Krievija apgalvo, ka Ukraina ir nogalinājusi savus karagūstekņus — lūk, kāpēc daži tam tic

2014. gadā Oļenivkas pilsēta Austrumukrainā nonāca pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DPR) – separātistu grupējuma, kuru tagad kontrolē Maskava, kontrolē. Šī gada augustā Volnovahas labošanas darbu kolonija Nr. 120 pilsētā, kurā dzīvo aptuveni 4,500 cilvēku, kļuva par ieslodzīto nometni ukraiņu karavīriem un politieslodzītajiem, kurus sagūstīja KDR kaujinieki un Krievijas militārpersonas.

Astoņus gadus vēlāk, 2022. gada jūlijā, grupa no 193 līdz 211 Ukrainas karavīriem tika pārgrupēta jaunā kazarmā Volnovahas kompleksā. Visi bija galēji labējās Azovas vienības dalībnieki, kas 16. maijā bija padevušies saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) aizsardzības garantiju pēc tam, kad Mariupoles pilsētā trīs mēnešus pretojās Krievijas spēkiem.

Tikai dažas dienas vēlāk, 28. jūlija vakarā, sprādziens apņēma viņu jauno kopmītni liesmās, nogalinot vismaz 53 no apglabātajiem karagūstekņiem un ievainojot vismaz 75 un vēl 130 cilvēkus. Krievijas un citu ziņu aģentūru publiskotajos šausminošajos videomateriālos redzami daudzi apdedzis ķermeņi, no kuriem daži ir pārvērtušies karbonizētos pelnos, guļot savās gultās.

Citas ēkas netika bojātas (kā redzams satelīta fotoattēlos), un neviens apsargs netika nogalināts.

Pēc tam ICRC pieprasīja piekļuvi izdzīvojušajiem Ukrainas karagūstekņiem, kuru drošību tā bija garantējusi, bet tika atteikts.

Maskava apgalvoja, ka Olenivkas cietumā trāpīja raķete, ko raidīja a HIMARS raķešu artilērija sistēma Ukrainai piešķīra ASV HIMARS GPS vadītās M31 raķetes ir izrādījušās efektīvas, iznīcinot Krievijas munīcijas noliktavas un zeme-gaiss raķešu baterijas, kā arī caurumu tiltus, no kuriem ir atkarīga Krievijas loģistika.

Krievijas karaspēks demonstrēja fragmentus, kas, iespējams, bija no HIMARS trieciena, taču bez pierādījumiem, ka tie tika atrasti uzbrukuma vietā.

Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukraina uzbrukusi, lai neļautu karagūstekņiem “atmaskot” savus iespējamos noziegumus vai lai atturētu Ukrainas karaspēku no kapitulācijas.

Ukraina noliedza, ka būtu veikusi triecienu, un Ukrainas izlūkdienesti īpaši apgalvoja, ka Krievijas privātā algotņu kompānija Wagner Group pēc savas iniciatīvas ir slēpusi Azovas gūstekņu spīdzināšanu, nogalinot viņus tādā veidā, lai diskreditētu Ukrainas militārpersonas un deflētu ukraiņu. morāli pēc tās HIMARS artilērijas panākumiem.

Faktiski bez Krievijas kara Ukrainā atbalstītājiem lielākajai daļai novērotāju šķiet daudz ticamāka, ka nāvējošo uzbrukumu veica ar Maskavu sabiedrotie spēki. Lūk, kāpēc.

Cietuma izmantošana Ukrainas karagūstekņu izmitināšanai bija zināma kopš 2014. gada.

Atšķirībā no parastās raķešu artilērijas, kas bieži izkliedē nevadāmus lādiņus simtiem metru attālumā no noteiktā mērķa, Ukrainas HIMARS sistēmu izmantotās raķetes M31 ir paredzētas, lai nosēstos dažu metru rādiusā no iepriekš noteiktas GPS koordinātas — šo iespēju apstiprina precīzi izmērīti caurumi. izsita cauri mērķtiecīgiem tiltiem.

Tātad uzbrukums nevarēja būt nejauša šāviena gadījums, kas nolaižas tālu no mērķa. M31, visticamāk, varētu ietriekties kopmītnē Olenivkā tikai tad, ja Ukrainas plānotāji to bija apzināti iecerējuši.

Protams, karā nav nekas neparasts, ka karagūstekņi netīšām kļūst par draudzīgu bombardēšanas upuriem. Taču Ukrainas personāls būtu labi informēts par cietuma atrašanās vietu un funkciju. DPR arī iepriekš publicēja propagandas video, kuros uzsvērta Azovas kaujinieku internēšana objektā.

Ukrainas militārpersonām būtu bijis apzināti jācenšas nogalināt savus ieslodzītos vienā konkrētā ēkā, kurā tika pārvietoti Azovas ieslodzītie.

Ukraina, iespējams, nebūtu izmantojusi HIMARS, lai sasniegtu mērķi Olenivkā.

Olenivka atrodas aptuveni 9 jūdžu attālumā no frontes līnijas — pietiekami īss attālums, lai parastā Ukrainas mazāka darbības rādiusa artilērija varētu tai uzbrukt, neiztērējot dārgas HIMARS raķetes, kas spēj trāpīt mērķiem vairāk nekā 43 jūdžu attālumā.

Azovas karagūstekņu ekspatriācija būtu bijusi a liels Kijevas politiskā uzvara.

Uz Kijevu ir izdarīts milzīgs politiskais spiediens, lai kaut kādā veidā nodrošinātu to spēku atbrīvošanu, kurus Krievija sagūstīja Mariupolē, kuri tika uzskatīti par Ukrainas pretošanās ikonām viņu trīs mēnešu laikā Mariupolē, badā un pastāvīgi bombardējot.

Priekšstats, ko Krievijas atbalstītāji liek domāt, ka Ukrainai bija kāds cinisks politisks stimuls nogalināt savus karagūstekņus, ir absurds, ja šo ieslodzīto atgriešanās dzīvu būtu bijis nozīmīgs morāles stimuls un liela politiskā uzvara Ukrainas līderiem.

Šķiet, ka pat prokrieviskie kaujinieki uzskata, ka Krievijas spēki apzināti nogalināja karagūstekņus.

Šķiet, ka Ukrainas izlūkdienesta publiskotais it kā pārtverts telefona zvans liecina, ka netālu no Olenivkas izvietotais DPR kaujinieks netic oficiālajai līnijai, ka Ukraina uzbrukusi objektam.

Izsaucējs apgalvo, ka Krievijas raķešu artilērijas kravas automašīnas Grad bija novietotas "100 metrus no cietuma žoga" un raidīja vairākas zalves pret Ukrainas pozīcijām.

Tomēr viņš uzstāj, ka raķešu apšaudes laikā kopmītnē nogranda trīs sprādzieni, lai gan nebija saskatāmas skaņas vai citas pazīmes par ienākošo ugunsgrēku. Tā vietā viņš uzskata, ka sprāgstvielas, ko cietumā ievietoja Krievijas darbinieki, tika detonētas no attāluma, kā aizsegu izmantojot raķetes salvetes raketi un pretbateriju ugunsgrēka iespēju.

Iekārtas bojājumi nelīdzinās HIMARS uzbrukumam.

Fotogrāfijās no Olenivkas kompleksa iekšpuses redzamas apdedzinātu divstāvu gultu rindas, kuras, lai arī karstuma deformētas, lielākoties ir palikušas stāvus. Un ēkas ārpuse būtībā paliek neskarta.

Tomass Teiners, bijušais Itālijas armijas lodmetāls ar speciālām zināšanām artilērijas jomā, savā Twitter pavedienā atzīmē, ka kopmītnē nav tādu apjomīgu kinētisku triecienu bojājumu, kas raksturīgi ēkai, ko trāpījusi raķete M31, kas, visticamāk, būtu atstājusi ievērojams krāteris un izgāza visu ap to.

Teiners norāda, ka Krievija tomēr salīdzinoši plaši izmanto aizdedzinošus un/vai degvielas-gaisa sprādzienbīstamus ieročus, piemēram, portatīvos. RPO-A un RPO-Z "Shmel" "liesmas metēja" raķetes Ka do izraisa degšanu un ir paredzēti, lai efektīvi nogalinātu cilvēkus ēkās.

Tomēr gan Ukrainas izlūkdienests, gan DPR kaujinieki iepriekš pārtvertajā telefona sarunā ierosina citu paņēmienu — sprāgstvielas, kas ēkā ievietotas pirms sprādziena.

Apšaubāma ziņa no Krievijas vēstniecības

Nākamajā dienā pēc uzbrukuma Krievijas Apvienotās Karalistes vēstniecība dalījās citātu no iespējamiem prokrieviskajiem civiliedzīvotājiem Mariupolē, kas iestājas par Azovas karagūstekņu "pazemojošo nāvi", kas ir pretrunā ar Ženēvas konvenciju:

Ziņa tika pārbaudīta, jo tā pārkāpj Twitter noteikumus pret vardarbības atbalstīšanu, taču Twitter paskaidroja, ka tas neļaus publikai interesēties.

Kuram ir pieredze maldināšanā?

Stingri sakot, viena puse var viegli noraidīt otras iesniegtos pierādījumus kā pamatotus. Turklāt pret karojošo pušu pretenzijām, it īpaši pret ienaidnieka zaudējumiem, kopumā ir jāizturas skeptiski.

Tomēr tas nenozīmē, ka visas prasības ir vienlīdz ticamas, kā arī to, ka visas puses būtu jāuzskata par vienlīdz ticamām.

Krievijas stāstījums apgalvo, ka Ukrainas amatpersonas velnišķīgi izmantoja dārgu vadāmu tāla darbības rādiusa raķeti, lai nogalinātu savus slavenos kara varoņus, kalpojot kādam hipotētiskam piesegumam, neskatoties uz to, ka Kijeva ir organizējusi vairākus ieslodzīto apmaiņu ar citiem labi zināmiem ieslodzītajiem un centusies nodrošināt apmaiņu Azovas cīnītāji.

Alternatīvi varētu uzskatīt, ka Maskava apzināti melo par savu spēku rīcību.

Apsveriet, ka…

Slaktiņš Olenivkā šausmīgi sakrīt ar zvērīga video publiskošanu telegrammā attēlots krievu karavīrs, kurš kropļo Ukrainas karagūstekņa dzimumorgānus kamēr divi citi karavīri skatās. Atsevišķā video pēc tam karavīrs tiek nogalināts ar šāvienu galvā. Fonā redzams Krievijas militārais transportlīdzeklis ar proukrainu iebrukuma emblēmu “Z”.

Pats par sevi saprotams, ka karagūstekņiem ir tiesības uz humānu attieksmi neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi atrodas, kā noteikts Ženēvas konvencijā. (Jā, tas ietver krievu karagūstekņus, no kuriem vairāki bija acīmredzot sakropļota vai nogalināti ukraiņu gūstā, pamatojoties uz videoklipiem martā un aprīlī). Ja tiek apgalvots, ka karagūstekņi ir vainojami kara noziegumos, viņiem ir tiesības uz taisnīgu tiesu, kas nav ķengurs, ar atbilstošu procesu, lai noskaidrotu vainu vai nevainību.

Tādus starpgadījumus kā Olenivkā vajadzētu rūpīgi pārbaudīt neatkarīgai izmeklēšanai, lai precīzi noteiktu, kurš ir atbildīgs par vairāk nekā piecdesmit guļošu vīriešu nogalināšanu.