Preses brīvība pasaulē pieaugoša spiediena apstākļos

3. gada 2022. maijā, atzīmējot Pasaules preses brīvības dienu, organizācija Reportieri bez robežām (RSF) publicēja savu ikgadējo Pasaules preses brīvības indekss, kurā novērtēts žurnālistikas stāvoklis 180 valstīs un teritorijās. 2022. gada Pasaules preses brīvības indekss izsaka pārsteidzošu brīdinājumu par "ziņu un informācijas haosa postošajām sekām — globalizētas un neregulētas tiešsaistes informācijas telpas sekām, kas veicina viltus ziņas un propagandu". Preses brīvības stāvoklis ir klasificēts kā “ļoti slikts” rekordlielā skaitā 28 valstīs 2022. gada indeksā. 10 pasaules valstis, kurās preses brīvībai ir vissliktākās, ir Mjanma, Ķīna, Turkmenistāna, Irāna, Eritreja un Ziemeļkoreja.

Cita starpā, in Ziemeļkorejaa, neatkarīga žurnālistika neeksistē, jo tā ir stingri aizliegta un režīms kontrolē informāciju. Žurnālisti ir “apcietināti, deportēti, nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm un nogalināti par novirzīšanos no partijas stāstījuma. 2017. gadā valdība pat aizmuguriski piesprieda nāvessodu Dienvidkorejas žurnālistiem par to, ka viņi komentēja tikai valsts ekonomisko un sociālo situāciju.

Ķīnu klasificē RSFpasaulē lielākais žurnālistu cietums” ar šobrīd aizturētajiem 120 žurnālistiem. Visizplatītākās apsūdzības žurnālistiem ir "spiegošana", "iznīcināšana" vai "strīdu izraudzīšana un nepatikšanas". Tiek ziņots, ka Ķīnas režīms izmanto novērošanu, piespiešanu, iebiedēšanu un uzmākšanos, lai atturētu neatkarīgos žurnālistus no ziņošanas par jautājumiem, kurus tas uzskata par jutīgiem. Tas ietver "Ķīnas komunistiskās partijas Propagandas departaments katru dienu visiem plašsaziņas līdzekļiem nosūta detalizētu paziņojumu, kas ietver redakcionālās vadlīnijas un cenzētas tēmas."

Mjanmā mediju ainava esot bijusi tāda sagrāva ar 2021. gada apvērsumu. Pēc 2021. gada apvērsuma hunta izdeva sarakstu ar plašsaziņas līdzekļiem, kas tika aizliegti, tostarp Birmas Demokrātiskā balss. RSF raksturoja žurnālistiku kā ārkārtīgi bīstamu profesiju Mjanmā, kur žurnālistiem ir liels risks tikt ieslodzījumam, spīdzinātiem vai noslepkavotiem. Hunta 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī nogalināja trīs žurnālistus.

In Irāna, kopš 1979. gada Irānas režīms ir arestējis, aizturējis, noslepkavojis, pazudis vai izpildījis nāvessodu vismaz 1,000 žurnālistu. Irānas režīms vēršas arī pret žurnālistiem ārvalstīs.

Neskaitot 10 labākās valstis, kurās ir briesmīga situācija preses brīvības jomā, daudzas citas uzliek smagus preses brīvības ierobežojumus un manipulē ar šiem ierobežojumiem, lai atbalstītu tās darba kārtību. Piemēram, kopš uzbrukuma Ukrainai 2022. gada februārī, Krievija ir uzbrūk preses brīvībai, un "gandrīz visi neatkarīgie mediji ir aizliegti, bloķēti un/vai pasludināti par "ārvalstu aģentiem". Visi pārējie ir pakļauti militārajai cenzūrai. Tā rezultātā daudzi žurnālisti ir izvēlējušies trimdu. Tomēr pat pirms iebrukuma Ukrainā un pēdējos gados žurnālisti Krievijā ir bijuši pakļauti bargiem sodiem un pat spīdzināšanai, kas ir iebiedēšanas līdzeklis.

Visas iepriekš apspriestās valstis ir izplatītas cilvēktiesību pārkāpumu vietas, tostarp zvērības, kuras var klasificēt kā kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un pat genocīdu. Spiediens, kuram tiek pakļauti žurnālisti, ir vērsts uz šādu pārkāpumu pierādījumu apturēšanu. Tādējādi brīvās preses aizsardzība šajās valstīs ir ļoti svarīga, lai aizsargātu visu cilvēku tiesības. Šajā Pasaules preses brīvības dienā un pēc tam ir ļoti svarīgi atcerēties, ka brīvā prese ir ieguvums visiem, taču joprojām ir tikai dažu privilēģija. Tas ir jārisina, ja mēs nopietni domājam par pašreizējās cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās tendenci visā pasaulē.