Putina karš Ukrainā liek Eiropai jaunu enerģētisko realitāti

Prezidenta Džo Baidena vizītes laikā Eiropā ASV ir pārsteidza a Nodarbojamies ar ES palielināt sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādi, tirdzniecības blokam cenšoties samazināt savu atkarību no Krievijas gāzes. Karš Ukrainā uzsvēra Vecā kontinenta neilgtspējīgo Krievijas enerģijas paradumu.

Piektdien, Baidens teica ASV šogad piegādās “papildus 15 miljardus kubikmetru SDG. "Šis paziņojums nāca Vašingtonā un Briselē Atklāja darba grupas izveidošana, lai samazinātu Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā pēc Putina iebrukuma Ukrainā. Saskaņā ar vienošanos ES pieprasījums pēc ASV SDG galu galā pieaugs līdz 50 miljardi kubikmetru. Baltais nams pievienotās ka ASV un ES kopīgi strādās, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas plānu izstrādi un samazinātu atkarību no gāzes, paplašinot siltumsūkņu izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir satricinājis Eiropu līdz sirds dziļumiem. Kamēr Krievijas armija posta Ukrainas pilsētas, politikas veidotāji visā kontinentā cenšas pārdomāt savu neveiksmīgo enerģētikas stratēģiju. Eiropa tērē tik, cik 1 miljards dolāru dienā par oglēm, gāzi un naftu, kas importētas no Krievijas, netieši finansējums tā kara mašīna.

Gandrīz 45% no tās gāzes importa, 45% no oglēm un 25% no jēlnaftas piegādēm. Nākt no Krievijas – neilgtspējīga bagātības nodošana agresoram, kura spēki uzbrūk bērniem bumbu patversmēs un dzemdību nodaļās un kurš apdraud kodolieroču izmantošanu Eiropā.

Gāzi ir visgrūtāk nomainīt. ES Mērķi līdz gada beigām par gandrīz divām trešdaļām samazināt bloka gāzes importu no Krievijas un līdz 2030. gadam kļūt neatkarīgam no visa Krievijas fosilā kurināmā. Īstermiņa mērķis šķiet apšaubāms, un mēs to pārskatīsim šā gada decembrī. Ilgtermiņa mērķis var būt realizējams.

ES plāno dažādot gāzes piegādes, uzlabot energoefektivitāti, darbināt esošās ogļu rūpnīcas ar pilnu jaudu un atlikt citu iekārtu aiziešanu no pensijas, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes importa.

Ar prezidentu Vladimiru Putinu draudīgs lai atbildētu uz Rietumu sankcijām ar savu enerģijas embargo, notiek sacensības par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem.

Pagājušajā nedēļā Vācijas enerģētikas ministrs Roberts Habeks sākās trīs dienu ceļojums uz Kataru un AAE. Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Franss Timmermanss un enerģētikas komisāre Kadri Simsone varētu sekot šim piemēram un doties uz Arābu līci, lai uzlabotu sadarbību enerģētikas jomā. Briselei nevajadzētu pieļaut tādu pašu kļūdu kā Vašingtonai, apskaujot Teherānu.

Tā kā pašlaik globālās piegādes ir ierobežotas, milzu gāzes eksportētāji, piemēram, Katara, varētu nodrošināt alternatīvu Eiropai, taču tas prasītu kravu novirzīšanu no citiem klientiem ar ilgtermiņa līgumiem Āzijā. Līdz šim Doha to nevēlējās darīt. Pagaidām palielinot gāze no Azerbaidžānas, Norvēģijas un Alžīrijas var palīdzēt papildināt krātuvi.

Tā kā izplatītāji steidzas uzpildīt Ja gāzes krātuve būs izsmelta pirms nākamās ziemas, gāzes pieprasījums Eiropā, visticamāk, pieaugs. Jaunie priekšlikumi paredz, ka visām uzglabāšanas iekārtām ir jāsasniedz vismaz 80 % jaudas, lai izvairītos no deficīta maksimālā pieprasījuma laikā.

ASV jau ir ievērojami palielinājušas enerģijas eksportu uz ES. Šogad gandrīz 75% no Amerikas LNG eksporta ir pazudis Eiropā salīdzinājumā ar tikai 34% pagājušajā gadā. Spānijai un Portugālei ir SDG termināļa jauda, ​​taču tā nav labi savienots pa cauruļvadu uz pārējo kontinentu.

Kamēr pašlaik tiek būvēti vai plānoti desmit Eiropas importa termināļi, daži projekti trūkums atbilstošu finansējumu. Brisele var sniegt aizdevumu garantijas, lai samazinātu finansēšanas izmaksas un paātrinātu būvniecību. Eiropas Investīciju bankai Luksemburgā par prioritāti vajadzētu piešķirt finansējumu dabasgāzes termināļiem, cauruļvadiem un pārstrādes stacijām.

Eiropas uzņēmumiem būtu jāapsver energoefektivitātes palielināšana un dabasgāzes aizstāšana ar citiem kurināmajiem. Gāzes katlu nomaiņas paātrināšana ar siltumsūkņi kas izmanto elektrību un ir trīs reizes efektīvāki, var samazināt pieprasījumu pēc gāzes.

Kodolenerģija ir bez emisijām un ļoti uzticama ideāls bāzes slodzes barošanas avots. Diemžēl jaunas ražotnes maksā miljardus eiro un pieprasīt jābūvē daži gadi. Tas ir bez emisijām, bet ne tūlītējs risinājums. Tomēr esošo kodolenerģijas flotu kalpošanas laika pagarināšana var palīdzēt samazināt kopējo gāzes patēriņu.

Krievijas ogles, iespējams, ir visvieglāk nomainīt. Pasaules lielākajai ogļu eksportētājai Austrālijai tika atstāta papildu eksporta peļņa, kad Ķīna aizliegts tā imports pirms diviem gadiem. Neatkarīgi ražotāji, piemēram, Whitehaven Coal un New Hope Coal, jau ir bijuši tuvojās aizstāt Krievijas piegādātājus. Kopā ar ASV abas valstis var replace 70% Krievijas ogļu importa ES.

Eiropa vēlas ticēt, ka ogļu dedzināšana ir īstermiņa risinājums. Eiropas politikas veidotāji cer, ka ogļu atdzīvināšana būs instruments, lai ierobežotu dabasgāzes cenu spirāli un aizstātu Krievijas gāzi. Ātra jaunu piegādes ķēžu izveide un ogļu enerģijas jaudas atjaunošana nebūtu viegls uzdevums, nemaz nerunājot par vides aizstāvju politisko atgrūšanu, kuri vēlas, lai tas tiktu pilnībā atcelts un ignorētu gan drošības, gan ekonomisko spiedienu dedzināt ogles. Var būt nepieciešams palielināt emisijas vismaz uz gadu, kamēr ES cenšas nodrošināt savu energoapgādes drošību.

Eļļu ir grūtāk nomainīt. Rezerves jauda Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos varētu daļēji aizstāt Krievijas piegādēm un zemākām enerģijas cenām. Tomēr abas Persijas līča valstis ir izteikušas neieinteresētību palielināt ražošanas apjomu, jo Baidena administrācija ir spiesta panākt vājāku JCPOA Irānas kodolvienošanos nekā tās Obamas laika priekštecis.

Pat ja var nodrošināt citus naftas avotus, importa izcelsme rada problēmas. Eiropas naftas pārstrādes rūpnīcas ir optimizēta smagākai Krievijas Urālu zīmola eļļai, padarot tās mazāk efektīvas, ja to importētu no citām valstīm. Korekcijas var ilgt mēnešus un izmaksāt miljardus. Tāpat Eiropas iekšējo naftas cauruļvadu infrastruktūra ir paredzēta plūsmām no austrumiem uz rietumiem, kas sarežģī transportēšanas procesu. Īsāk sakot, risinājumi, kas saistīti ar naftas trūkumu, visticamāk, prasīs augstu koordinācijas līmeni starp valstīm.

Putina karš atklāja Eiropas energoapgādes drošības nestabilos pamatus. Ir nepieciešami jauni enerģētikas pamati, lai nodrošinātu izaugsmi un atradinātu Eiropu no Krievijas ieraduma. Nereāli mērķi paātrināt fosilā kurināmā un kodolenerģijas pakāpenisku pārtraukšanu un palielināt atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru enerģijas bilancē joprojām ir daļa no ES stāstījuma. Smagās patiesības par karu, piegādes ķēdes traucējumiem, Āzijas pieprasījumu un augstām enerģijas cenām liks mūsu labvēlīgajiem Eiropas brālēniem stāties pretī realitātei un pieņemt nepieciešamos un grūtos lēmumus.

Ar Andrius Urbelis un Sarah Shinton palīdzību