Karalim Čārlzam III vajadzētu kļūt par klimata monarhu

Kā vēsture varētu aplūkot karaļa Kārļa III valdīšanu? Tālāk mēs ierosinām, ka karalim Kārlim III ir iespēja iezīmēties kā klimata monarhs, kas arī radikāli atšķirtu viņu no nesen aizgājušās un ļoti iemīļotās karalienes Elizabetes II. Balstoties uz savu atklātā vides aizstāvja darbu, viņš varēja veikt smalku klimata aizstāvību, vienlaikus ievērojot monarhijas robežas un pienākumus.

Karaļa Kārļa III aizstāvība klimata jomā būs īpaši apsveicama, jo klimata attīstība pēdējos mēnešos ir apstājusies (izņemot spilgtas vietas, piemēram, Inflācijas samazināšanas likums). Reaģējot uz pieaugošajām enerģijas cenām un Krievijas dabasgāzes eksporta samazinājumu, valstis atsāk ogļu rūpnīcas un veido dārgu jaunu infrastruktūru dabasgāzes piegādei no ASV uz Eiropu. Turklāt valdības izsludina subsīdijas tā vietā, lai ļautu pieaugt enerģijas cenām (kas it kā būtu jādara oglekļa nodokļiem). Daudzi ASV štati ir apturējuši gāzes nodokli. Lielbritānija ir paziņojusi, ka ikgadējā mājsaimniecības enerģijas rēķini tiks ierobežota līdz 2,500 £. Vācija un Austrija ir arī solījuši atbalstu mājsaimniecībām, lai tiktu galā ar pieaugošajām enerģijas cenām.

Kārlim III ir iespaidīgs 50 gadu ieraksts par darbu pie vides cēloņiem. Pagājušajā gadā Glāzgovas COP 26 samitā, kur viņš sniedza atklāšana adrese, Čārlzs (toreiz Velsas princis) atzīmēja ka “COVID-19 pandēmija mums ir parādījusi, cik postoši var būt globāli pārrobežu draudi. Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās neatšķiras. Patiesībā tie rada vēl lielākus eksistenciālus draudus tādā mērā, ka mums ir jānostājas uz tā, ko varētu dēvēt par karu.

Varētu brīnīties, kāpēc konstitucionāls monarhs bez reālas varas varētu ietekmēt klimata politiku. Galu galā viņš nevar sodīt vai apbalvot politiķus (lai gan iepriekš viņš ir nosūtījis 44 "melnais zirneklis” burti ministriem par rīcību vides jautājumos). Atbilde ir kausa kanceles spēks. Kopumā slavenības un ietekmētāji var pievērst sabiedrības uzmanību konkrētiem jautājumiem un motivēt politikas pasākumus. Kad runā britu monarhs, cilvēki mēdz klausīties pat ārpus Lielbritānijas. Apbrīnojami aizraujas Lielbritānijas karaliskās tiesības, ko, bez šaubām, palīdz Bekingemas pils prasmīgā mediju vadība un pēdējā laikā populāri TV šovi, piemēram, The Crown.

Britu konservatīvie, no kuriem daudzi iebilst pret agresīvu rīcību klimata jomā, ļoti ciena monarhiju. Kā klimata konsultants Niks Brūkss atzīmē: “Karalis Čārlzs III varētu ietekmēt dažus diezgan konservatīvus ļaudis ar labi izstrādātu vispārīgo ziņojumapmaiņu… tie, kas ir visizturīgākie pret klimata ziņojumapmaiņu, parasti ir tie, kas visvairāk dod priekšroku hierarhiskām sistēmām, un jūs nesaņemat daudz hierarhiskāku monarhija."

Līdzsvarojot pretrunīgo vēstījumu no Dauningstrītas

Kārļa III pasludināšana par jauno monarhu notiek interesantā laikā, jo šķiet, ka Apvienotās Karalistes jaunieceltā premjerministre Liza Trusa bremzē klimata politiku. Viņa grib apturēt zaļās nodevas subsidēt ieguldījumus atjaunojamos energoresursos, atcelt slānekļa urbšanas aizliegumsun atkārtoti izskatīs Lielbritānijas neto nulles emisijas saistības. Viņai ir iecelts klimata skeptiķi uz ministru amatiem: Anne-Marie Trevelyan par transporta sekretāri un Rīss-Mogs kā biznesa un enerģētikas sekretārs. Jaunais tirdzniecības sekretārs Kemi Badenoch ir aprakstījis nulles emisiju mērķus kā "vienpusēju ekonomisko atbruņošanos".

Tātad, ko var darīt karalis Kārlis III?

Klimata aizstāvības jomā Čārlzs nav sācis labi. Viņa pirmā runa kā karalis viņš nepieminēja klimata pārmaiņas. Tā kā šis bija drūms brīdis, viņam, iespējams, nebija pareizi runāt par savu personīgo darba kārtību (pretstatā institucionālajiem pienākumiem).

Taču noteiktā laikā karalis Kārlis III varētu uzsākt divas iniciatīvas. Pirmkārt, viņam vajadzētu pārslēgt karalisko automašīnu parku uz EV. Otrkārt, viņam jāsamazina Bekingemas pils oglekļa pēdas nospiedums. Galu galā viņš veica plašas izmaiņas savā iepriekšējā dzīvesvietā plkst Highgrove: “Dārza uzmanības centrā ir ilgtspējība, kurā tiek izmantota lietus ūdens apūdeņošanas sistēma un saules paneļi. Visi atkritumi tiek pārstrādāti, un īpašumā izveidotā niedru gultnes notekūdeņu sistēma apsaimnieko īpašumā esošos notekūdeņus. Dārzi tiek kopti, lai nodrošinātu, ka tie plaukst pilnīgā harmonijā ar dabu…”. Varbūt Čārlzs varētu veikt Haiggrovu Bekingemā un galu galā arī citus karalisko īpašumus (lai gan šķiet, ka viņš atteicās uzstādīt vēja turbīnas Haigrovā).

Kritiķi varētu teikt, ka simboliski žesti neatrisina strukturālas problēmas, kas izraisījušas klimata krīzi. Mēs piekrītam, ka klimata pārmaiņām ir svarīga strukturāla dimensija, kas prasa enerģisku politikas rīcību. Taču klimata krīze arī prasa, lai indivīdi pieteiktos jebkādā veidā, nevis apgalvotu, ka viņi ir bezspēcīgi. Moto vajadzētu būt dalītam upurim, bagātajiem un varenajiem rādot ceļu. Jo īpaši personām, kurām ir institucionāla autoritāte, ir pienākums rādīt piemēru.

Intervijā 2020 Pasaules ekonomikas forums sanāksmē, (toreiz Velsas princis) Čārlzs atzīmēja: “Mēs nevaram tā turpināt, jo katru mēnesi tiek pārspēts vēl viens temperatūras rekords… Vai mēs gribam ieiet vēsturē kā cilvēki, kuri neko nedarīja, lai atnestu pasauli laicīgi atgrieztos no sliekšņa, lai atjaunotu līdzsvaru, kad mēs to būtu varējuši darīt? Es negribu.” Varbūt karalim Kārlim III vajadzētu sākt domāt, kā viņš vēlētos ieiet vēsturē. Mēs iesakām viņam būt lieliska iespēja atšķirties kā o klimata monarhs.