Kodolenerģijas nākotne izskatās gaišāka

No 2009. līdz 2019. gadam atjaunojamās enerģijas patēriņš pasaulē pieauga vidēji par 13.4%. Šajā laikā atjaunojamās enerģijas patēriņš pieauga no 8.2 eksadžouliem (EJ) visā pasaulē līdz 28.8 EJ.

Tomēr globālās oglekļa dioksīda emisijas šajā laikā pieauga par vairāk nekā 4 miljardiem tonnu gadā, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni 2019. gadā.

Iemesls tam ir tas, ka kopējais globālais enerģijas patēriņš — lai gan vidēji gadā pieaug tikai par 1.9 % — no 92. līdz 2009. gadam pieauga par 2019 EJ. Atjaunojamie enerģijas avoti pieaug daudz straujāk, taču pie pašreizējā pieauguma tas prasīs gadu desmitus. likmes, pirms atjaunojamie enerģijas avoti var nopietni samazināt oglekļa dioksīda emisijas pasaulē.

Tāpēc kodolenerģijai varētu būt izšķiroša atbalsta loma globālo oglekļa dioksīda emisiju ierobežošanā. Tomēr kodolenerģija ir koncentrēta nedaudzās valstīs, un tikai dažas no tām palielina savu kodolenerģijas ražošanu.

Francija nesen paziņoja, ka līdz 14. gadam uzbūvēs līdz 2050 jauniem kodolreaktoriem. Tas iezīmēja politikas maiņu, jo prezidents Emanuels Makrons pirms četriem gadiem bija solījis atteikties no kodolenerģijas un slēgt 12 kodolreaktorus. Taču valsts šoziem ieguva realitātes pārbaudi, kad dažas no tās atomelektrostacijām tika izslēgtas, un tāpēc tā bija spiesta pievērsties oglēm.

Francija būvēs sešus jaunus kodolreaktorus un pētīs iespēju izveidot vēl astoņus. "Ņemot vērā elektroenerģijas vajadzības, vajadzību paredzēt arī pāreju un esošās flotes beigas, ko nevar pagarināt bezgalīgi, mēs šodien uzsāksim jaunu kodolreaktoru programmu," sacīja Makrons.

Taču lielākā daļa jaunu kodolenerģijas būvniecības nākamo piecu gadu laikā notiks Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tas ir svarīgi, jo šī ir joma, kurā visstraujāk pieaug oglekļa dioksīda emisijas.

Ķīnai, kas jau ir liela kodolvalsts, ir gandrīz 20 jauni kodolreaktori, kas tiks būvēti nākamo piecu gadu laikā. Indija, kas ir viena no pasaulē lielākajām un visstraujāk augošajām enerģijas patērētājām, vēl nav liela kodolenerģijas ražotāja. Tomēr ar astoņiem jauniem kodolreaktoriem, kuru būvniecība tiks uzsākta līdz 2027. gadam, tā ir stingri apņēmusies par tādu kļūt.

Vairāk kodolenerģijas Ķīnā un Indijā varētu palīdzēt nodrošināt pieaugošo enerģijas pieprasījumu bez nepārtraukta oglekļa dioksīda emisiju eksplozijas reģionā. Faktiski tas var būt vienīgais risinājums, kas var saprātīgi sasniegt šo mērķi.

ASV — pasaulē lielākajā kodolenerģijas ražotājā — kodolenerģijas ražošanas apjomi pēdējo divu desmitgažu laikā ir bijuši nemainīgi. Taču šogad tam vajadzētu mainīties, nododot ekspluatācijā Southern's Vogtle 3. un 4. blokus. Šīs būs pirmās jaunās kodolvienības, kas ir uzbūvētas Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā trīs gadu desmitu laikā.

Jāatzīst, ka nozarē joprojām ir daudz pretvēju pēc iepriekšējām kodolkatastrofām, piemēram, Černobiļas 1986. gadā un 2011. gada Fukušimas kodolkatastrofas. Ir jāizvairās no vēl vienas lielas katastrofas, jo tas būtu milzīgs šķērslis šim svarīgajam instrumentam, lai ražotu stabilu, mērogojamu jaudu ar zemu oglekļa emisiju.

Taču, tā kā pašlaik tiek būvētas atomelektrostacijas, ir vismaz zināma cerība, ka kodolenerģija atgūst atzinību un var dot arvien lielāku ieguldījumu globālo oglekļa emisiju pieauguma apturēšanā.