Veicot galveno pāreju uz militāro spēju modernizāciju, Pentagons orientējas sarežģītā mākslīgā intelekta ainavā, paredzot nākotni, kurā nāvējošiem AI ieročiem būs galvenā loma kaujas laukā. Vērienīgās iniciatīvas Replicator mērķis ir līdz 2026. gadam ieviest tūkstošiem autonomu transportlīdzekļu ar mākslīgo intelektu, tādējādi virzot ASV militāros spēkus jaunā kara tehnoloģiju laikmetā. Steidzamību uzsver uztvertie draudi no globālajiem partneriem, jo īpaši Ķīnas un Krievijas, kas arī agresīvi cenšas veicināt mākslīgā intelekta attīstību militārajā jomā.
Sacensības par AI ieroču pārākumu
Aizsardzības sekretāres vietnieces Ketlīnas Hiksas vadībā Replicator parādās kā revolucionāra iniciatīva, lai paātrinātu mazu, viedu un izmaksu ziņā efektīvu AI platformu ieviešanu ASV armijā. Lai gan finansējums un konkrēta informācija joprojām ir neskaidra, projekts ir gatavs veidot AI nākotni karadarbībā, potenciāli ietekmējot ieroču AI sistēmu izvietošanu.
Pašlaik Pentagons izmanto mākslīgo intelektu dažādās jomās, sākot no novērošanas bezpilota lidaparātu pilotēšanas īpašās operācijās līdz gaisa kuģu apkopes vajadzību prognozēšanai. Tehnoloģija neaprobežojas tikai ar parasto karadarbību; tas attiecas uz kosmosu, kur mākslīgā intelekta rīki izseko potenciālos draudus, un pat ar veselību saistītiem centieniem, piemēram, militāro vienību piemērotības uzraudzību. Sadarbība ar NATO sabiedrotajiem, jo īpaši Ukrainā, parāda mākslīgā intelekta globālo sasniedzamību un ietekmi cīņā pret pretinieku spēkiem.
Tehnoloģiskie un personāla izaicinājumi
Neraugoties uz to, ka Aizsardzības departaments lepojas ar vairāk nekā 800 ar AI saistītiem projektiem, tas saskaras ar izaicinājumiem, pieņemot jaunākos mašīnmācības sasniegumus. Gregorijs Alens, bijušais augstākais Pentagona AI ierēdnis, uzsver cīņu par mākslīgā intelekta jauninājumu iekļaušanu, īpaši saistībā ar milzīgajām tehnoloģiskajām un personāla problēmām, kas saistītas ar Replicator.
Lai gan amatpersonas uzstāj uz cilvēku kontroli, eksperti paredz pāreju uz uzraudzības lomām, jo datu apstrādes un mašīnu savstarpējās komunikācijas attīstība paver ceļu pilnīgi autonomiem nāvējošiem ieročiem. Dronu spietu izredzes rada ētiskus jautājumus, un tas, ka lielie spēlētāji, piemēram, Ķīna, Krievija un Irāna, nav apņēmušies atbildīgi izmantot militāro AI, palielina nenoteiktību.
Cilvēka un mašīnas sinerģija un autonomās tehnoloģijas
Lai pielāgotos mainīgajam karadarbības raksturam, Pentagons par prioritāti izvirza savstarpēju kaujas tīklu, kas pazīstami kā Apvienotā All-Domain Command and Control, attīstību. Šīs iniciatīvas mērķis ir automatizēt datu apstrādi dažādos bruņotos dienestos, izmantojot optiskos, infrasarkanos, radarus un citus datu avotus. Izaicinājums ir pārvarēt birokrātiskos šķēršļus un ātri ieviest šos savstarpēji saistītos tīklus.
Militārais spēks koncentrējas uz “cilvēka un mašīnas sadarbošanos” ietver bezapkalpes gaisa un jūras transportlīdzekļu integrēšanu novērošanas nolūkos. Tādiem uzņēmumiem kā Anduril un Shield AI ir izšķiroša loma autonomu tehnoloģiju izstrādē. Gaisa spēku programma “uzticīgais spārnnieks”, kuras mērķis ir savienot pilotējamās lidmašīnas ar autonomajām lidmašīnām, demonstrē notiekošos centienus izveidot viedākas un rentablākas tīkla ieroču sistēmas.
Nāvējošo AI ieroču neskaidrā nākotne
Pentagonam ieejot laikmetā, kurā dominē nāvējoši mākslīgā intelekta ieroči, rodas jautājumi par šādu sasniegumu ētiskajām un praktiskajām sekām. Nepieciešamība iet kopsolī ar globālajiem konkurentiem uzsver Replicator un līdzīgu iniciatīvu nopietnību. Kā mākslīgā intelekta integrācija militārajā vidē veidos kara nākotni un kādi aizsardzības pasākumi ir ieviesti, lai nodrošinātu atbildīgu un ētisku izmantošanu?
Vai mēs esam uz jaunas ēras sliekšņa, kad AI kļūst par izšķirošu faktoru kaujas laukā, un kā starptautiskā sabiedrība var pārvarēt ētiskos izaicinājumus, ko rada autonomi nāvējoši ieroči?
Avots: https://www.cryptopolitan.com/pentagon-ai-weapons-the-future-battlefields/