Nav Pasaules kausa titulu komandām ar ārzemju galvenajiem treneriem, bet viņi ir uzvarējuši visu pārējo

Pēc 2022. gada Kataras Pasaules kausa izcīņas daudzas valstsvienības un galvenie treneri apsver savus nākamos soļus. Anglijas izlases galvenais treneris Gerets Sautgeits paziņojis, ka viņam būs vajadzīgs zināms laiks, lai izlemtu par savu nākotni, un Brazīlija un Beļģija ir starp komandām, kuras meklē jaunu galveno treneri.

Ir daudz diskusiju par to, vai Brazīlijai, Anglijai vai citām valstīm vajadzētu nolīgt ārzemju galveno treneri. Baumo, ka Brazīlija ir ieinteresēta Carlo Ancelotti kā potenciāls Tites aizstājējs, savukārt monētas otrā pusē Dienvidkorejas futbola asociācija bija spiesta izdot paziņojumu lai noraidītu baumas, ka tā apsvērtu tikai “patriotisku” vietējo galveno treneri.

Ikreiz, kad notiek debates par valstsvienības galvenā trenera tautību, vienmēr šķiet, ka parādās viena statistika: neviena puse nekad nav uzvarējusi Pasaules kausā ar ārzemju galveno treneri.

Taču šim argumentam ir vairāki trūkumi.

Pirmkārt, tikai astoņas valstis jebkad ir uzvarējušas Pasaules kausa izcīņā, un daudzi turnīri notika pirms ārzemju galvenā trenera izvēles vairumam valstu pat bija apsvērums.

Otrkārt, valstis, kuras ir uzvarējušas Pasaules kausā, parasti ir bijušas tās, kurās ir spēcīgākās līgas un spēlētāji, un valstis, kurās ir labākie spēlētāji, visticamāk, arī veido labākos galvenos trenerus.

Treškārt, ir vairāk starptautisku sacensību nekā Pasaules kauss.

Skatoties uz kontinenta līmeņa starptautiskajām sacensībām, piemēram, Copa America vai Āfrikas Nāciju kausu pēdējos gados, gadījumos, kad turnīrā ir uzvarējis kāds mazākais spēlētājs, viņam parasti ir bijis ārzemju treneris.

Kanāda (2000. gada zelta kauss)

CONCACAF Zelta kausā dominē ASV un Meksika, kuras kopš 1991. gada ir ieguvušas katru Zelta kausu, izņemot vienu. Meksikas 2019. gada uzvarai bija argentīniešu galvenais treneris Džerardo “Tata” Martino, savukārt vācietis Jirgens Klinsmans bija galvenais treneris par ASV uzvaru 2013. gadā.

Vienu reizi, kad neuzvarēja ne ASV, ne Meksika, trofeju pacēla Kanāda, kuras galvenais treneris bija vācietis Holgers Osieks. Kanāda grupu turnīrā pārvarēja monētas mešanu pēc neizšķirta ar Kostariku un uzaicinātajām Dienvidkoreju. Pēc tam Osieck komanda ceturtdaļfinālā ar zelta vārtiem pārspēja Meksiku, bet finālā uzvarēja ar 2:0 pret Dienvidamerikas uzaicināto Kolumbiju.

Grieķija (Euro 2004)

Grupā, kurā bija Spānija, Krievija un mājiniece Portugāle, visi Grieķiju bija norakstījuši. Iespējams, viņiem vajadzēja ievērot, ka Grieķijas izlases galvenais treneris bija Oto Rehāgels, kurš dažus gadus iepriekš bija uzvarējis Bundeslīgā ar tikko paaugstināto Kaiserslautern. Grieķija atklāšanas mačā ar 2:1 šokēja Portugāli un finālā vēlreiz pārspēja laukuma saimniekus, šoreiz ar 1:0.

Zambija (2012. gada Āfrikas Nāciju kauss)

Pasaules kausa skatītāji varētu pazīt Herve Renard ar viņa laimīgo balto kreklu, līdzību ar Spēle troņiem gabals Džeimss Lanisters vai viņa puslaika runa Saūda Arābijai savas nesenās uzvaras laikā pār Argentīnu. Taču Āfrikas futbola fani viņu pazīs kā galveno treneri, kurš 2012. gadā noveda Zambiju līdz pārsteidzošai AFCON uzvarai. Zambija finālā pārspēja Kotdivuāru ar soda sitieniem, bet Kotdivuāra pati kļuva par Āfrikas čempioni tikai trīs gadus vēlāk AFCON. 2015. gads, un neviens cits kā Herve Renārs par galveno treneri kļuva par otro AFCON titulu.

Čīle (2015. gada Copa America)

Čīle 0. gada Copa America spēlē nospēlēja neizšķirti 0:2015 ar Argentīnu, pēc tam uzvarēja 0 metru soda sitienu sērijā un savā laukumā izcīnīja trofeju. Viņu galvenais treneris tolaik bija argentīnietis Horhe Sampaoli, kurš tagad vadīja Sevilla komandu. Gadu vēlāk Argentīnā dzimušais spānis Huans Antonio Pici atkārtoja šo triku, pēc kārtējā neizšķirta 0:XNUMX ar soda sitieniem pārspējot savu dzimteni, tādējādi Čīlei piešķirot abpusēji čempionu titulus.

Katara (2019. gada Āzijas kauss)

Celtic austrāliešu menedžeris Anže Postekoglo ir vienīgais galvenais treneris šajā tūkstošgadē, kurš ar savu dzimteni uzvarējis Āzijas kausā. Japāna kopš 2000. gada ar ārzemju galvenajiem treneriem šajā turnīrā uzvarējusi trīs reizes, bet vienu reizi Irāka.

Katara, iespējams, nepārsteidza 2022. gada Pasaules kausu, taču viņi parādīja, ka ir pelnījuši vietu turnīrā jau 2018. gadā, izcīnot Āzijas kausu. Fēlikss Sančess. Katara pusfinālā ar 4:0 pārspēja Apvienotos Arābu Emirātus, bet finālā ar 3:1 Japānu, kā arī turnīra sākumā uzvarēja Saūda Arābiju un Dienvidkoreju.

Šie kontinenta čempionāti parāda, ka statistikai “Neviens ārzemju galvenais treneris nav uzvarējis Pasaules kausā” nav lielas nozīmes. UEFA Eiropas čempionāts varētu nebūt Pasaules kauss, taču Anglijas fani nesūdzēsies, ja ārzemju treneris aizvedīs Trīs lauvas uz uzvaru Euro 2024 Vācijā.

Ir arī citi, pamatotāki argumenti, kāpēc izvēlēties vietējo treneri, nevis ārzemju treneri.

Izlases treneriem atvēlētā trenera laika trūkums varētu nozīmēt, ka vietējā trenera tehnisko nepilnvērtību varētu pārvarēt, runājot vienā valodā un nacionālā lepnuma motivācijas spēku. Vietējais galvenais treneris var kalpot kā iedvesmas avots citiem vietējiem treneriem, un ilgtermiņā valstis vēlēsies uzlabot savu futbola līmeni, lai tās ražotu augstas kvalitātes galvenos trenerus, nevis algotu ārvalstu trenerus kā īsceļu uz panākumiem.

Daži cilvēki pat uzskata, ka ir ārzemju treneris "krāpšanās" un domāju, ka FIFA vajadzētu ieviest līdzīgus noteikumus kā spēlētājiem attiecībā uz valstsvienību galveno treneru tautību.

Visi šie argumenti ir apsvēršanas vērti, taču ārzemju trenerus nevajadzētu noraidīt tikai tādēļ, ka neviena valsts nav uzvarējusi Pasaules kausa izcīņā ar ārzemju treneri, jo viņi ir ieguvuši visas citas galvenās trofejas.