750 miljardu eiro (315–790 miljardu ASV dolāru) apmērā, pārsniedzot esošos plānus, lai paātrinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un jaunas elektriskās infrastruktūras izvēršanu, pievienojot līdz pat 165 gigavatiem vēja. un saules enerģijas ražošanas jaudu katru gadu — salīdzinājumā ar pašreizējo pieauguma tempu, kas ir tikai 24 gigavati gadā. Tā kā karš Ukrainā rada jaunas ekonomiskās grūtības visā kontinentā pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītajām lejupslīdēm, būtu nepieciešama neparasti drosmīga un izlēmīga vadība, lai iegūtu atbalstu tik ievērojamiem finansiāliem izdevumiem, pat ja to pilnībā attaisno ilgtermiņa ieguvums.

Pētījums tiek veikts tajā pašā dienā, kā liecina jaunais Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojums globālās investīcijas enerģētikā pieaugs par 8% 2022. gadā līdz 2.4 triljoniem ASV dolāru, kur lielāko daļu pieauguma veido izdevumi par tīru enerģiju. Taču IEA brīdina, ka šie kapitālizdevumu līmeņi būs "tālu no pietiekamiem", lai apmierinātu augošo pieprasījumu, vienlaikus risinot klimata krīzi.

Abi ziņojumi tiek iesniegti nedēļu pirms G7 bagāto valstu samita, kas notiks Bavārijā, Vācijā. Pagājušajā mēnesī G7 vadītāji vienojās tās līdz 2035. gadam attīstīs “pārsvarā dekarbonizētas” elektroenerģijas nozares, cenšoties tuvināt savas valstis Parīzes nolīguma klimata mērķiem. Nākamās nedēļas sanāksmē, visticamāk, tiks runāts par to, ko darīt saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Līderi paredz, ka Vladimirs Putins, virsū apzināti badā simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē, plāno palielināt sviras ietekmi pret Rietumiem, pārtraucot atlikušo dabasgāzes eksportu, neļaujot Eiropas valstīm uzpildīt savas krātuves pirms ziemas.