Kā Turcijas jaunākās darbības var nāvējoši iedragāt tās gada piedāvājumu par jauniem F-16

Tikai nedēļas laikā Turcija uzbruka Savienoto Valstu kurdu sabiedrotajiem Sīrijā, apdraudēja ASV karaspēku un atkal dubultoja savu strīdīgo Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi. Šādas darbības varētu vēl vairāk stiprināt jau tā ievērojamo iebildumu Vašingtonā pret ierosināto modernizēto F-16 pārdošanu Ankarai.

2021. gada oktobrī Turcija savai esošajai flotei pieprasīja 80 jaunas iznīcinātājus Block 70 F-16 Viper un 80 modernizācijas komplektus. Lūgums tika iesniegts tikai divus gadus pēc tam, kad tai tika aizliegts iegādāties piektās paaudzes slepenos iznīcinātājus F-35 Lightning II saistībā ar strīdīgo Krievijas moderno pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu S-400 iepirkumu.

Kongresā ir bijuši ievērojami iebildumi pret pārdošanu, un tie, kas iebilst, vienmēr atsaucas uz S-400 iegādi un apgalvoja, ka Turcijas ārpolitika pašreizējā prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana vadībā grauj dažādas ASV intereses.

Neskatoties uz to, Ankara pēdējās nedēļās pauda optimismu, ka Vašingtona drīzumā ieviesīs zaļo gaismu pārdošanu.

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana pārstāvis Ibrahims Kalins 3. novembrī sacīja, ka uzskata, ka jautājums par Turcijas F-16 pārdošanu tiks atrisināts tuvākā mēneša vai divu laikā.

"Nav viegli sniegt skaidru prognozi, taču šķiet, ka pastāv liela varbūtība, ka process tiks pabeigts tuvākā mēneša vai divu laikā," viņš sacīja Turcijas medijiem.

"Kad tā notiks ar F-16 problēmu, tiks atrisināta gan modernizācija, gan jaunu F-16 iegāde."

Pēc tikšanās ar prezidentu Džo Baidenu G20 līderu samitā Bali 15. novembrī Erdogans arī bija noskaņots optimistiski, pa ceļam uz mājām žurnālistiem stāstot, ka Baidens viņam apliecinājis, ka problēma ir aktuāla. "viņa rokās".

Tomēr nesenās Turcijas darbības un komentāri var izraisīt vēl vienu Vašingtonas pretreakciju un apdraudēt pārdošanu.

13. novembrī sprādziens sprādziens rosīgajā Stambulas avēnijā nogalināja sešus cilvēkus. ASV nekavējoties izteica Ankarai līdzjūtību. Ankara tos noraidīja.

Turcijas iekšlietu ministrs Suleimans Soilu pat pielīdzināja līdzjūtības vēsti "slepkava ir pirmais, kas parādās nozieguma vietā", norādot uz ASV atbildību par šausminošo teroraktu.

Turcija uzbrukumā vaino Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK) un Sīrijas Kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG), kuras abas grupas stingri noliedz. YPG, lielākās Sīrijas Demokrātisko spēku (SDF) organizācijas galvenā sastāvdaļa, kopš 2014. gada ir bijis galvenais ASV sabiedrotais pret ISIS Sīrijā un kaujās pret šo grupējumu zaudējis ne mazāk kā 11,000 XNUMX vīriešu un sieviešu.

Izmantojot Stambulas uzbrukumu kā ieganstu, Turcija veica vairākus postošus gaisa triecienus pret SDF kontrolēto Sīrijas ziemeļaustrumu daļu un atkārtoti draudēja ar pārrobežu sauszemes operāciju. Līdztekus tiešajam mērķim pret ASV sabiedroto kaujiniekiem un Sīrijas ziemeļaustrumu civilās infrastruktūras izpostīšanai, triecieni apdraud arī dažus no aptuveni 900 ASV karavīriem, kas joprojām atrodas šajā reģionā.

"Pēdējie gaisa uzlidojumi Sīrijā tieši apdraudēja ASV personāla drošību, kurš strādā Sīrijā ar vietējiem partneriem, lai sakautu ISIS un saglabātu apcietinājumu vairāk nekā desmit tūkstošiem ISIS aizturēto," sacīja Pentagona preses sekretārs Brigs. Ģenerālis Patriks Raiders 23. novembra paziņojums.

Daudziem Turcija izmantoja F-16 šie streiki. ASV kongresmenis Frenks Pallone izcēla Turcijas reaktīvās lidmašīnu izmantošanu, lai bombardētu slimnīcu netālu no Sīrijas kurdu pierobežas pilsētas Kobani, atkārtoti paužot iebildumus pret Ankaras jaunu pārdošanai.

"Erdogans bombardēja civilo infrastruktūru, tostarp slimnīcu. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es strādāju, lai bloķētu iznīcinātāju F-16 pārdošanu Turcijai,” viņš tviterī. "Erdogana agresijas modelis liecina, ka mēs nevaram viņam uzticēt ASV militāro aprīkojumu."

Papildus "tiešai" ASV karaspēka apdraudēšanai ar ASV ražotām kara lidmašīnām, Turcijas retorika atkal parādīja, ka Ankara joprojām ir nepaklausīga jautājumā par S-400.

"Mums nav problēmu ar S-400," aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņots 22. novembra uzrunā Turcijas parlamenta plānošanas un budžeta komitejai.

"Viņi jautā, kur ir [sistēmas]. S-400 ir savā vietā un gatavs lietošanai," viņš piebilda. "Tam ir pārsūtīšanas laiks. Pēc tam stundas laikā viss būs gatavs. Ja šādi draudi kaut kādā veidā attīstīsies, mēs to ņemsim un izmantosim pēc tam, kad izlemsim, kur būs mūsu valsts pretgaisa aizsardzība.

Akars atgādināja, ka Turcija vispirms meklēja ASV raķeti Patriot un Eiropas SAMP-T, lai apmierinātu savas liela attāluma pretgaisa aizsardzības vajadzības, bet galu galā izvēlējās S-400. Turcijas amatpersonas ir pieļāvušas, ka Ankarai bija jāiegādājas Krievijas sistēma, jo tās Rietumu un NATO sabiedrotie tai neatstāja citu izvēli. Šis runāšanas punkts atkal un atkal ir viegli atspēkots. ASV arī 3. gada beigās piedāvāja Turcijai pārdot PAC-2018 Patriots ja tā piekristu atteikties no S-400 darījuma. Ankara atteicās un liktenīgi virzījās uz priekšu.

23. novembrī, atbildot uz jautājumu par Akara komentāriem, ASV Valsts departamenta pārstāvis teica ASV nostāja, ka Turcijas S-400 nav savienojama ar NATO standarta aprīkojumu un apdraud NATO tehnoloģijas, paliek nemainīga. Amatpersona arī mudināja Turciju atbrīvoties no saņemtajām sistēmām un brīdināja, ka jebkuri jauni darījumi ar Krievijas aizsardzības sektoru izraisīs papildu sankcijas pret Ankaru saskaņā ar Likumu par cīņu pret Amerikas pretiniekiem ar sankciju palīdzību (CAATSA).

Ja Turcija turpmākajās nedēļās turpinās atkārtot šīs darbības un deklarācijas un uzsāks vērienīgo sauszemes iebrukumu Sīrijas ziemeļaustrumos, ar kuru tā ir draudējusi, iebildumi pret F-16 pārdošanu vēl vairāk pastiprināsies, kavējot administrācijas centienus iegūt apstiprinājumu. Darījuma atcelšana galu galā varētu atstāt Turcijas gaisa spēkus bez būtiskiem uzlabojumiem, kas tiem nepieciešami lai atjauninātu savu milzīgo F-16 floti nākamajai desmitgadei.