(Bloomberg) - Parasti sauss izpētes ziņojums šonedēļ satricināja zelta tirgu, norādot uz masveida, bet līdz šim neidentificētiem suverēniem pircējiem.
Visvairāk lasītie no Bloomberg
Centrālās bankas trešajā ceturksnī iegādājās 399 tonnas dārgmetālu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējais rekords, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Nedaudz mazāk nekā ceturtā daļa nonāca publiski identificētajās iestādēs, rosinot spekulācijas par slepenajiem pircējiem.
Lai gan lielākā daļa centrālo banku informē Starptautisko Valūtas fondu, kad tās pērk zeltu, lai papildinātu savu valūtas kasi, citas ir slepenākas. Tikai dažiem ir iespējas veikt pirkšanu trešajā ceturksnī, kas ir pietiekami, lai mīkstinātu investoru triecienu, kas pārdod dārgmetālus, jo Federālo rezervju sistēma paaugstināja procentu likmes.
"Ar šo pārdošanas apjomu es biju mazliet pārsteigts, ka zelts nebija vājāks," sacīja Ross Normans, Metals Daily, informācijas portāla, kas koncentrējas uz dārgmetāliem, izpilddirektors. "Bet es domāju, ka tagad mums ir atbilde."
WGC, kalnrūpniecības nozares lobiju grupa, aprēķinu sagatavošanai izmanto konsultāciju uzņēmuma Metals Focus Ltd. datus. Tas savukārt paļaujas uz publisko datu, tirdzniecības statistikas un lauka pētījumu kombināciju, lai sniegtu skaitļus par pieprasījumu dažādos zelta tirgus sektoros.
Lai gan ir grūti identificēt zelta tirgus vaļus, tikai dažas centrālās bankas spēj veikt šādus pirkumus:
Ķīna
Pasaules ekonomika Nr.2 reti atklāj, cik daudz zelta pērk tās centrālā banka. 2015. gadā Ķīnas Tautas banka atklāja gandrīz 600 tonnu lēcienu savās dārgmetālu rezervēs, šokējot tirgus vērotājus pēc sešu gadu klusēšanas.
Kopš 2019. gada valsts nav ziņojusi par izmaiņām savā zelta krājumā, veicinot spekulācijas, ka tā varētu būt pirkusi zem radara.
Tirdzniecības dati liecina, ka valsts ir paņēmusi milzīgus daudzumus dārgmetālu. Ķīna šogad līdz šim importējusi 902 tonnas zelta, jau pārsniedzot pagājušā gada kopējo apjomu. Tas ir papildus vairāk nekā 300 tonnām, ko valsts raktuvēs parasti saražo katru gadu.
Un, lai gan iekšzemes pieprasījums ir bijis spēcīgs, jo iedzīvotāji trešajā ceturksnī iegādājās aptuveni 601 tonnu, tas ir ceļā uz 2021. gada līmeni. Gada sākumā Covid-19 bloķēšana apgrūtināja juvelierizstrādājumu un dārgmetālu iegādi vienam no pasaules lielākajiem patērētājiem.
Ķīnai vajadzība atrast alternatīvu dolāriem, kas dominē tās rezervēs, reti ir bijusi spēcīgāka. Spriedze attiecībās ar ASV ir augsta pēc pasākumiem, kas veikti pret tās pusvadītāju firmām, savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā ir pierādījis Vašingtonas vēlmi noteikt sankcijas centrālās bankas rezervēm.
Krievija
Krievija ir pasaulē otrā lielākā zelta ieguves valsts, kas parasti saražo vairāk nekā 300 tonnas gadā. Pirms 2022. gada februāra tas eksportēja metālu uz tādiem tirdzniecības centriem kā Londona un Ņujorka, kā arī uz Āzijas valstīm.
Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas zelts Rietumos vairs nav gaidīts, savukārt Ķīna un Indija nelabprāt importē milzīgus daudzumus. Tas palielina iespēju, ka centrālā banka varētu iesaistīties, lai iegādātos šīs piegādes, taču Krievijas kopējās ārvalstu valūtas rezerves, tostarp zelts, šogad ir samazinājušās.
Krievijas dolāru un eiro rezerves tika iesaldētas ar sankcijām, padarot centrālajai bankai mazāk pievilcīgu tās papildināt. Turklāt tā neizdala savus zelta krājumus atsevišķi.
Tauta pagātnē ir bijusi milzīga zelta pircēja, pavadot sešus gadus, uzkrājot dārgmetālus, pirms apstājās pandēmijas sākumā. Krievija februārī pēc iebrukuma Ukrainā paziņoja, ka ir gatava pirkt zeltu par noteiktu cenu, taču gubernatora vietnieks Aleksejs Zabotkins pagājušajā mēnesī sacīja, ka pirkumi vairs nav praktiski, jo tie palielinās naudas piedāvājumu un inflāciju.
Naftas eksportētāji
Dažām valstīm šī gada enerģētikas krīze ir izdevies labāk nekā Persijas līča naftas eksportētājiem. Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Kuveita ir guvuši negaidītus rezultātus, un daži ir iepludinājuši naudu ārvalstu aktīvos, izmantojot valsts ieguldījumu fondus.
Viņi, iespējams, meklēja zeltu, lai dažādotu. Saūda Arābijai ir lielākais zelta krājums arābu pasaulē, taču tā nav ziņojusi par izmaiņām savos uzkrājumos kopš 2010. gada. Toreiz “atšķirības grāmatvedībā” noveda pie tās rezervju dubultošanās līdz 323 tonnām.
Indija
Indijas centrālā banka jau iepriekš ir veikusi lielus zelta pirkumus, 200. gadā iegādājoties 2009 tonnas no Starptautiskā Valūtas fonda. Kopš tā laika tā ir tendence pirkt pakāpeniskāk, vienlaikus sniedzot tirgus atjauninājumus.
Ņemot vērā spiedienu uz tās valūtu, tā šogad, iespējams, ir izvairījusies no zelta iepirkšanās. To ir pastiprinājis spēcīgais dārgmetālu imports tās patērētāju sektoram pēdējos mēnešos.
Visvairāk lasītie no Bloomberg Businessweek
© 2022 Bloomberg LP
Avots: https://finance.yahoo.com/news/mystery-whales-baffle-gold-market-080001745.html