Džeimija Dimona liecība noslēdz konfrontējošu enerģijas nedēļu

Kad kādā brīdī tālā nākotnē mēs visi varēsim apstāties, lai atvilktu elpu un pārdomātu pieaugošās enerģētikas krīzes cēloņus, šķiet, ka šī aizvadītā nedēļa tiks uzskatīta par galveno brīdi, kad realitāte par krīzi Tā bija nedēļa, kurā tika atcelts nacionālais šķelšanas aizliegums, ANO līdera ārkārtas runa un daži ļoti atklāti divu augsta līmeņa izpilddirektoru paziņojumi.

Tā bija arī nedēļa, kad tika izlaists jauns pētījums, kurā detalizēti aprakstīta satraucošā iespēja, ka kontinentam var beigties galvenā enerģijas prece.

Vai Eiropai šoziem beigsies benzīns?

Trešdien enerģijas analītikas un izlūkošanas uzņēmums Enverus izdeva jaunu pētījumu ar nosaukumu "Cerība uz normālu ziemu Eiropas gāzes perspektīvā". Pa e-pastu nosūtīts atklājumu kopsavilkums paredz, ka "ja iestājas aukstāks laiks, nekā gaidīts, līdz 2023. gada martam Ziemeļrietumu Eiropā var beigties dabasgāze."

"Mūsu scenāriji liecina, ka nepietiekama gāzes piegādes normēšana šajā ziemā nozīmētu, ka Eiropas valstis izsīks krājumus līdz 2023. gada februārim, ja ziemas temperatūra būs zemāka nekā parasti," sacīja Enverus Intelligence vecākais līdzstrādnieks Krišna Sapkota.

Sapkota norāda, ka gadījumā, ja ES valstis veiksmīgi īstenos pieprasījuma samazinājumu par 15%, kas ir to izvirzītie mērķi, tās varētu izkļūt no nākamās ziemas ar dabasgāzes krājumiem līdzīgā līmenī, kāds bija pagājušā gada aprīlī. Ja, tas ir, kontinentā temperatūras ziņā tiek uzskatīta par “normālu” ziemu.

Realitāte ir tāda, ka mums visiem vajadzētu cerēt uz tik normālu ziemu.

Apvienotā Karaliste atceļ savu laušanas aizliegumu

Agrā ceturtdienā, amatpersonas Apvienotajā Karalistē paziņoja par recisiju 2019. gadā noteiktā hidrauliskās sašķelšanas jeb “fracking” aizlieguma slānekļa dabasgāzei. Sky News citē biznesa un enerģētikas sekretāru Džeikobu Rīsu-Mogu, kurš sacījis, ka Apvienotās Karalistes enerģētiskās drošības stiprināšana ir "absolūta prioritāte", ņemot vērā "Putina nelegālo iebrukumu Ukrainā un enerģijas ieroci".

Aizliegums tika noteikts, pamatojoties uz bažām par seismisko zemestrīci, ko, iespējams, izraisīja šādas operācijas pēc plkst. gadu anti-fracking aktīvisms Lielbritānijā. Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Apvienotās Karalistes politikas veidotāji nolēma, ka šādas bažas ir svarīgākas par bažām par energoapgādes drošību, kuras mazināšanās būtu neizbēgama, jo valsts izvēlējās atteikties no savu zināmo derīgo izrakteņu attīstības par labu importēt savas vajadzības no citām valstīm, kuru valsts intereses ne vienmēr ir saskaņotas ar Apvienotās Karalistes interesēm.

Taču tagad ēku enerģētikas krīze un no tās izrietošās strauji pieaugošās izmaksas, ko sedz parastie pilsoņi un Lielbritānijas ekonomika, ir izraisījusi šī energoapgādes drošības vienādojuma pārdomāšanu. Tādējādi aizliegums, kas tika uzskatīts par tik būtisku tikai pirms 3 gadiem, tagad šķiet nedaudz mazāks, pat iztērējams. Nekas neliek realitātei sākt iestāties tik uzticamāk un ātrāk kā liela krīze.

Dimons atsakās doties ceļā uz elli"

JP Morgan izpilddirektors Jamie Dimon informēja Kongresa inkvizitorus citā, šonedēļ Kapitolija kalnā notikušajā skates tipa uzklausīšanā, ka viņa banka neatturēsies no jaunu ieguldījumu veikšanas lielos naftas un gāzes attīstības projektos, uzdodot biedriem šādu jautājumu: "Absolūti nē, un tas būtu Amerikas ceļš uz elli.

Uz jautājumu par viņa pārdomām par enerģijas pārejas gaitu, Dimons bija tikpat skaidrs. "Mēs to nesaprotam," viņš rupji sacīja. “Pasaulei ir nepieciešami 100 miljoni barelu naftas un gāzes katru dienu, un mums tas ir vajadzīgs 10 gadus. Lai to izdarītu, mums ir jāveic pienācīgi ieguldījumi naftas un gāzes kompleksā.

“Ieguldījumi naftas un gāzes kompleksā ir izdevīgi, lai samazinātu CO2, jo, kā mēs visi esam redzējuši, augstās naftas un gāzes cenas dēļ, īpaši pārējā pasaulē, jūs esat redzējuši, ka visi atgriežas pie oglēm. Ne tikai nabadzīgās valstis, piemēram, Indija, Indonēzija un Vjetnama, bet arī bagātas valstis, piemēram, Vācija, Francija un Nīderlande.

Dimona kunga atbildes ir neapšaubāmi pretrunā ar ESG orientēto investīciju stāstījumu, kas ir dominējis kopš Rietumu valdību centieniem veicināt šo enerģētikas pāreju. Tās ir vēl viena zīme, ka lielajās bankās sāk parādīties šādas politikas rīcības neparedzēto seku realitāte.

ANO galvenais Lambasts vada fosilā kurināmā uzņēmumus

Vēl viens ievērojams piezīmju kopums šonedēļ izskanēja no ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutērresa, kurš ir bijis galvenais politisko lēmumu atbalstītājs rietumos, kas ir noveduši pie pašreizējās enerģētikas krīzes. Sec. Gutērresa komentāri, kas otrdien tika iesniegti ANO Ģenerālajai asamblejai, ir krasā pretstatā Dimona komentāriem un ir visievērojamākie ar sekretāra lēmumu ne tikai vēl vienu reizi divkāršot uz ESG vērsto stāstījumu un skarbo klimata trauksmes retoriku, bet arī arī iestājas par to, lai sodītu ikvienu, kas novirzās no šī stāstījuma.

Atzīstot, ka pasaules valdības “ir iestrēgušas kolosālā globālā disfunkcijā”, Gutērress apsūdzēja fosilā kurināmā uzņēmumus, ka tie “ēdas ar simtiem miljardu dolāru subsīdijām un negaidītu peļņu, kamēr mājsaimniecību budžeti sarūk un mūsu planēta deg”.

Sec. Ģenerālis iestājās par to, ka šīs nozares un to veicinātāji ir jāsoda ar nodokļiem un stingrākiem noteikumiem, piebilstot: "Tas ietver bankas, privāto kapitālu, aktīvu pārvaldītājus un citas finanšu institūcijas, kas turpina investēt un garantēt oglekļa piesārņojumu."

Tādējādi, kad sāk parādīties sekas, ko rada galvenokārt rietumu valdību centieni, cenšoties subsidēt priekšlaicīgu pāreju uz esamību, mēs redzam, ka viens no vadošajiem globālajiem šo centienu aizstāvjiem rāda ar pirkstiem uz to pašu veco boogeymen kopu.

Aramco izpilddirektors nosoda valdību nespēju plānot

Tajā pašā dienā, kurā Sec. Gutērress izteica savas nesavaldīgās piezīmes, pasaules lielākās naftas kompānijas izpilddirektors tos efektīvi dekonstruēja, punktu pa punktam. Runājot pie Šlumbergera digitālais forums Otrdien Lucernā, Šveicē, Aramco izpilddirektors Amins Nasers uzņēma globālos politikas veidotājus par to, ko viņš sauca par nespēju pareizi plānot šo enerģētikas pāreju.

"Iespējams, visbīstamākā no visām bija ideja, ka ārkārtas situāciju plānošanu var droši ignorēt," daļēji sacīja Nasers. “Jo, kad jūs apkaunojat naftas un gāzes investorus, demontējat ar naftu un oglēm darbināmas elektrostacijas, nespējat dažādot enerģijas piegādes (īpaši gāzes), iebilst pret SDG saņemšanas termināļiem un noraida kodolenerģiju, jūsu pārejas plānam vajadzētu būt pareizam.

"Tā vietā, kā parādīja šī krīze, plāns bija tikai smilšu piļu ķēde, ko realitātes viļņi ir aizskalojuši. Un miljardiem visā pasaulē tagad saskaras ar enerģijas pieejamību un dzīves dārdzību, kas, visticamāk, būs smagas un ilgstošas.

Sākas realitāte par enerģētikas krīzi, kā arī sekas, ko arvien vairāk novērotāju var redzēt pienākam pasaulē kā ātrumā traucošs kravas vilciens. Tagad rodas jautājums, vai atliek laiks atbrīvot sliedes pirms lokomotīves ierašanās.