Augšējā līnija
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien sacīja, ka Somija un Zviedrija varētu sagaidīt dažus pasākumus un aizsardzību posmā starp abām valstīm, kas piesakās dalībai, un līdz brīdim, kad tiks pabeigta to formālā ratifikācija, jo Somijas ministrs norādīja, ka varētu pieņemt lēmumu kopā par pievienošanos NATO tuvāko nedēļu laikā.
Pēc NATO ārlietu ministru tikšanās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs rīko preses konferenci … [+]
Anadolu aģentūra, izmantojot Getty Images
galvenie fakti
Stoltenberg stāstīja reportieriem Briselē viņš ir "pārliecināts, ka ir veidi, kā pārvarēt šo starpposmu", ja Krievija mēģinātu iebiedēt abas valstis pēc tam, kad tās potenciāli pieteiksies pievienoties aliansei.
NATO ir 30 valstu alianse, ko apvieno a drošības līgums Tajā teikts, ka "uzbrukums vienam sabiedrotajam tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem sabiedrotajiem", un NATO valstīm ir jāsniedz militārā palīdzība, ja tiek uzbrukts kādai dalībvalstij.
Stoltenberga komentāri liecina, ka dalībvalstis varētu sniegt zināmu atbalstu Somijai un Zviedrijai, pirms visas 30 valstis oficiāli ratificēs savu pievienošanos aliansei.
Stoltenbergs sacīja, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija nolems pieteikties, viņš sagaida, ka abas valstis tiks "sirsnīgi uzņemtas" un "process noritēs ātri", un piebilda, ka ar Somijas prezidentu viņš runās vēlāk ceturtdien.
Komentāri nāk pēc Somijas ārlietu ministra Pekas Haavisto teica šīs nedēļas sākumā abas valstis varēja pieņemt lēmumu tajā pašā dienā vai tās pašas nedēļas laikā, taču precizēts, ka datums nevienam iespējamam pieteikumam nav noteikts.
Svarīgs citāts
Stoltenbergs sacīja, ka ir "pārliecināts, ka mēs spēsim atrast vienošanos" pārejas periodam starp abu Skandināvijas valstu pieteikumu un oficiālu ratifikāciju visu NATO dalībvalstu parlamentos. "Tas būtībā ir par katras Eiropas nācijas tiesībām lemt par savu nākotni," sacīja Stoltenbergs. "Tātad, kad Krievija mēģina savā ziņā draudēt, iebiedēt Somiju un Zviedriju no nepieteikšanās, tas tikai parāda, kā Krievija neievēro katras tautas pamattiesības izvēlēties savu ceļu."
Pamatinformācija
Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis Somijai un Zviedrijai pārvērtēt savu ilggadējo militāro neitralitāti. "Ir pirms un pēc 24. februāra," sacīja Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone. preses konference šomēnes paziņojot, ka abas valstis veic drošības pārbaudes. "Drošības ainava ir pilnībā mainījusies." Somijai, kas 1917. gadā pasludināja neatkarību no Krievijas, ir 810 jūdžu gara robeža ar Krieviju, lai gan Krievija iebruka valstī 1939. gadā un izraisīja gadu ilgušo karu, kas beidzās ar Somiju cedēšana 11% no tās teritorijas Krievijai. Zviedrija ir apņēmusies izvairīties no militārām aliansēm vairāk nekā 200 gadus, lai gan DW ziņojumi Zviedrijas sala Baltijas jūrā varētu būt neaizsargāts mērķis, ja reģionā izceltos konflikts.
Galvenais kritiķis
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasīja NATO atvilkt karaspēku no Krievijas robežas, norādot, ka Krievija, visticamāk, iestāsies pret kaimiņvalsts Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs brīdināja ka Krievijai būs "jālīdzsvaro situācija" ar "militārām un politiskām sekām", un Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, teica šī mēneša sākumā Krievija ir gatava nosūtīt Baltijas valstīm kodolieročus, ja abas valstis pievienosies aliansei.
Vēl lasu
Somija un Zviedrija var lemt par pievienošanos NATO kopā, bet Somijas ministrs precizē laika grafiku (Forbes)
Somijas ministrs saka, ka Somijas pievienošanās NATO "ļoti iespējams" un, cerams, "ātri" (Forbes)
Lūk, kāpēc Somija un Zviedrija varētu pievienoties NATO — un kāpēc tas ir svarīgi (Forbes)
Avots: https://www.forbes.com/sites/annakaplan/2022/04/28/nato-could-provide-arrangements-for-sweden-and-finland-during-membership-process-secretary-general-says/