Naftas ražotāji COP27 klimata samitā pārbauda realitāti

COP27 klimata konference Ēģiptē ir bijusi grūta cīņa klimata aktīvistiem. Energoapgādes drošības problēmas un tradicionālā fosilā kurināmā deficīts, kas joprojām ir lielākajai daļai pasaules ekonomikas, ir pamatoti zog šovu.

Jūs zināt, ka tas ir slikti, ja ES klimata vadītājs kļūst par saprāta balsi energoapgādes drošības jautājumos.

"Ja mēs nevarēsim izturēt savus iedzīvotājus un rūpniecību ziemā, klimata politika vairs nepaliks," sacīja Francs Timmermans pirms ceļojuma uz Šarm eš Šeihas kūrortpilsētu, kur notika ikgadējā ANO klimata konference.

Šodienas enerģētikas krīze, ko pastiprināja Krievijas iebrukums Ukrainā februārī, ir radījusi ļoti nepieciešamos jautājumus par enerģētikas pārejas tempu un parādījusi, cik tālu pasaule ir no fosilā kurināmā atteikšanās.

Eiropas līderi tiek apsūdzēti par savu zaļo ambīciju atkāpšanos no naftas un sašķidrinātās dabasgāzes importa un ogļu rūpnīcu darbības atjaunošanas vai darbības pagarināšanas, cenšoties tikt galā ar pēkšņo Krievijas piegāžu zudumu.

Pārmetumi nāk no visām pusēm. Vides grupas un klimata aktīvisti vēlas redzēt ātru fosilā kurināmā pārtraukšanu, savukārt labējie jūtas apstiprināti pretestībā Eiropas izvēlētajam ātrajam pārejas ceļam.

Patiesība ir tāda, ka kopš Ukrainas kara sākuma ES ir paātrinājusi savus dekarbonizācijas kritērijus. Taču tas nemaina faktu, ka Eiropa nevar pilnībā aizstāt Krievijas cauruļvadu gāzi ar vēja un saules enerģiju.

"To nevar vienas nakts aizstāt ar atjaunojamiem energoresursiem - tas prasa laiku," sacīja Timmermans. Tāpēc ir skaidrs, ka šo divu iemeslu dēļ mums šajā starpposma periodā būs jāmeklē alternatīvi fosilā kurināmā avoti.

Tas īsumā iekapsulē enerģijas pārejas dilemmu. Vairāk fosilā kurināmā būs nepieciešams, lai nodrošinātu globālās ekonomikas darbināšanu turpmākajos gados, jo enerģētikas pārejai būs vajadzīgas desmitgades.

Bet pat tad, ja Eiropā ir redzami pierādījumi viņiem acīs, daži Rietumu līderi un klimata aktīvisti to joprojām nevar pieņemt.

ASV prezidents Džo Baidens ir bijis viens no ļaunākajiem likumpārkāpējiem. "Vairs nekādas urbšanas," Baidens sacīja gubernatores Ketijas Hočulas (D-NY) politiskajā mītiņā pagājušajā svētdienā. “Tur vairs nav urbšanas. Es neesmu izveidojis nevienu jaunu urbumu.

Prezidents lepojas ar saviem centieniem bloķēt jaunas naftas un gāzes urbšanas iespējas federālajās zemēs, pat ja viņš cenšas nodrošināt lielākus piedāvājumus, lai pazeminātu naftas cenas un palīdzētu Eiropai pārdzīvot ziemu. Tā ir liekulība visaugstākajā līmenī.

Labā ziņa ir tā, ka atšķirībā no iepriekšējām COP sanāksmēm šajā sanāksmē ir iekļauti naftas un gāzes ražotāju pārstāvji, lai līdzsvarotu sarunu.

Ražotāji uzsver, ka diskusijai par klimatu vajadzētu būt par globālo sasilšanu izraisošo emisiju likvidēšanu, nevis par fosilo kurināmo.

Nozare var dekarbonizēt fosilo kurināmo, paplašinot tādas tehnoloģijas kā oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS) un ūdeņradis vai izmantojot uz dabu balstītas kompensācijas.

Tas ievērojami samazinātu naftas un gāzes nozares oglekļa pēdas nospiedumu, pasaulei pakāpeniski pārejot uz zemu oglekļa emisiju alternatīvām, tostarp atjaunojamiem enerģijas avotiem un elektriskajiem transportlīdzekļiem. Tas ir saprātīgs ceļš uz priekšu, kas ļauj izvairīties no pēkšņas pārejas, kas ir nostādījusi Eiropas ekonomiku uz sliekšņa.

Sakiet, ko vēlaties par Saūda Arābijas, pasaulē lielākās naftas eksportētājas, un Ķīnas, tās lielākās naftas importētājas, režīmiem. Viņu autoritārās valdības un sliktie sasniegumi cilvēktiesību jomā ir nenoliedzami.

Taču šīm abām valstīm ir arī svarīgas atziņas par globālo enerģijas tirgu nākotni. Tiek ziņots, ka abas COP27 atliek pūles, lai izstrādātu “darba programmu”, kas veicinātu straujāku emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Iespējams, tas ir tāpēc, ka līdz 2030. gadam ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc naftas un gāzes pieaugs, vienlaikus hroniski nepietiekami investējot jaunā naftā un gāzē. piegādes turpinās.

Vienkārši sakot, pasaulē lielākā naftas eksportētāja un importētāja saskata bīstamu nelīdzsvarotības veidošanos.

Naftas cenas jau ir tuvu 100 USD par barelu, neskatoties uz to, ka pasaules ekonomika atrodas uz recesijas sliekšņa. Dabasgāzes cenas barelu ekvivalentā ir vēl augstākas lielākajā daļā pasaules reģionu.

Pašreizējās klimata debatēs ir nepieciešams līdzsvarotāks skatījums uz pāreju uz enerģētiku. Cerēsim, ka COP27 Ēģiptē, kas ir galvenais dabasgāzes ražotājs, kas nākamajos gados vēlas piegādāt Eiropu, izrādīsies augstākā līmeņa sanāksme, kas nodrošinās šo realitātes pārbaudi.