Starptautiskās Krimināltiesas tiesneši atļauj kriminālvajāšanai atsākt izmeklēšanu Afganistānā

31. gada 2022. oktobrī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) II Pirmstiesas palāta izdeva šo lēmumu, pilnvarojot prokuratūru atsākt izmeklēšanu par situāciju Afganistānas Islāma Republikā.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad 2021. gada septembrī prokuratūra Pieprasītais atļauja atsākt izmeklēšanu (kas bija atliktais pēc Afganistānas valdības pieprasījuma 2020. gada martā). Saskaņā ar presei Prokuratūra, kas izdota 2021. gada septembrī, “lēma [izmeklēšanā] Afganistānā koncentrēties uz noziegumiem, kurus, iespējams, pastrādājuši Taliban un Islāma valsts — Horasanas province (IS-K), un piešķirt prioritāti citiem šīs izmeklēšanas aspektiem.

Tiesneši Pirmstiesas palātā II apsvērts ka Afganistāna pašlaik neveic patiesu izmeklēšanu un ka tā nav rīkojusies tādā veidā, kas apliecinātu interesi turpināt atlikšanu no 2020. gada marta. Kā viņi norādīja, “afganistānā ierosināto lietu un personu ierobežotais skaits, kā liecina Palātas iesniegtie un vērtējamie materiāli nevar novest pie secinājuma, ka SKT izmeklēšana ir jāatliek. Tāpēc palāta apmierina prokuratūras pieteikumu un atļauj atsākt izmeklēšanu Afganistānas situācijā.

Pirmstiesas II palāta arī piebilda, ka šī atļauja attiecas uz visiem iespējamiem noziegumiem, kas ietilpst situācijā un konfliktā, kāds tas pastāvēja tiesas sēdes laikā. Apelācijas palātas lēmums ar ko 5. gada 2020. martā atļauj, proti, noziegumus, kas, iespējams, izdarīti Afganistānas teritorijā kopš 1. gada 2003. maija, kā arī citus iespējamos noziegumus, kuriem ir saistība ar bruņotu konfliktu Afganistānā un ir pietiekami saistīti ar situācija Afganistānā un tika veiktas citu Romas statūtu dalībvalstu teritorijā kopš 1. gada 2002. jūlija.

Formulējot savu lēmumu, Pirmstiesas II palāta ņēma vērā cietušo viedokli un bažas. Cita starpā Pirmstiesas palāta II atzīmēja ka personas, kas iesniedza iebildumus, “pauda atbalstu izmeklēšanas atsākšanai vairāku faktoru dēļ, tostarp: (i) nepieciešamība nodrošināt patiesu un savlaicīgu izmeklēšanu, ko varētu panākt tikai objektīva starptautiska tiesa. ; ii) vēlme palīdzēt izbeigt nesodāmību un novērst turpmākus noziegumus; vai (iii) pārliecība, ka Tiesas veiktā izmeklēšana ļaus palielināt informētību par cietušo situāciju un ļautu sadzirdēt upuru balsis.

Cietušie arī izvirzīja vairākus jautājumus Afganistānā, tostarp policijas un tiesu iestāžu vājumu Afganistānā, patiesas piekļuves trūkumu tiesai un jebkādu iespēju nodrošināt atbildību. Viņi arī ziņoja par bailēm no atriebības. Tas ir īpašs jautājums, jo īpaši pēc 2021. gada augusta un tagad, kad daudzi cilvēktiesību aizstāvji un starptautiskie dalībnieki, kas bija atbalstījuši upurus, ir pametuši Afganistānu. Daži upuri arī pauda bažas par ierosināto uzmanības loka sašaurināšanos (tikai Taliban un IS-K pastrādātajiem noziegumiem), norādot, ka “šī uzmanības dēļ prokuratūra var neievērot noziegumus, ko, iespējams, izdarījuši citi, tostarp bruņoto spēku locekļi vai trešo pušu drošības un izlūkošanas pakalpojumus vai mērķēšanu uz noteiktām cilvēku grupām.

Tā kā Taliban ir pie varas, izredzes nodrošināt Afganistānas tiesu taisnīgumu un atbildību ir nulle, Starptautiskās Krimināltiesas iesaistīšana pašlaik ir vienīgā cerība, ka cietušie varēs redzēt kādu taisnīgumu. Tomēr ir jāapsver arī citas juridiskas iespējas, lai nodrošinātu, ka nevienam upurim netiek liegta taisnība par pastrādāto zvērību litaniju. Tā kā starptautiskā sabiedrība turpina cīnīties, reaģējot uz krīzi Afganistānā, tiesiskuma un atbildības jautājumam ir nepieciešama jauna starptautiskā uzmanība.