Sociālo mediju pasaulē decentralizācijas jēdziens ir salīdzinoši jauns. Tomēr tā ir spēcīga ideja, kas var izjaukt tradicionālo sociālo mediju ainavu, kādu mēs to zinām. Decentralizētā sociālais tīkls (DeSoc) ir jauna un aizraujoša telpa, kas kriptovalūtu pasaulē strauji iegūst apgriezienus un pamatota iemesla dēļ.
Izpratne par DeSoc
DeSoc mērķis ir sniegt lietotājiem iespēju, atdot kontroli viņu rokās un nodrošināt viņiem drošu un privātu platformu sociālajai mijiedarbībai. Izmantojot DeSoc, jums vairs nav jāuztraucas par to, ka trešo pušu starpnieki vai centralizētās iestādes varētu ļaunprātīgi izmantot jūsu personas datus vai manipulēt ar tiem. Jūs varat būt atbildīgs par saviem datiem un izlemt, kam tiem ir piekļuve.
DeSoc uzplaukums ir atbilde uz pieaugošajām bažām par pieaugošo sociālo mediju platformu centralizāciju un dažu lielu korporāciju monopolistisko kontroli pār informācijas plūsmu. DeSoc mērķis ir izveidot demokrātiskāku un atvērtāku sistēmu, kurā lietotāji tiek mudināti dot ieguldījumu un savstarpēji sadarboties, nevis tikt uzskatīti par vienkāršiem produktiem, ko pārdot reklāmdevējiem.
Taču DeSoc nav tikai alternatīva esošajām sociālo mediju platformām. Tas ir arī par jaunu iespēju iekļaušanu un izmantošanas gadījumiem, kas iepriekš nebija iespējami. DeSoc platformas ļauj izveidot jaunas decentralizētas ekonomikas, kur lietotāji var nopelnīt žetonus par savu ieguldījumu un piedalīties sabiedrības virzītajos lēmumu pieņemšanas procesos.
Decentralizētās sociālās vēstures vēsture
Decentralizētās sociālās (DeSoc) saknes meklējamas 1990. gadu ciferpanka kustībā, kas bija vērsta uz kriptogrāfijas un citu tehnoloģiju izmantošanu, lai aizsargātu personas privātumu un veicinātu vārda brīvību. 2000. gadu sākumā sāka parādīties pirmās decentralizētās sociālo tīklu platformas, piemēram, atvērtā pirmkoda programmatūras platforma Diaspora.
Tomēr tas nebija līdz brīdim, kad parādījās blockchain tehnoloģiju un kriptovalūtu pieauguma dēļ DeSoc patiešām sāka gūt panākumus. Bitcoin blokķēdes palaišana 2009. gadā iezīmēja pagrieziena punktu decentralizācijas kustībai, jo tā nodrošināja veidu, kā droši uzglabāt un pārsūtīt vērtību bez nepieciešamības pēc centralizētiem starpniekiem.
DeSoc priekšrocības
Decentralizētais sociālais tīkls (DeSoc) piedāvā daudzas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajām sociālo mediju platformām, jo īpaši attiecībā uz privātumu, kontroli un decentralizāciju. Sīkāk apskatīsim dažas no galvenajām DeSoc priekšrocībām:
- Privātums un drošība: DeSoc platformas ir izstrādātas tā, lai tās būtu drošākas un privātākas nekā tradicionālās sociālo mediju platformas. Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju un kriptogrāfiju, DeSoc platformas nodrošina, ka lietotāji var kontrolēt savus datus un aizsargāt tos no nevēlamiem skatieniem. Turklāt, tā kā nav centrālās iestādes, nav neviena kļūmes punkta, ko varētu izmantot hakeri.
- Datu kontrole un īpašumtiesības: Izmantojot DeSoc, lietotājiem ir pilnīga kontrole un īpašumtiesības pār saviem datiem. Viņi var izlemt, kam ir piekļuve viņu informācijai, un var izvēlēties to dzēst jebkurā laikā. Tas ir krasā pretstatā tradicionālajām sociālo mediju platformām, kur lietotājiem bieži ir maza kontrole pār saviem datiem, un viņiem ir jāuzticas platformai, lai tos aizsargātu.
- Decentralizēta pārvaldība: DeSoc platformas pārvalda to lietotāji, nevis centralizēta iestāde vai korporācija. Tas nozīmē, ka lietotājiem ir iespēja ietekmēt platformas darbību un piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. Tas palīdz nodrošināt platformas pārredzamību un demokrātiju un lietotāju vajadzību prioritāti.
- Nav centrālās iestādes vai starpnieka: DeSoc platformas darbojas bez centrālās iestādes vai starpnieka, kas nozīmē, ka nav starpnieku, kas samazina peļņu. Tas arī nozīmē, ka lietotāji var veikt darījumus savā starpā tieši, neizmantojot trešās puses pakalpojumus.
- Kriptogrāfiskie marķieri un stimuli: Daudzas DeSoc platformas izmanto kriptogrāfiskos marķierus kā līdzekli, lai mudinātu lietotājus sniegt ieguldījumu un iesaistīties platformā. Tas rada decentralizētu ekonomiku, kurā lietotāji var nopelnīt marķierus par savu ieguldījumu un var izmantot šos marķierus, lai piekļūtu papildu funkcijām vai pakalpojumiem platformā.
DeSoc platformu galvenās iezīmes
Decentralizētās sociālās (DeSoc) platformas piedāvā virkni galveno funkciju, kas tās atšķir no tradicionālajām sociālo mediju platformām. Šīs funkcijas ļauj lietotājiem drošā un decentralizētā veidā sazināties vienam ar otru un nodrošina jaunas sociālās mijiedarbības un kopienas veidošanas iespējas. Šeit ir daži no tiem:
- Decentralizēta datu glabāšana: DeSoc platformās tiek izmantots decentralizēts datu uzglabāšanas modelis, kas nozīmē, ka lietotāja dati netiek glabāti centrālajā datu bāzē vai serverī. Tā vietā dati tiek glabāti sadalītā datoru tīklā, padarot tos drošākus un izturīgākus pret uzbrukumiem.
- P2P saziņa un ziņojumapmaiņa: DeSoc platformas ļauj lietotājiem sazināties vienam ar otru tieši, bez nepieciešamības pēc centralizēta ziņojumapmaiņas pakalpojuma. Šis vienādranga (P2P) saziņas modelis nodrošina, ka ziņojumi ir šifrēti un tos nevar pārtvert trešās puses.
- Identitātes pārvaldība: DeSoc platformās bieži tiek izmantota decentralizēta identitātes pārvaldības sistēma, kas ļauj lietotājiem izveidot un pārvaldīt savu identitāti. Tas nodrošina, ka lietotāji var kontrolēt savus personas datus un izlemt, kam tiem ir piekļuve.
- Viedie līgumi un dApps: daudzas DeSoc platformas izmanto viedos līgumus un decentralizētas lietojumprogrammas (dApps), lai nodrošinātu jaunus pakalpojumus un funkcijas. Piemēram, DeSoc platforma var izmantot viedo līgumu, lai atvieglotu marķieru apmaiņu starp lietotājiem, vai dApp, lai satura veidotājiem nodrošinātu decentralizētu tirgu.
- Žetonu ekonomija un stimulēšanas modeļi: DeSoc platformas bieži izmanto kriptogrāfiskos marķierus kā līdzekli, lai mudinātu lietotājus sniegt ieguldījumu un iesaistīties platformā. Šos marķierus var izmantot, lai piekļūtu papildu funkcijām vai pakalpojumiem platformā, vai arī tie var tikt tirgoti ārējās citu kriptovalūtu vai fiat valūtas biržās.
DeSoc platformu piemēri
Steemit
Steemit tika izstrādāts, lai izveidotu sociālo mediju platformu, kas atalgo lietotājus par satura veidošanu un izstrādi. Tradicionālās sociālo mediju platformas gūst ieņēmumus, izmantojot reklāmu, taču Steemit vēlējās izveidot pārredzamāku un demokrātiskāku sistēmu, kurā lietotāji var saņemt atlīdzību par viņu ieguldījumu. Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, Steemit spēja izveidot decentralizētu platformu, kurā lietotāji var nopelnīt kriptovalūtu, pamatojoties uz sava satura popularitāti un kvalitāti. Tas mudina lietotājus izveidot augstas kvalitātes saturu un iesaistīties platformā, tādējādi veidojot dinamiskāku un aktīvāku kopienu.
Minds
Minds tika izstrādāts, reaģējot uz bažām par privātumu un datu drošību tradicionālajās sociālo mediju platformās. Minds vēlējās izveidot sociālo tīklu platformu, kas par prioritāti piešķir lietotāju privātumu un ir izturīga pret cenzūru. Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju un kriptogrāfiju, Minds varēja izveidot decentralizētu platformu, kas šifrē lietotāja datus un nodrošina, ka tos nekontrolē centrālā iestāde. Platforma arī ļauj lietotājiem nopelnīt marķierus par savu ieguldījumu, ko var izmantot, lai piekļūtu papildu funkcijām vai atbalstītu citus lietotājus, veidojot uz sadarbību vērstu un aktīvāku kopienu.
Mastodonts
Mastodon tika izstrādāts, lai izveidotu decentralizētu mikroblogošanas platformu, kas ļauj lietotājiem sazināties ar citiem decentralizētā tīklā. Mastodon vēlējās izveidot alternatīvu centralizētām sociālo mediju platformām, piemēram, Twitter, kur lietotāji ir pakļauti viena uzņēmuma politikām un vadlīnijām. Izmantojot apvienoto modeli, Mastodon varēja izveidot neatkarīgu gadījumu tīklu, kas joprojām var savienoties viens ar otru. Tādējādi lietotāji var vairāk kontrolēt savus datus un saturu, vienlaikus saglabājot savienojumu ar lielāku kopienu.
LBRY
LBRY tika izstrādāts, lai izveidotu decentralizētu satura izplatīšanas platformu, kas ļauj veidotājiem publicēt un monetizēt savu saturu, neizmantojot centrālo iestādi. LBRY vēlējās izveidot alternatīvu tradicionālajām satura izplatīšanas platformām, piemēram, YouTube, kur satura veidotāji ir pakļauti stingrām vadlīnijām un var tikt demontēti vai noņemti viņu saturs. Izmantojot uz blokķēdes balstītu sistēmu, LBRY varēja izveidot drošu un caurspīdīgu platformu, kurā veidotāji var saņemt atlīdzību par viņu ieguldījumu. Tas mudina veidotājus ražot augstas kvalitātes saturu un iesaistīties platformā, tādējādi radot daudzveidīgāku un novatoriskāku satura ekosistēmu.
Pīpets
Peepeth tika izstrādāts, lai izveidotu decentralizētu mikroemuāru rakstīšanas platformu, kas par prioritāti piešķir lietotāju privātumu un ir izturīga pret cenzūru. Pīpets vēlējās radīt alternatīvu tradicionālajām sociālo mediju platformām, piemēram, Twitter, kur lietotāju dati nav droši un tos var kontrolēt centrālā iestāde. Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju un kriptogrāfiju, Peepeth spēja izveidot platformu, kas šifrē lietotāja datus un nodrošina, ka tos nekontrolē centrālā iestāde. Platforma arī ļauj lietotājiem nopelnīt žetonus par savu ieguldījumu, kas mudina lietotājus izveidot augstas kvalitātes saturu un iesaistīties platformā.
SocialX
SocialX tika izstrādāts, lai izveidotu decentralizētu sociālo tīklu platformu, kas piešķir prioritāti lietotāju privātumam un atlīdzina lietotājus par viņu ieguldījumu. SocialX vēlējās izveidot platformu, kas ir izturīga pret cenzūru un ļauj lietotājiem vairāk kontrolēt savus datus un saturu. Izmantojot uz blokķēdes balstītu sistēmu, SocialX varēja izveidot drošu un pārredzamu platformu, kurā lietotāji var nopelnīt žetonus par savu ieguldījumu. Tas mudina lietotājus izveidot augstas kvalitātes saturu un iesaistīties platformā, tādējādi veidojot kopienas lielāku sadarbību un iesaistīšanos. Tokenus var izmantot arī, lai piekļūtu papildu funkcijām vai pakalpojumiem platformā, radot dzīvīgāku un daudzveidīgāku ekosistēmu.
Izaicinājumi un ierobežojumi
Pieņemšana un tīkla efekti
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras DeSoc, ir pieņemšana un tīkla efekti. Tā kā DeSoc platformas darbojas decentralizēti un sadalīti, var būt grūti izveidot lietotāju kritisko masu un izveidot tīkla efektus. Tas var apgrūtināt jaunu platformu piesaisti un konkurēt ar iedibinātajām sociālo mediju platformām.
Lietojamība un lietotāja pieredze
Vēl viens DeSoc izaicinājums ir lietojamība un lietotāja pieredze. Tā kā daudzas DeSoc platformas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijas un izmanto kriptogrāfijas marķierus, tās var būt sarežģītākas un grūtāk lietojamas nekā tradicionālās sociālo mediju platformas. Tas var būt šķērslis ienākšanai dažiem lietotājiem, īpaši tiem, kuri nav pazīstami ar blokķēdes tehnoloģiju.
Mērogojamība un veiktspēja
DeSoc platformas saskaras arī ar problēmām mērogojamības un veiktspējas ziņā. Tā kā šīs platformas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijas, tās var būt lēnākas un mazāk efektīvas nekā tradicionālās sociālo mediju platformas. Tādējādi DeSoc platformām var būt grūtāk apstrādāt lielu lietotāju un satura apjomu.
Regulatīvās problēmas un juridiskā nenoteiktība
DeSoc platformas saskaras arī ar regulējuma problēmām un juridisko nenoteiktību. Tā kā šīs platformas darbojas decentralizēti un sadalīti, var būt grūti noteikt, kurš ir atbildīgs par vietējo likumu un noteikumu ievērošanas nodrošināšanu. Tas var apgrūtināt DeSoc platformu darbību noteiktās jurisdikcijās.
Pārvaldība un lēmumu pieņemšana
Vēl viens izaicinājums, ar ko saskaras DeSoc, ir pārvaldība un lēmumu pieņemšana. Tā kā šīs platformas ir decentralizētas un demokrātiskas, var būt grūti pieņemt lēmumus un ieviest izmaiņas. Tas var izraisīt aizkavēšanos un konfliktus, kā arī apgrūtināt DeSoc platformu attīstību un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.
Finansējums un ilgtspēja
Visbeidzot, DeSoc platformas saskaras ar izaicinājumiem finansējuma un ilgtspējības ziņā. Tā kā šīs platformas bieži ir bezpeļņas un nepaļaujas uz ieņēmumiem no reklāmām, var būt grūti iegūt līdzekļus, kas nepieciešami platformas izstrādei un uzturēšanai ilgtermiņā. Tas var apgrūtināt DeSoc platformu konkurenci ar labi finansētām un izveidotām sociālo mediju platformām.
DeSoc nākotne
Decentralizētā sociālā joma (DeSoc) ir joma, kas strauji attīstās, un šīs aizraujošās un novatoriskās telpas nākotne izskatās gaiša. Šeit ir dažas no galvenajām tendencēm un notikumiem, kas veido DeSoc nākotni:
- Integrācija ar Web3: Viena no aizraujošākajām tendencēm DeSoc telpā ir integrācija ar Web3 tehnoloģijām. Web3 ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu jaunas paaudzes decentralizētas tehnoloģijas, kuru pamatā ir blokķēde un citas izplatītas tehnoloģijas. Integrējot ar Web3, DeSoc platformas var izmantot jaunas funkcijas un iespējas, piemēram, decentralizētu identitāti, decentralizētu krātuvi un decentralizētu finansējumu.
- Tokenizācija un decentralizētās finanses: Vēl viena tendence DeSoc telpā ir marķieru un decentralizēto finanšu (DeFi) sistēmu izmantošana. Izmantojot kriptogrāfiskos marķierus, DeSoc platformas var izveidot jaunas stimulēšanas struktūras un atlīdzības mehānismus, kas var palīdzēt veicināt lietotāju līdzdalību un iesaistīšanos. Turklāt, integrējoties ar DeFi sistēmām, DeSoc platformas var radīt jaunas iespējas lietotājiem nopelnīt un tirgot žetonus.
- Sadarbspēja un vairāku platformu saderība: Sadarbspēja un starpplatformu savietojamība ir arī svarīgas tendences DeSoc telpā. Izveidojot datu apmaiņas un saderības standartus, DeSoc platformas var atvieglot lietotāju pārvietošanos starp dažādām platformām un tīkliem. Tas var palīdzēt izveidot atvērtāku un sadarbspējīgāku DeSoc ekosistēmu, kas var sniegt labumu gan lietotājiem, gan platformu operatoriem.
Bottomline
Lai gan DeSoc platformas saskaras ar virkni izaicinājumu un ierobežojumu, piemēram, pieņemšanu, lietojamību, mērogojamību, regulējumu, pārvaldību un finansējumu, šīs problēmas rada arī izaugsmes un inovācijas iespējas. Risinot šīs problēmas un izstrādājot jaunas funkcijas un lietošanas gadījumus, DeSoc platformas var turpināt attīstīties un nodrošināt lietotājiem drošāku, privātāku un decentralizētāku veidu, kā mijiedarboties savā starpā.
Avots: https://www.cryptopolitan.com/desoc-decentralized-social/