Jaungada nakts salvo no Pekinas apsūdz
Walmart T.sk.
WMT 1.06%
“stulbums un tuvredzība” ir radījis nopietnu izaicinājumu Rietumu uzņēmumiem vienā no to daudzsološākajiem tirgiem: valdībām izvirzot apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, amatpersonas izdara spiedienu uz ārvalstu uzņēmumiem, lai viņi nostātos Ķīnas pusē.
Rietumu uzņēmumi ir cietuši no dažādiem ģeopolitisku pretvēju viļņiem, cenšoties veikt uzņēmējdarbību pasaules visvairāk apdzīvotajā valstī. Bet Walmart un pusvadītāju giganta pieredze
Intel Corp
pēdējo nedēļu laikā un patērētāju pretreakcija pret tādiem lieliem zīmoliem kā H&M Hennes un Mauritz AB un
Adidas AG
pagājušajā gadā demonstrē Pekinas jaunu vēlmi stāties pretī Rietumu valdību kritikai ar pretuzbrukumiem Rietumu uzņēmumiem.
Šis grūdiens ir līdzīgs ģeopolitisks izaicinājums tam, ar kādu uzņēmumi saskārās pēc 1989. gada Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņa, sacīja Jorgs Vutke, Pekinā bāzētais Eiropas Tirdzniecības palātas Ķīnā vadītājs. Tomēr šoreiz likmes ir augstākas: "Ķīnas nozīme ir pieaugusi daudzas, daudzas reizes," viņš teica.
Tajā pašā laikā Rietumu zīmoli ir pakļauti kā nekad agrāk spiedienam no savu valdību, investoru un patērētāju pašmāju puses saistībā ar pieaugošo politisko, sociālo un vides problēmu loku. Tādējādi jebkāda izpratne par līdzdalību Pekinā saistībā ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem rada lielāku reputācijas risku.
Sekojot Intel un Walmart, Pekina ir vērsta uz divām Amerikas biznesa ikonām, paplašinot savu tīklu ārpus pārsvarā Eiropas modes zīmoliem, ko tā izmantoja pagājušajā gadā. Pekinas jaunā pašpārliecinātība izpaužas kā citi lielie Amerikas uzņēmumi, tostarp
kokakola Co
un
Airbnb Inc
Sponsorēt Pekinas olimpiskās spēles nākamajā mēnesī. Rietumu zīmoli ir rūpīgi pārdomājuši, kā un vai izmantot spēles mārketinga nolūkos, ņemot vērā pieaugošo ASV kritiku pret Ķīnu par cilvēktiesībām.
Nesenais uzliesmojums ar Pekinu ir vērsts uz Siņdzjanu, kur ASV un citi ir apsūdzējuši Ķīnu genocīda īstenošanā pret reģiona uiguru etnisko minoritāti. Vašingtona saistībā ar apsūdzībām ir ierosinājusi diplomātisku olimpisko spēļu boikotu, atsakoties nosūtīt oficiālu pārstāvniecību, bet ļaujot piedalīties sacensībās amerikāņu sportistiem. Pekina noliedz apsūdzības genocīdā un citos cilvēktiesību pārkāpumos reģionā.
H&M
un Adidas pieder modes industrijas grupai, kas 2020. gadā pauda bažas par apsūdzībām Sjiņdzjanā, ar kokvilnu bagātajā reģionā. Abas pagājušajā gadā Ķīnā kļuva par valdības kritikas un patērētāju boikota mērķiem. H&M būtībā tika izdzēsts no Ķīnas interneta, un tā produkti un veikalu atrašanās vietas tika izdzēstas no lielākās daļas Ķīnas iepirkšanās un karšu lietotņu.
Abi ir zaudējuši miljoniem dolāru pārdošanas apjomā, kas kādreiz bija viens no viņu visstraujāk augošajiem tirgiem. H&M ir turpinājis tiešsaistes paziņojumu par savām bažām par apsūdzībām piespiedu darbā Sjiņdzjanā, taču ir atteicies sniegt plašākus komentārus par šo jautājumu. Adidas ir paziņojis, ka Ķīnā saskaras ar ģeopolitiskām problēmām, taču atteicās sniegt sīkāku informāciju.
"Daudzi investori jau kādu laiku ir sadarbojušies ar saviem portfeļa uzņēmumiem par šo Siņdzjanas jautājumu," sacīja Anita Doreta, Investoru alianses par cilvēktiesībām direktore, kuras biedru vidū ir vairāk nekā 200 institucionālo investoru, kas kopā pārvalda aktīvus 7 triljonu dolāru apmērā. Viņa sacīja, ka investori ir nobažījušies par darbības, finanšu, juridiskiem un reputācijas riskiem, ar kuriem uzņēmumi varētu saskarties, ja tie nepārvaldīs cilvēktiesību problēmas.
Sjiņdzjana nav bijusi vienīgā pretruna, kurā Rietumu uzņēmumi var orientēties. Dažu pēdējo gadu laikā ārvalstu uzņēmumi arvien biežāk ir nonākuši Pekinas izvirzīto ģeopolitisko problēmu risināšanā, tostarp par to, kā uzņēmumi raksturo Taivānu un Honkongu. Ķīnas uzņēmēji saka, ka starptautiskiem uzņēmumiem ir grūtāk veikt uzņēmējdarbību arī tagad, jo pastāv spēcīgāka vietējā konkurence. Pavisam nesen Ķīnas iestādes ir pastiprinājušas savu kontroli pār vairākām ekonomikas svirām, tostarp tās kontroli pār datu vākšanu.
Pagājušajā mēnesī ASV pieņēma visaptverošu likumu, kas aizliedz lielāko daļu importa no Sjiņdzjanas. Dažas dienas vēlāk Ķīnas amatpersonas publiski pārmeta Intel par lūgumu piegādātājiem neiegādāties preces no reģiona. Intel paziņoja, ka ir rakstījis piegādātājiem, lai ievērotu ASV likumus, un ka šī darbība neatspoguļo Intel nostāju Sjiņdzjanas jautājumā.
Intel pārstāve atteicās sniegt sīkāku informāciju.
Intel ir arī galvenais olimpisko spēļu sponsors. Kongresa izpildkomisijas uzklausīšanā par Ķīnu Kongresa locekļi jautāja korporatīvajiem olimpisko spēļu sponsoriem, vai viņi lūgs Starptautisko Olimpisko komiteju atlikt nākamās Pekinas ziemas spēles, lai Ķīnai būtu laiks risināt cilvēktiesību problēmas. No pieciem sponsoriem tiesas sēdē tikai Intel atbildēja apstiprinoši. "Mēs esam uzsvēruši SOK cilvēktiesību nozīmi Intel un mudinājuši viņus uztvert šīs lietas visnopietnāk," sacīja Intel vadītājs.
Stīvs Rodžerss.
Piektdien valsts pretkorupcijas aģentūra asi kritizēja Walmart un brīdināja par patērētāju pretreakciju pret to, dažas dienas pēc tam, kad sociālo mediju lietotāji apgalvoja, ka tās Ķīnā bāzētie Walmart un Sam's Club veikali ir pārtraukuši uzkrāt produktus no Siņdzjanas. Walmart atteicās komentēt šo problēmu.
Daudzi ārvalstu uzņēmumi Ķīnā joprojām plaukst, un daži nesen veiktie uzņēmumu apsekojumi liecina, ka ārvalstu vadītāju pārliecība par Ķīnas izaugsmes potenciālu ir augsta.
Manzana Inc
piemēram, ir kļuvis par Ķīnas lielāko tālruņu pārdevēju pēc tirgus daļas.
Ķīna ir arī svarīgs tirgus
Tesla Inc
nodrošinot vienu ceturtdaļu no Ostinā, Teksasā bāzētā autoražotāja ieņēmumiem 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos. Ķīnas regulatori un vietējie konkurenti gadu gaitā ir sadarbojušies ar Tesla, taču Pekina kopumā ir palīdzējusi veicināt tās izaugsmi valstī.
Kopš Ķīnas atvēršanas tiem pirms gadu desmitiem ir bijuši arī citi lieli satricinājumi ārvalstu uzņēmumiem. Pēc tam, kad Ķīnas karaspēks 1989. gadā lejupslīdes laikā vardarbīgi izbeidza demokrātijas atbalstītāju protestu Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā, jaunas ārvalstu tiešās investīcijas Ķīnā kritās. Uzņēmumi meklēja alternatīvus piegādes avotus Āzijā.
Jo 1993,
Levi Strauss
Uzņēmums & Co pārtrauca piegādes attiecības ar rūpnīcām Ķīnā saistībā ar to, ko tā sauca valstī plaši izplatīto cilvēktiesību pārkāpumu. Ķīnas valdības pārstāvis toreiz sacīja, ka šim solim nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām un valstī joprojām ir desmitiem tūkstošu amerikāņu uzņēmumu. Pēc pieciem gadiem uzņēmums atgriezās Ķīnā, sakot, ka tic, ka tur varētu atrast atbildīgus biznesa partnerus.
2010. gadā Ķīnas cilvēktiesību rekords atkal nokļuva ziņu virsrakstos, šoreiz, kad meklētājprogrammu gigants Google izstājās no Ķīnas saistībā ar bažām par cenzūru un kiberspiegošanu. Pekina Google soli nodēvēja par "pilnīgi nepareizu", un Ķīnas pārstāvis sacīja, ka Google lieta ir vairāk kaitējusi pašas Silīcija ielejas uzņēmuma reputācijai nekā Ķīnai.
Cilvēktiesību grupas ir paziņojušas, ka, sākot ar 2017. gadu, Ķīnas varas iestādes Sjiņdzjanā sāka aizturēt pat vienu miljonu uiguru un citu lielākoties musulmaņu etnisko minoritāšu nometnēs un dažus pakļaut piespiedu darbam. ASV valdība pērn pasludināja situāciju par genocīdu. Ķīnas amatpersonas apsūdzības sauc par meliem, raksturojot nometnes kā arodu centrus, kas nodrošina ekonomisko attīstību un apkaro reliģisko ekstrēmismu.
2020. gadā nozares koalīcija Better Cotton Initiative, kurā ietilpst daudzi no pasaules lielākajiem zīmoliem, tostarp H&M un Adidas, paziņoja, ka pārtrauks darbu Siņdzjanā piespiedu darba problēmu dēļ. Sākot ar pagājušā gada martu, Ķīnas ziņu aģentūras un sociālo mediju lietotāji uzbruka koalīcijai un dažiem tās locekļiem par apsūdzību izcelšanu. Viņi aicināja boikotēt Adidas un
Puma
SE. Katrs no tiem ziņoja par aptuveni 15% pārdošanas apjoma kritumu savā Ķīnas tirgos trešajā ceturksnī. Lielākais zaudētājs bija H&M; tās jaunākais ceturkšņa pārskats liecina, ka pārdošanas apjomi Ķīnā samazinājušies par vismaz 37%.
Daži konkurenti ir izmantojuši priekšrocības: Ķīnas sporta apģērbu gigants
Anta sporta produkti SIA
un Muji, Tokijā bāzēts apģērbu un mājas piederumu zīmols, kas pieder
Rjohins Keikaku Co
, publiski apņēmusies turpināt lietot Siņdzjanas kokvilnu, gūstot atzinību Ķīnā.
Rakstīt Liza Lina plkst [e-pasts aizsargāts] un Stu Woo plkst [e-pasts aizsargāts]
Autortiesības © 2021 Dow Jones & Company, Inc. Visas tiesības aizsargātas. 87990cbe856818d5eddac44c7b1cdeb8
Avots: https://www.wsj.com/articles/beijings-favored-tool-to-counter-human-rights-criticism-punish-companies-11641158347?siteid=yhoof2&yptr=yahoo