OKSFORDA, Anglija (projekta sindikāts) — tā kā Krievijas agresijas un kara noziegumu attēli Ukrainā turpina dominēt plašsaziņas līdzekļos Eiropā un visā pasaulē, Vācija ir apņēmusies līdz 2023. gadam par divām trešdaļām samazināt Krievijas gāzes importu. , Roberts Habeks, Vācijas vicekanclers un ekonomikas un klimata pasākumu ministrs, tagad runā par valsti samazinot tā Krievijas naftas imports uz pusi palielinājās jau šā gada jūnijā.
Bet importa samazināšana Krievijas dabasgāze prasīs ilgāku laiku. Eiropas Savienība nesen izveidoja a jauna aģentūra pirkt gāzi visu 27 dalībvalstu vārdā. Tā pirmā kopīgs pirkums, no aptuveni 15 miljardiem kubikmetru (bcm) šogad, sašķidrinātās dabasgāzes veidā nāks no ASV. Bet tas ir tikai sākums.
Eiropa nevar ātri atteikties no Krievijas gāzes, jo īpaši rūpniecības sektorā. Krievijas prezidenta Vladimira Putina karš pret Ukrainu veicinās pastiprinātus centienus attīstīt vairāk vēja parku un saules enerģijas iekārtu visā ES. Taču atjaunojamai enerģijai ir nepieciešami īpaši infrastruktūras uzlabojumi, kuru finansēšanai un ieviešanai būs vajadzīgs laiks. Kamēr akumulatoru tehnoloģija neļaus uzkrāt elektroenerģiju ievērojamos apjomos, Eiropai būs vajadzīgas ar gāzi darbināmas stacijas rezerves enerģijas piegādei dienās, kurās nav vēja vai saules.
Piegādes jau izstieptas
Pat ar 15 miljardiem kubikmetru SDG no ASV Eiropa joprojām prasīs vēl 140 miljardus kubikmetru pilnībā aizstāt gāzes importu no Krievijas. Šīs piegādes būs jānāk no pasaules tirgus, kas jau bija izstiepts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un Eiropas pieprasījums pēc dabasgāzes ārpus Krievijas palielinās spiedienu uz cenām valstīs, kuras ir atkarīgas no importa, tostarp Ķīnas, pasaules lielākais gāzes importētājs.
Kamēr ir gāzes netrūkst zemē šo resursu izstrāde un laišana tirgū var ilgt trīs līdz piecus gadus – vai vairāk, ja nepieciešams uzstādīt sarežģītas SDG iekārtas. Putina karš veicinās jaunu gāzes atradņu attīstību, īpaši Tuvajos Austrumos un Vidusjūras austrumu daļā.
Taču pagaidām ir tikai viens viegli pieejams ievērojamu papildu piegāžu avots: ASV
Savukārt citiem gāzes eksporta veicināšana ir nevēlama uz ogļūdeņražiem balstītas ekonomikas atdzimšana. Gāze, kas tiek eksportēta no ASV sašķidrinātās dabasgāzes veidā, radīs siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, palielinot kopējo kopējo apjomu, kas jau ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un ir joprojām ceļas.
Saskaņojiet dažādus uzskatus
Tomēr nebūt nav skaidrs, ka ASV vēlas būt pasaules dabasgāzes pēdējās iespējas piegādātāja – globālā gāzes tirgus Saūda Arābija. ASV naftas un gāzes nozarei un dažiem politiķiem gāzes eksports ir racionāla atbilde uz globālajām vajadzībām un apsveicams jauns ieņēmumu un darba vietu avots pēc vairākiem vājiem gadiem. Viņi domā, ka jauns slānekļa uzplaukums aicina, jo liela daļa Amerikas potenciālā gāzes eksporta būs slānekļa naftas attīstības blakusprodukts.
Pēc tam ir tie, kas uzsver risku, ka pieaugošais eksports aizņems gāzes piegādes
NG00,
+ 4.63%,
un droši vien no eļļas
CL00,
+ 2.20%
kā arī no ASV tieši tad patēriņa cenas jo visi enerģijas veidi strauji pieaug. Amerika ir sākusi izbaudīt slānekļa nodrošināto pašpietiekamību ar naftu un gāzi, un nav skaidrs, vai kļūšanai par pasaules lielāko gāzes eksportētāju ir kāda liela pievilcība.
Prezidentam Džo Baidenam būs grūti saskaņot šos dažādos viedokļus. Viņa administrācijas galvenās likumdošanas iniciatīvas SEG emisiju ierobežošanai un tīras enerģijas veicināšanai ir bijušas apstājies Kongresā vai ir samazināts mērogs un iespējamā ietekme. Vides lobijs, kas ir svarīga Demokrātiskās partijas balsotāju bāzes daļa, jau pauž vilšanos par progresa trūkumu, baidoties, ka demokrāti varētu zaudēt kontroli pār Kongresu novembrī paredzētajās vidustermiņa vēlēšanās.
No otras puses, liels un augošs dabasgāzes trūkums Eiropā, par kuru jau runā normēšana, varētu mazināt sabiedrības atbalstu sankcijām pret Krieviju. Vācijai un citiem kārdinājums piespiest Ukrainas valdību pieņemt neapmierinošu miera līgumu ar Krieviju tikai pieaugs, ja palielināsies gāzes trūkuma ietekme uz Eiropas ekonomiku.
Putina karš pret Ukrainu enerģētikas drošību atkal izvirzījis politiskās dienaskārtības augšgalā abās Atlantijas okeāna pusēs. Izvēles, ar kurām šobrīd saskaras ASV un Eiropas vadītāji, var būt neērtas, taču tās ir arī steidzamas un neizbēgamas.
Niks Batlers, Londonas King's College viesprofesors, ir Kings politikas institūta dibinātājs un Promus Associates priekšsēdētājs.
Viedoklis: Kāpēc ASV nevēlas kļūt par dabasgāzes Saūda Arābiju
OKSFORDA, Anglija (projekta sindikāts) — tā kā Krievijas agresijas un kara noziegumu attēli Ukrainā turpina dominēt plašsaziņas līdzekļos Eiropā un visā pasaulē, Vācija ir apņēmusies līdz 2023. gadam par divām trešdaļām samazināt Krievijas gāzes importu. , Roberts Habeks, Vācijas vicekanclers un ekonomikas un klimata pasākumu ministrs, tagad runā par valsti samazinot tā Krievijas naftas imports uz pusi palielinājās jau šā gada jūnijā.
Bet importa samazināšana Krievijas dabasgāze prasīs ilgāku laiku. Eiropas Savienība nesen izveidoja a jauna aģentūra pirkt gāzi visu 27 dalībvalstu vārdā. Tā pirmā kopīgs pirkums, no aptuveni 15 miljardiem kubikmetru (bcm) šogad, sašķidrinātās dabasgāzes veidā nāks no ASV. Bet tas ir tikai sākums.
Eiropa nevar ātri atteikties no Krievijas gāzes, jo īpaši rūpniecības sektorā. Krievijas prezidenta Vladimira Putina karš pret Ukrainu veicinās pastiprinātus centienus attīstīt vairāk vēja parku un saules enerģijas iekārtu visā ES. Taču atjaunojamai enerģijai ir nepieciešami īpaši infrastruktūras uzlabojumi, kuru finansēšanai un ieviešanai būs vajadzīgs laiks. Kamēr akumulatoru tehnoloģija neļaus uzkrāt elektroenerģiju ievērojamos apjomos, Eiropai būs vajadzīgas ar gāzi darbināmas stacijas rezerves enerģijas piegādei dienās, kurās nav vēja vai saules.
Piegādes jau izstieptas
Pat ar 15 miljardiem kubikmetru SDG no ASV Eiropa joprojām prasīs vēl 140 miljardus kubikmetru pilnībā aizstāt gāzes importu no Krievijas. Šīs piegādes būs jānāk no pasaules tirgus, kas jau bija izstiepts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un Eiropas pieprasījums pēc dabasgāzes ārpus Krievijas palielinās spiedienu uz cenām valstīs, kuras ir atkarīgas no importa, tostarp Ķīnas, pasaules lielākais gāzes importētājs.
Kamēr ir gāzes netrūkst zemē šo resursu izstrāde un laišana tirgū var ilgt trīs līdz piecus gadus – vai vairāk, ja nepieciešams uzstādīt sarežģītas SDG iekārtas. Putina karš veicinās jaunu gāzes atradņu attīstību, īpaši Tuvajos Austrumos un Vidusjūras austrumu daļā.
Taču pagaidām ir tikai viens viegli pieejams ievērojamu papildu piegāžu avots: ASV
Savukārt citiem gāzes eksporta veicināšana ir nevēlama uz ogļūdeņražiem balstītas ekonomikas atdzimšana. Gāze, kas tiek eksportēta no ASV sašķidrinātās dabasgāzes veidā, radīs siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, palielinot kopējo kopējo apjomu, kas jau ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un ir joprojām ceļas.
Saskaņojiet dažādus uzskatus
Tomēr nebūt nav skaidrs, ka ASV vēlas būt pasaules dabasgāzes pēdējās iespējas piegādātāja – globālā gāzes tirgus Saūda Arābija. ASV naftas un gāzes nozarei un dažiem politiķiem gāzes eksports ir racionāla atbilde uz globālajām vajadzībām un apsveicams jauns ieņēmumu un darba vietu avots pēc vairākiem vājiem gadiem. Viņi domā, ka jauns slānekļa uzplaukums aicina, jo liela daļa Amerikas potenciālā gāzes eksporta būs slānekļa naftas attīstības blakusprodukts.
Pēc tam ir tie, kas uzsver risku, ka pieaugošais eksports aizņems gāzes piegādes
+ 4.63% ,
+ 2.20%
NG00,
un droši vien no eļļas
CL00,
kā arī no ASV tieši tad patēriņa cenas jo visi enerģijas veidi strauji pieaug. Amerika ir sākusi izbaudīt slānekļa nodrošināto pašpietiekamību ar naftu un gāzi, un nav skaidrs, vai kļūšanai par pasaules lielāko gāzes eksportētāju ir kāda liela pievilcība.
Prezidentam Džo Baidenam būs grūti saskaņot šos dažādos viedokļus. Viņa administrācijas galvenās likumdošanas iniciatīvas SEG emisiju ierobežošanai un tīras enerģijas veicināšanai ir bijušas apstājies Kongresā vai ir samazināts mērogs un iespējamā ietekme. Vides lobijs, kas ir svarīga Demokrātiskās partijas balsotāju bāzes daļa, jau pauž vilšanos par progresa trūkumu, baidoties, ka demokrāti varētu zaudēt kontroli pār Kongresu novembrī paredzētajās vidustermiņa vēlēšanās.
No otras puses, liels un augošs dabasgāzes trūkums Eiropā, par kuru jau runā normēšana, varētu mazināt sabiedrības atbalstu sankcijām pret Krieviju. Vācijai un citiem kārdinājums piespiest Ukrainas valdību pieņemt neapmierinošu miera līgumu ar Krieviju tikai pieaugs, ja palielināsies gāzes trūkuma ietekme uz Eiropas ekonomiku.
Putina karš pret Ukrainu enerģētikas drošību atkal izvirzījis politiskās dienaskārtības augšgalā abās Atlantijas okeāna pusēs. Izvēles, ar kurām šobrīd saskaras ASV un Eiropas vadītāji, var būt neērtas, taču tās ir arī steidzamas un neizbēgamas.
Niks Batlers, Londonas King's College viesprofesors, ir Kings politikas institūta dibinātājs un Promus Associates priekšsēdētājs.
Avots: https://www.marketwatch.com/story/why-the-united-states-is-reluctant-to-become-the-saudi-arabia-of-natural-gas-11650041720?siteid=yhoof2&yptr=yahoo