Kā Baidens kļūdās par naftas nākotni

Desmit gadi. Tik ilgi prezidents Baidens dod naftas ekonomikai.

Viņš kļūdās tikai par dažām desmitgadēm.

Savā runā par stāvokli Savienībā šī mēneša sākumā Baidens apsūdzēja naftas uzņēmumus par milzīgas peļņas gūšanu, vienlaikus arī dramatiski nepietiekami novērtējot nākotnes pieprasījumu pēc naftas. "Mums būs vajadzīga nafta vēl vismaz desmit gadus," sacīja Baidens. “Mums tas būs vajadzīgs. Ražošana.”

Baidens, protams, vēlas, lai enerģētikas uzņēmumi ražotu daudz vairāk naftas un dabasgāzes, lai saglabātu zemas cenas un palielinātu viņa kritušo popularitāti. Bet viņš grauj savus mērķus, paātrinot fosilā kurināmā izzušanu vai vismaz cenšoties to darīt. Ja pieprasījums pēc fosilā kurināmā patiešām varētu izzust desmit gadu laikā, mēs jau redzētu strauju naftas un gāzes piegāžu kritumu, ko, iespējams, pavada cenu kāpums.

Par laimi Baidenam, tas vēl nenotiek…

"Līdz 2050. gadam pieprasījums pēc naftas būs tāds pats, kāds tas ir šodien," Yahoo Finance stāsta Deivs Ernsbergers, S&P Global Commodity Insights tirgus pārskatu vadītājs. "Bet, ja mēs neieguldīsim fosilā kurināmā, mēs redzēsim arvien vairāk enerģijas drošības traucējumu. Var rasties piegādes deficīts, un mēs varētu redzēt vairāk inflācijas lēcienu, ko izraisa enerģija.

S&P uzskata, ka globālais pieprasījums pēc naftas sasniegs maksimumu ap 2031. gadu, kā parādīts zemāk esošajā diagrammā. Taču tā vietā, lai samazinātos, kā Baidens, šķiet, gaida, pieprasījums pēc naftas, visticamāk, saglabāsies tuvu maksimuma līmenim gadiem, varbūt gadu desmitiem. Attīstītās ekonomikas smagi cenšas pāriet uz zaļo enerģiju, taču būs vajadzīgs ilgs laiks, lai pārveidotu nobriedušo infrastruktūru, kuru nevarēs viegli nomainīt, nepieļaujot cīņas un opozīcijas slāņus. Jaunattīstības valstis pielāgosies lēnāk un, augot, sadedzinās vairāk fosilā kurināmā. Tikmēr iedzīvotāju skaita pieaugums nozīmēs, ka vairāk cilvēku brauks, ceļos un patērēs enerģiju.

Amerikas Savienoto Valstu un sabiedroto demokrātiju viltība ir pāreja uz zaļo enerģiju, priekšlaicīgi nepārtraucot naftas un dabasgāzes piegādes, kas joprojām nodrošina lielāko daļu pasaules ekonomikas. Enerģijas tirgi 2022. gadā sniedza priekšstatu par to, kas varētu noiet greizi. Enerģijas cenas pieauga dažādu iemeslu dēļ, radot politiskas problēmas Baidenam un vairākiem viņa kolēģiem Eiropā.

Stāsts turpinās

[Sekojiet Rikam Ņūmenam pakalpojumā Twitter, pierakstieties viņa biļetenam or izslēgta skaņa.]

Cenas paaugstināja vairāki faktori. Enerģijas ražotāji sāka ierobežot investīcijas jaunos projektos pēc gadiem ilgas pārmērīgas investīcijas un sliktas atdeves. Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošās sankcijas apdraudēja enerģijas piegādi tieši laikā, kad globālā ekonomika atgūstas no Covid pandēmijas. Amerikas Savienotajās Valstīs naftas un gāzes urbēji saka, ka Baidena nosodījums fosilā kurināmā izmantošanai ir samazinājis investīcijas, jo aizdevēji un akcionāri nevēlas piešķirt naudu nozarei, kas neatbilst valdības politikai. Milzīgi jauni federālie stimuli zaļās enerģijas attīstībai arī atņem kapitālu no tradicionālās enerģijas.

Lai gan neplūst tā, kā Baidens vēlas, ASV naftas un gāzes ieguve ir pieaugusi. Iekšzemes naftas ieguve būs 12.5. gadā, visticamāk, sasniegs jaunu rekordu - 2023 miljonus barelu dienā un 12.7 miljoni barelu 2024. gadā, liecina Enerģētikas informācijas administrācijas dati. Tas aptumšotu iepriekšējo 2019. gada rekordu. Dabasgāzes ražošana ir jau rekordaugstumā un, visticamāk, pakāpsies augstāk.

Kā pasaulē lielākajai naftas un gāzes ražotājai ASV ir lētāka enerģija nekā Eiropā un daudzās citās pasaules daļās. Taču šī dinamika, visticamāk, mainīsies, jo vairāk zaļās enerģijas nonāks tiešsaistē un uzņēmējdarbības nepieciešamība turpmākiem ieguldījumiem fosilā kurināmā samazinās. S&P prognozē, ka OPEC karteļa naftas tirgus daļa pieaugs no 36% 2020. gadā līdz 42% līdz 2040. gadam, savukārt ārpus OPEC piederošā daļa, tostarp ASV, samazināsies no 64% līdz 58%. Tas lielā mērā ir tāpēc, ka OPEC dalībvalstu, piemēram, Saūda Arābijas un AAE, nacionalizētās naftas kompānijas var turpināt investēt jaunos objektos, ja vien to valdības liks. Amerikas Savienotajās Valstīs un citās brīvā tirgus ekonomikās fosilā kurināmā investori, visticamāk, turpinās atkāpties, pieaugot zaļajai enerģijai.

Daži tirgus daļas punkti, iespējams, nešķiet lielas pārmaiņas, taču, ja enerģijas tirgi ir saspringti, nelielas piedāvājuma vai pieprasījuma izmaiņas var būtiski ietekmēt cenas. Saūda Arābija jau tagad ir viena no svarīgākajāmšūpoles ražotāji” naftas, kas spēj palielināt piedāvājumu pēc pieprasījuma, ja nepieciešams, lai stabilizētu tirgus. Tāpēc Baidens lūdza Saūda Arābijas ražot vairāk naftas pagājušajā gadā, kad ASV benzīna cenas sasniedza 5 USD par galonu. Šķiet, ka Saūda Arābijas un citām OPEC dalībvalstīm ir lielāka ietekme uz pasaules naftas tirgiem, jo ​​investori citur meklē zaļākas ganības.

Kā Baidens uzzināja pagājušajā gadā, OPEC mēdz dot priekšroku augstām cenām ražotājiem par zemām cenām patērētājiem. Saūda Arābija un citi Tuvo Austrumu naftas ražotāji arī samierinās ar Ķīnu, kas ir kļuvusi par to lielāko un svarīgāko klientu tagad, kad ASV lielāko daļu savas naftas ražo. Šķiet, ka ASV ietekmei uz enerģijas tirgiem un cenām ir lemts mazināties, jo privātais kapitāls, kas virza enerģētikas attīstību Amerikas Savienotajās Valstīs, migrē prom no fosilā kurināmā.

Baidens un daudzi vides speciālisti cer, ka amerikāņi pāries uz atjaunojamiem energoresursiem, pirms iestāsies nopietna naftas un gāzes krīze. Tomēr fosilā kurināmā pāragra norakstīšana palielina šādas krīzes iespējamību. Nākotnē kādam prezidentam var nākties par to runāt Savienības stāvoklī.

Riks Ņūmens ir vecākais žurnālists Yahoo Finance. Sekojiet viņam Twitter vietnē plkst @rickjnewman

Izlasiet jaunākās Yahoo Finance finanšu un biznesa ziņas

Lejupielādējiet Yahoo Finance lietotni Manzana or android

Sekojiet Yahoo Finance par Twitter, Facebook, Instagram, Flipboard, LinkedIn, un YouTube