Putins ir devis naftai jaunu elpu – mēs būtu traki, ja neizmantotu priekšrocības

Es zinu, ka tā ir klišeja, taču “pieturieties pie sava adījuma” jau sen ir bijis labākais padoms, ko varat dot izpilddirektoram, kurš, nogurdinoties no drūmā, veca biznesa darīt to, kas viņam padodas, sapņo iesaistīt savu uzņēmumu aizraujošas un politiski labvēlīgas ganības jaunas.

Nedari to. Palieciet pie uzņēmuma pamatmērķa. Koncentrējieties uz augšējo un apakšējo līniju, nevis zilo tur. Atstājiet nākotnes it kā saules apspīdētos augstienes citiem, lai tās novāktu, ja var.

Tā ir mācība, ka gan Shell, gan BP ir spiesti mācīties smagi, jo pēdējos gados ir redzējuši, ka viņu akciju cenas ir ievērojami zemākas nekā to vienaudžu ASV, ExxonMobil un Chevron, cenas.

Atšķirība? BP un ​​Shell ir saskatījuši gaismu un visu savu bilanču spēku izmantojuši šodienas politiski virzītās enerģijas pārejas pamatā. No otras puses, Exxon un Chevron lielā mērā ir izvairījušies no sapņa par atjaunojamiem energoresursiem un pieturējušies pie tā, ko viņi zina vislabāk – netīrās vecās eļļas.

Ar Putina karu atmaksāšanās ir bijusi ārpus mēroga. Mēs teicām, ka kādu dienu mums atkal vajadzēs, saka Exxon izpilddirektors Darens Vudss, un šķiet, ka mums bija taisnība.

Neraugoties uz to, ka vides, sociālās un pārvaldības (ESG) darba kārtība ir dominējoša to cilvēku vidū, kuri piesauc Lielbritānijas lielākos uzņēmumus (institucionālos investorus), galu galā svarīga ir nauda, ​​un tirgi paskatījās uz to. BP šķietami damasciskā pārveide pagājušajā nedēļā atgriezās pie iemesla, lai pilnībā izmantotu tās naftas un gāzes rezerves, un sāka bāzt šampanieša korķus.

Kopš paziņojuma, ka uzņēmums samazina plānotos naftas ieguves samazinājumus, akcijas ir pieaugušas par 16 procentiem. Tas noteikti bija liels šoks izpilddirektoram Bernardam Loonijam. Viņš patiesi uzskatīja, ka rīkojas pareizi, pārorientējot uzņēmumu uz atjaunojamiem energoresursiem un citiem klimata pārmaiņu mazināšanas veidiem, taču… pārsteigums… izrādās, ka no ogļūdeņražiem vēl ir jāpelna daudz naudas; turpretim alternatīvām ir grūti gūt peļņu.

Stāsts turpinās

Lūnija pagrieziena punkts ir liels apmulsums, ņemot vērā, kur viņš līdz šim ir koncentrējis savus centienus, un vēl nav skaidrs, vai viņš to spēs izdzīvot. Tādā veidā mēs iegūsim vēl vairāk naudas investīcijām enerģētikas pārejā, viņš apgalvo.

Patiesībā viņam būtu labāk ieteikt pieturēties pie naudas govs, kas ir nafta un gāze, izmaksāt ieguldītājiem ienākumus dividendēs un atpirkšanas veidā un atstāt tirgiem izlemt, kā vislabāk ieguldīt naudu.

To sakot, es nekomentēju emisiju samazināšanas mērķu labās un sliktās puses, bet atzīmēju tikai to, ka Putina iebrukums Ukrainā tradicionālajiem enerģijas ražošanas veidiem ir piešķīris jaunu elpu un ka realitāte ir tāda, ka šīs nozares joprojām. pavisam skaidri redzams, ka vēl ir daudz ilgāks laiks, lai tie tiktu nogādāti vēstures miskastē.

No komerciālā viedokļa tas ir neprāts, ka tādi uzņēmumi kā BP un ​​Shell atdod savas tirgus pozīcijas Exxon, Chevron un tās potenciātiem. Tuvie Austrumi, Krievija un Ķīna tiecoties pēc svētā grāla par nākotni bez oglekļa. Naftas nozares negaidītā atdzimšana tikmēr rada citu apmulsuma veidu – bagātību apmulsumu.

Augstās cenas ir radījušas rekordlielu peļņu. Neatkarīgi no tā, vai domājamā grēka alga tiek atgriezta atjaunojamos resursos vai nē, liela peļņa ir radījusi savu nosodījumu. Ne tikai lielie naftas uzņēmumi gūst milzīgus ieguvumus no mūsu laika mainīgās dinamikas.

Šonedēļ un nākamnedēļ ir pienākusi kārta lielākajām Apvienotās Karalistes bankām ziņot par pieaugošu, vairāku miljardu mārciņu lielu peļņas līmeni. Paaugstinoties procentu likmēm, līdz ar tām pieaug arī neto starpība starp noguldījumu un aizdevumu likmēm.

Pēkšņi banku sektors ir pārpildīts ar peļņu. Kapitāla bads, kas sekoja finanšu krīzei pirms desmit gadiem, liekot valdībām iejaukties, lai nepieļautu sistēmas sabrukumu, ir pārvērties par pārpilnības dienām. Tāpat kā visiem pārējiem dzīves līmenis tiek samazināts līdz iznīcībai pieaugošās procentu likmes un enerģijas cenas, bankām no ausīm nāk lieks kapitāls.

Katrs grāmatvedības triks grāmatā tiks izlemts, lai uzrādītā peļņa būtu pēc iespējas zemāka, tostarp pieaugošie uzkrājumi bezcerīgajiem parādiem, jo ​​recesijas spēki pieņemas spēkā, taču revidenti un nodokļu maksātāji to atļaus tikai tik daudz. Ir jābūt arī ierobežotam kapitālam, ko var izmaksāt dividendēs un atpirkšanā.

Tomēr tas vismaz nozīmē, ka nodokļu maksātājam tagad ir jābūt diezgan tuvu tam, lai atgūtu naudu, kas iztērēta banku sektora glābšanai pirms desmit gadiem.

NatWest Group, bez šaubām, atkal veltīs daļu no saviem ieguvumiem, lai atpirktu vairāk akciju no valdības, kurai joprojām ir mantotā līdzdalība bankā 45 procentu apmērā. Tā nebūs līdzīga cenai, ko valdība maksāja par akcijām, taču, tiklīdz tiks ņemta vērā banku nodeva un procenti, kas nopelnīti par aizdevumiem un garantijām, banku sabrukuma tiešajām izmaksām valsts makā tagad ir jābūt. praktiski samaksāja par sevi.

Jebkurā gadījumā nozares atjaunotā rentabilitāte, bez šaubām, izraisīs šausminošu nosodījumu no visiem ierastajiem ceturkšņiem. Tā nevajadzētu, jo, ņemot vērā draudošo lejupslīdi un mantotās IT sistēmas, kuras tagad ir gadu desmitiem novecojušas un kuras steidzami jāatjauno, bankām būs nepieciešams viss kapitāls, ko tās var iegūt.

Kā tas ir, banku akciju cenas joprojām ne tuvu neatzīst banku sektora jauno finansiālo stāvokli. Vienreiz sakosts, divreiz kautrīgs.

Ekonomikai ir ļoti vajadzīgas pienācīgas peļņas likmes, lai finansētu ieguldījumus un izaugsmi, tomēr traģēdija ir tāda, ka peļņa atkal kļūst par netīro vārdu. Kad kādreiz mācīsies sabiedriskās domas nežēlīgā nezināšana?